Kā bērnu sagatavot zobu higiēnista apmeklējumam?

Kad zobiņi tikko parādījušies mutē, vecākiem uzreiz nav jādodas pie zobārsta, bet ir vērts apsvērt par vizīti pie zobu higiēnista, kas uzraudzīs, lai zobiņi būtu veseli. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par bērnu zobu higiēnu atbild Agnese Ceriņa, topošā zobu higiēniste.

1. Kā vecākiem būtu jāsagatavo bērns pirmajam higiēnista apmeklējumam?

Pirmā vizīte ir ļoti svarīga, jo šajā reizē bērnam rodas priekšstats par to, kas ir zobu higiēnists. Ja pirmajā apmeklējuma reizē bērnam rodas negatīvs priekšstats, tad jārēķinās ar to, ka pierunāt uz nākamo vizīti pie higiēnista būs ļoti grūti vai pat neiespējami. Tādēļ vecākiem ir svarīgs uzdevums, proti, radīt bērnam kaut minimālu priekšstatu jau iepriekš, pirms higiēnista apmeklējuma.

To var izdarīt vairākos veidos, piemēram, kopīgi ar bērniem lasot grāmatas, kas reizē arī piedāvā ilustratīvu materiālu, lai bērnam rastos priekšstats, kas ir „zobu feja”, „zobu feju darba vieta” u.c. Interneta vidē ir atrodamas arī vairākas multfilmas par zobārstniecības tēmu. Sava stāstījuma laikā vecāki var veidot salīdzinājumus, proti, zobārstniecības krēslu asociējot ar karuseli, kurš ceļas augstāk un zemāk, siekalu atsūcēju ar ziloņa garo snuķi, zobārstniecības krēsla lampu ar saulīti, urbi ar elektrisko zobu birsti u.c. Šeit vecākiem ir jāieslēdz fantāzija. Tāpat var dziedāt dažādas dziesmas saistība ar zobārstniecības tēmu, izspēlēt dažādas lomu spēles (higiēnists- pacients un otrādi) vai, piemēram, krāsot krāsojamās grāmatas. Vecāki kopā ar bērnu var uzzīmēt zobu higiēnistu, piemēram, zobu higiēnista formu, telpas iekārtojumu u.c. un atnest zīmējumu higiēnistam, pastāstot, kas ir uzzīmēts. Arī tas varētu bērnam palīdzēt pierast, mazināt stresu, nedrošību.

Atnākot pie zobu higiēnista vai zobārsta, bērns iegūto informāciju asociēs ar kabinetā redzamo, tādējādi būs vieglāk strādāt zobu higiēnistam, kā arī bērns jutīsies droši.

2. Vai ir lietas, ko bērnam nevajadzētu zināt pirms higiēnista apmeklējuma?

Vecākiem noteikti nevajadzētu bērniem melot, jo tad būs grūti iegūt atpakaļ bērna uzticību. Ja bērns jautā- vai sāpēs? Vecāku atbildei noteikti nevajadzētu būt: „Nē, nesāpēs”. Katram mums sāpju slieksnis ir citādāks, proti, process, kas kādam liekas sāpīgs gluži pretēji citam ir nesāpīgs. Šeit vecākiem atkal būtu jāiedarbina fantāzija un konkrētais bērna jautājums jāizskaidro bērnam saprotamā valodā, piemēram, zobu higiēnistam būs maziņa birstīte, uz kuras uzliks zobu pastu (kā mājās) un tad ar motoriņu, kurš rūc kā traktoriņš, tiks masēti zobiņi un kutinātas smaganas. Ar vārdiem „masēti” un „kutinātas” bērns neasociēs sāpes, kā rezultātā vecāki nebūs melojuši un nobiedējuši bērnu.

No vārda „sāpēs” vecākiem būtu jāizvairās. Ja tādas parādīsies procedūras laikā, zobu higiēnists noteikti pratīs ar bērnu atrast kopīgu valodu, lai izskaidrotu, ka „birstīte kārtīgi notīrīja zobgrauzi”. Ir, protams, reizes, kad procedūra jāpārtrauc un jāpārliek vizīte uz citu reizi, tas atkarīgs no bērna pacietības un vēlmes sadarboties.

Vecāki noteikti var paņemt bērnu līdzi uz higiēnas procedūru, ja tā tiek veikta, piemēram, brālim vai māsai, iepriekš vienojoties par to ar zobu higiēnistu, kurš noteikti izvērtēs, vai konkrētajā gadījumā tas ir iespējams. Tādējādi bērns redzēs, ka higiēnas process tik tiešām ir nekaitīgs. Nav ieteicams bērnus ņemt līdzi uz pieaugušo mutes dobuma higiēnu, jo tā atšķiras gan ar izmantoto instrumentu klāstu, gan procedūras gaitu, iespējams arī ar nepatīkamām sajūtām, kas var rasties procedūras laikā. Arī negatīvo pieredzi, ja tāda ir bijusi, vecākiem nevajadzētu izrunāt bērna klātbūtnē, piemēram, ka mutes dobuma higiēna bija sāpīga, nepatīkama u.c. Par šādu tēmu vecākiem vajadzētu dalīties tā, lai bērns to nedzird.

Vecākiem noteikti nevajadzētu apsolīt bērniem pirkt saldumus pēc tam, kad bērnam būs veiksmīgi noritējis mutes dobuma higiēnas process. Jautājums rodas- kādēļ? Atbilde ir vienkārša, proti, zobārstniecības personāls ir tie speciālisti, kuri mēģina atradināt bērnus no regulāra un liela saldumu patēriņa ar mērķi samazināt kariesa risku. Bērnam šajā brīdī var rasties apmulsums- mamma ļāva, bet dakteris tagad neļauj. Iespējams, šajā gadījumā tieši mamma būs autoritāte, kurai paklausīt. Vecākiem būtu šajā gadījumā jāapsola citi našķi, tādi, kas ir anti- kariogēni bērna zobiņiem, piemēram, siers, nesaldināti zemesrieksti, ksilitolu saturoši produkti (košļājamā gumija, ledenes) vai arī zemas kariogenitātes produkti- nesaldinātas pārslas, jogurti, svaigi augļi u.c. Tāpat našķus var aizstāt ar rotaļlietām, zoodārza apmeklējumu vai citām aktivitātēm, kas noteikti būs veselīgākas par kārtējo neveselīgo našķu devu.   

3. Ko darīt, ja bērns pirmajā vizītē nevēlas sadarboties ar zobu higiēnistu?

Bērna pirmajā vizītē pie zobu higiēnista noteikti ir svarīgs laiks, proti, vecākiem ir jārēķinās, ka bērns var uzreiz nesēsties krēslā, jo izjūt bailes, nedrošību. Tādēļ pirmā vizīte var būt tikai iepazīšanās ar telpu, iekārtojumu, iekārtu. Šeit svarīga arī ir vecāku pacietība un, ja pirmajā reizē neizdevās ar bērnu sadarboties, to nevajag uztvert kā neveiksmi, bet gan kā soli uz priekšu un lielu ieguldījumu bērna veselības uzturēšanā. Arī bērnam ir nepieciešams laiks, lai aprastu ar jauno vidi un cilvēkiem.

Bērnam var piedāvāt sēsties zobārstniecības krēslā ar kādu no vecākiem, lai radītu drošības sajūtu. Pirmajā reizē noteikti bērnam nevajag uzspiest veikt mutes dobuma higiēnu vai apskati, ja bērns nevēlas. Piespiežot bērnu ar varu, mums jārēķinās ar to, ka zobu higiēnista apmeklējums var pārvērsties par bērnības traumu, ko būs grūti aizmirst, lai arī cik citi dakteri būs labi un zobārstniecības tehnika attīstīta. Izņēmums ir, ja tas ir akūti, piemēram, sāpošs zobs, stomatīts, kas var izraisīt nepatīkamas sajūtas mutes dobumā, trauma, smaganu iekaisums u.c.

Šajā gadījumā jāsadarbojas ne tikai bērnam un higiēnistam, bet arī vecākiem, lai pārliecinātu bērnu par procedūras nepieciešamību. Aizejot mājās, vecākiem nedrīkst bērnam pārmest, ja pirmajā reizē neizdevās veikt higiēnu, piemēram: „Nu, bet mēs tak’ sarunājām.....”, „Tu teici, ka būsi paklausīgs”, „Fuj, kāda man nepaklausīga/s meita/ dēls...” u.c. Tieši otrādi bērns jāpaslavē kaut vai tāpēc, lai nākamajā vizītē jau higiēnists kopā ar bērnu tiktu ne tikai līdz iesēšanās procesam krēslā, bet jau varētu veikt apskati un mutes dobuma higiēnu. Līdz nākamai vizītei vecākiem atkal būtu ar bērnu jāizrunā zobārstniecības tēma, proti, vai tas atkal būs ar kādu grāmatu palīdzību, krāsošanu, zīmēšanu vai vienkārši parunāšanos. Šķiet garš un laikietilpīgs process, bet ieguldītais darbs noteikti atmaksāsies.

4. Cik maksā zobu higiēna bērniem?

Bērniem līdz 18 gadiem vienu reizi gadā higiēnas procedūra ir par velti (apmaksā valsts), divas reizes gadā par velti higiēnistu var apmeklēt bērni, kuri sasnieguši septiņu, vienpadsmit un divpadsmit gadu vecumu. Ja zobu higiēnists nosaka, ka nākošais apmeklējums ir nepieciešams pēc pusgada jeb ātrāk (piemēram, ja ir ortodontiskās aparatūras), tad par šo vizīti būs jāmaksā saskaņā ar konkrētā kabineta cenrādi. Parasti atkarīgs no veicamās procedūras.

Vecākiem ir jāņem vērā, ka ne visas zobārstniecības nodrošina bezmaksas mutes dobuma higiēnu bērniem, tādēļ laicīgi ir jāpainteresējas, vai attiecīgajai klīnikai ir līgums ar valsti un jāpiesaka vizīti. To var uzzināt, sazinoties ar Nacionālas veselības dienesta apkalpojošiem speciālistiem (www.vmnvd.gov.lv) vai Valsts slimokases darbiniekiem. Jāatzīst, ka parasti šiem bezmaksas pakalpojumiem ir raksturīgas rindas.

5. Cik reizes gadā jāapmeklē higiēnists bērniem?

Tas, cik reizes gadā jāapmeklē zobu higiēnists, ir atkarīgs no katra bērna mutes dobuma stāvokļa, proti, no kariesa intensitātes, smaganu stāvokļa, arī no tā, vai bērnam ir ortodontiskās aparatūras u.c. To noteikti izvērtēs zobu higiēnists un noteiks apmeklējuma biežumu. Nebūtu pareizi atbildēt, ka visiem bērniem zobu higiēna ir jāveic vienreiz gadā, tas pats attiecas arī uz pieaugušajiem. 

6. Kā izvēlēties zobu higiēnistu?

Zobu higiēnista izvēle katram ir individuāla. Ja vienam cilvēkam kāds zobu higiēnists būs labs, tad kādam citam viedoklis būs gluži pretējs. Taču topošajam vai esošajam pacientam der zināt, ka Latvijas zobu higiēnistu asociācijas mājas lapā (www. zobuhigienisti.lv, sadaļā- Pacientiem) ir pieejami zobu higiēnistu vārdi un uzvārdi, absolvēšanas gads, sertifikāta numurs, ja tāds jau ir iegūts un tā derīguma termiņš.

Šī informācija apliecina to, ka konkrētais zobārstniecības speciālists ir tiesīgs strādāt kā zobu higiēnists un ir ieguvis visas nepieciešamās iemaņas, zināšanas, lai pilnvērtīgi strādātu šajā profesijā. Diploma vai sertifikāta kopija/ oriģināls arī vairākās zobārstniecībās atrodams pie sienas rāmītī, kur pacients var atrast, vai tiešām persona, kura veic mutes dobuma higiēnu, ir tiesīga to darīt.

Lai izvēlētos savu zobu higiēnistu, var izmantot arī tādu tautā pazīstamu metodi kā atsauksmes no draugiem un paziņām. Bieži vien šī metode sniedz pozitīvus rezultātus, jo parasti cilvēki mēdz dalīties savā pozitīvajā vai negatīvajā pieredzē ar citiem. Cilvēkam ir jāsaprot, vai ar konkrēto zobu higiēnistu ir viegli rast kontaktu, respektīvi, vai higiēnists labprāt komentē pacienta interesējošos jautājumus, vai iepazīstina ar mutes dobuma kopšanas vadlīnijām un visbeidzot seko līdzi pacienta mutes dobuma veselībai. Vienu gan pacientiem būtu jāievēro- nebūtu ieteicams katru reizi iet pie cita zobu higiēnista, jo, izvēloties vienu zobu higiēnistu un zobārstu, pacients var būt drošs, ka šie divi speciālisti pārzinās pacienta mutes dobumu un ieteiks labāko ārstēšanu konkrētā laika posmā, sekos līdzi mutes dobuma izmaiņām. Īpaši aktuāli tas ir bērniem, proti, bērns pierod pie viena speciālista un pēkšņi jāiet pie cita speciālista, kas var izpausties kā papildus stress- jauna vide, iekārtojums, cilvēki u.c.