24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Tagad atkal mūsmājās ir tāds periods, kad meita ceļas pa nakti. Būtībā jau vislaik ir cēlusies, bet pēdējā laikā tā celšanās ir kļuvusi man ne tikai fiziski, bet arī morāli grūta. Agrāk ja man vienkārši nāca miegs, tad tagad vēl ir dusmas un nākamajā dienā nīgrs garstāvoklis, galva šķiet jau hroniski sāp.
Piemēram, šonakt scenārijs bija šāds:
Ap 23-00 aiziet gulēt. Pārceļu bērnu gultiņā(aizmieg pie krūts, diemžēl citi varianti vēl nelīdz). Noguļ līdz 1-00, un tad pie krūts. Un neguļ! Vienkārši zīž krūti vislaik, acis vaļā...un tā līdz 5:00 rītā.Ok, es saprastu ja tā dara tikko dzimis bērns, bet mums jau straujiem soļiem tuvojas 1 gada dz. dienas ballīte! Kā nedaudz iesnaužas, tā mēģinu pārcelt viņas gultā, uzreiz histērija, stāv kājās gultā. Un tā mēs muļājāmies visu nakti. Mūsu gultā pa nakti es kategoriski atsakos gulēt kopā ar bērnu pa nakti. Šī ir jau cita tēma, bet vecākiem sava, bērnam sava gulta, un drošību es vērtēju ļoti augstu.
Es saprastu, ja pa dienu viņa būtu gulējusi, bet tieši otrādi-pa dienu visu laiku ir aktīva, spēlējas, un visas dienas laikā paguļ labi ja 2h.
Ap 21;00 aizmiga, tagad nesen atkal pupojās, guļ tālāk. Es mācīšos vēl kādu pusstundiņu.
Pagaidām vēl barošanu ar kr''uti pārtraukt negrasos, bet nu no jaunā gada gan iesim uz to.
Paldies par viedokļiem, pieredzēm😀
Manā gadījumā viss sakārtojās, kad sāku ņemt savu krūtsbērnu gulēt blakus un beidzu naktī lūrēt pulkstenī. Man ir 3 mazi bērni, visi ar +-1,5 g. atstarpi, jaunākajam pusgadiņš. Teorētisi man vajadzētu būt hroniski neizgulējušamies mātei, bet tā galīgi nav. Kad mazais sāk naktī knosīties, iedodu tāpat guļus krūti un šņācam tālāk. Vienīgais trūkums - zīdainis izkonkurēja vīru un viņam nācās pārcelties uz blakus istabu. Bet vismaz miers mums mājās pa nakti un visi izgulējušies.
Pēc pieredzes varu teikt, ka krūtsbērni sāk izgulēt nakti nepamostoties, kolīdz atmet to krūtsēšanu.
P. maisijumu neesmu devusi, un parasto pienu tikai tik daudz ir ēdusi, cik tas ir , piemēram, putras sastāvā.
Šodien tā parakņājos pa netu sakarā ar ;so tēmu. Vēl jau var būt variants, ka bērns pa dienu visu ko jaunu samācas(attīstas ļoti), un tad nu pa nakti nevar sagremot jaunās prasmes.
Es zinu, ka kaut kad beigsies. Man tiešām gribas vismaz 4h no vietas nogulēt, man tas irs svarīgi, jo pa dienu ir arī jāmācas individuāli, jo studēju neklātienē. Nevar sēdēt līdz 5 augšā, 7.00 celties un visu dienu sē'dēt lekcijās, rakstīt pēc tam ieskaiti...Plānoju tajā dienā, kad paredzētas lekcijas, un ja meita gribēs Jāņus svinēt, iesaistīšu tēti. Lai viņš tajās dienās sēž augšā. Vismaz kaut kāds risinājums, ja pa lielam es neko nevaru mainīt.
Jāmēģina mazāk uztraukties, stresot, bet es neesmu robots, kas sev var nospiest pogu un justies pilnīgā mierā.
varētu būt, ka stress arī pie vainas.
mums ir 1,20m plata gulta. būtu kā siļķes mucā...
Piekrītu stalker komentāram.
Es guļu ar sīkajiem. Visu gultu esmu nobarikādējusi no visām pusēm. Kad mazais aizmieg, norobežoju viņu no sevis un punkts. Kad naktī pamostas, pielieku pue krūts, paēd un guļam tālāk. Man ar pirmo bērnu bija tāpat - gribējās visu izdarīt pareizi, staigāju uzvilkta, viss un visi krita uz nerviem, sīkais vispār pa naktīm labi ja 3 stundas nogulēja. Tagad staigāju mierā un cenšos darīt visu tā, lai pašai būtu labi un tas ir novērojams arī bērnu uzvedībā. Jo vairāk tu staigāsi uzvilkusies, jo vairāk tas atspoguļosies uz bērna.
Vaii,meita pa naktim celas lidz 2 ar pus gadiem. pat nakti 4piecelas,jaspljas,nedoma citu ariantu pidavat,bus orkstris. un tad ap 7 iet pagulet.
Mans puika bija jau pasācis bieži gulēt 6-7 h bez mošanās, bet uz gada un 5 mēn. vecumu atsāku strādāt, bērnam tas tomēr ir pārdzīvojums, atsāka biežāk mosties naktīs. Nekādu atradināšanu nepiekopju, pagaidām gan vieglāk šķiet vienkārši likt pie krūts, gan arī pieņemu, ka viņam šāds mierinājums vēl ir vajadzīgs.
Nezinu, kas Tev tik nelokāmi iestāstījis, ka gulēšana vecāku gultā ir tik nedroša. Nav tā, ja piedomā, kā nodrošināties pret izkrišanas riska. Man tikai kopīga gulēšana ļauj daudzmaz izgulēties; nezinu, mātei dabai tad būtu jābūt ļoti nežēlīgai, lai zīdīšanu iekārtotu šitā, bet gulēšanu kopā neparedzētu kā normālu lietu...
Mēs guļam uz liela matrača, istaba labi vēdināta, pidžamas + viegla sega, kuru bērnam bieži nesedzu, jo viņam mēdz būt pārāk silti.
Negulētu blakus bērnam, ja būtu lietojusi kādas miegazāles, kā arī ja būtu ļoti pārgurusi, tā ka iekrīt dziļajā miegā uz ilgu laiku un neko nejūt apkārt. Bet man tā nenotiek.
Jā, es pamanīju, ka esmu pārvertusies par eko knupi!
Jau no 6mēn. knupi neņem, tad nu mūsmājās viņa nav.