6 ieteikumi, kā līdzsvarot bērna dzīvi mūsdienu tehnoloģijās

Dators, televizors, viedtālruņi un planšetdatori, tik daudz iespēju, kā mūsdienās iegūt un apmainīties ar informāciju. Kāds saka, ka tā visa ir par daudz, kāds ļoti labprāt ļaujas mūsdienu tehnoloģiju vilinājumam. Taču māmiņām un tētiem ne reizi vien rodas jautājums – vai tas viss ir nepieciešams bērniem. 

Konsultē Zanda Rubene, Latvijas Universitātes profesore pedagoģijā.

Esi demokrātiska! Viss atkarīgs no mūsu attieksmes!

Nereti mēs, vecāki, uzskatām, ka mediji ir slikti, tie neko labu mums nevar dot, tomēr jāmēģina izsaprast, ka mediji arī ir tikai lieta, kuru mēs lietojam un neviena lieta pati par sevi nav ne laba, ne slikta, viss atkarīgs no mūsu attieksmes un tā, kā mēs to izmantojam.

"Jāatzīst, ka informācijas tehnoloģijas ir nopietns spēlētājs mūsdienu audzināšanas procesā, jo lielu daļu sociālo paraugu, uzvedības modeļu, simbolu sistēmu, apogūstam caur medijiem," atklāj Zanda Rubene,Latvijas Universitātes profesore pedagoģijā. "Pavērojiet savu ikdienu ģimenē, arvien mazāk mēs pavadām laiku komunikācijā viens ar otru, pavadot vairāk laika, darbojoties caur tehnoloģijām vai ar tehnoloģijām."

Esi pavadone bērniem informācijas sabiedrībā!

Bērni daudz ātrāk un vienkāršāk apgūst mūsdienu tehnoloģijas, jo viņi šajā laikmetā ir piedzimuši, mēs – pieaugušie, zināmā mērā esam imigranti virtuālajā pasaulē, kura mums jāapgūst un jāpieņem kā dzīve, piemēram, citā kultūrā. Tāpēc mums arī jāsaprot, kā būt par labiem pavadoņiem saviem bērniem informācijas sabiedrībā.

Neaizliedz!

Pasaulē šobrīd ir zināmas trīs galvenās mediju audzināšanas pieejas, lai gan divas no tām drīzāk ir veids, kā mēs, vecāki, risinām attiecības: bērns un mediji. Vissenākā no tām ir aizliegums.

"Aizliegums vecāku un izglītības sistēmas vidū ir tipisks- tīri drošības labad, jo mediji un informācijas tehnoloģijas pieder pie nepareizās kultūras, tur neko labu iemācīties nevar," novērojumos dalās Zanda Rubene. "Un ko darām mēs paši? Labrāt ļaujamies mediju fascinācijai un paši gūstam intensīvu pieredzi dažnedažādās jomās tieši medijos."

Kādreiz aizliegums ļoti labi derēja, jo tikka uzskatīts – jo mazāk mediju un mazāk brīvības šajā jomā, jo lielāka kārtība, līdz ar to bērns vairāk iegūst savai attīstībai.

Pat tad, ja aizliegums tiek uzskatīts par pareizāko paņēmienu, ierobežojot laiku, kad bērns lieto medijus, bet jautājums vienmēr paliek atvērts par to, kas notiks tad, ja bērns kādu iemeslu dēļ pats piekļūs šiem medijiem. Turklāt mediju psihologi ir izpētījuši, ka aizliedzošo pieeju piedzīvojošie bērni ir daudz vairāk tendēti pazust tīklā, jo kad tiek klāt, tad tiek klāt uz visu banku. 

Tāpēc aizliegums nebūt nav īstais ceļš, kuru mums kā vecākiem izvēlēties, domājot par to vai bērnam atļaut vai neatļaut lietot mūsu viedtālruņus, datorus un skatīties televizoru.

Izmanto medijus kā iespēju!

Otra pieeja bērnu audzināšanā ir tā saucamā liberālā pieeja, to izmanto vecāki, kuri paši ir ļoti kompetenti mediju lietotāji, paši aizrāvušies ar tehnoloģijām. Un šī pieeja uzskata, ka medijs ir iespēja un, ja bērns vēlas, viņam šī iespēja ir jāizmanto. Tā ir izplatīta un arī šī pieeja piedāvā riskus.

Arī šī metode, kad visu atļaujam savam bērnam, īsti nedarbosies, jo netiek paredzēts pietiekmi daudz prasību, bērnam nākas pašam cīnīties ar to, kas sastopams mediju pasaulē.

Tomēr der atcerēties, ja mēs mājās piekopjam aizlieguma pieeju, tad reizēs, kad bērns niķojas un mēs iedodam viņam telefonu, mēs paši nonākam pretrunās un radām nesparašanu mūsu bērnos, iemācot, ka ar raudāšanu iespējams panākt vēlamo. Tāpēc ir vēl kāda mediju audzināšanas pieeja, kuru dēvē par kritisko un lūk, tā ir tā īstā, kuru mums būtu vēlams apgūt.

Definē, ko vēlies iemācīties un iemācīt!

Liberālās pieejas kontekstā mērķis ir  saprast, cik ilgi, kas un kā ar medijiem tiek darīts, kas tiek iegūts, jo faktiski pats jēdziens medijs nozīme starpnieks, mēs izmantojam tehnoloģiju, kas ir rīks, lai kaut ko iemācītos. Runājot līdzībās mēs skatāmies bilžu grāmatu kopā ar bērnu un vēlamies, lai viņš kaut ko iemācītos.

Gluži to pašu mūsdienu laikmetā ir iespējams darīt ar tehnoloģijām,jo pirmsskolas vecuma bērniem domātas spēles un programmas, bet ir nepieciešams līdzās pieaugušais, jo bilžu grāmatu skatāmies, kad bērns ir klēpī un grāmata ir rokās. Tam pašam būtu jānotiek saistībā ar tehnoloģijām.

Atrodi līdzsvaru!

Veiksmīga mācīšanās var notikt tikai tad, ja tā ir aktīva – mēs vecāki iesaistāmies un bērns aktīvi darbojas. Tomēr vienmēr jāatceras, ka visam jābūt līdzsvarā – mēs piedāvājam bērnam iespēju apgūt virtuālo pasauli, sēžoties ar bērnu kopā pie ekrāna un esot līdzās mācību procesā, taču parūpējamies arī par to, lai bērnam būtu interesanti notikumi reālajā pasaulē.

Ikdienā triumfa sajūtu mūsdienu tehnoloģijas rīkos ir iespējams iegūt vieglāk un ātrāk,jo mēs visi taču vēlamies būt laimīgi, piedzīvot sajūtu, ka kaut kas izdodas! Un parādot internetā bildes, sasniegumus, saņemot atzinību komentāru vai "Like" veidā, mēs paaugstinām savu pašapziņu un tas liek mums to atkārtot atkal un atkal.

Mūsdienu mediju pedagogiem ir skaidrs – mediji nav sabiedrībā ienācis vīruss, kas pēc dažiem gadiem pāries, tie šeit ir uz palikšanu. Tāpēc mums ir jāiemācās pašiem dzīvot šajā pasaulē un audzināt tajā savus bērnus. Tik ilgi, kamēr mūsu reālā dzīve sagādās prieku mums pašiem un bērniem, mums nav pamata raizēm.

Māmiņu Klubs