Izskriet pirmos patstāvīgos solīšus?

Māmiņu Kluba lasītāja jautā- vai tas ir normāli, ka mazulis pirmos patstāvīgos solīšus izskrien, nevis iet? Dodamies pēc atbildes pie Māmiņu Kluba ekspertes Kristīnes Stalidzānes!

Māmiņa jautā: 

Vai tas ir normāli, ka mazulis pirmos patstāvīgos solīšus bērns nevis iet, bet izskrien? Pieturoties bērns it kā iet, bet tik tikko atlaiž rokas no mēbelēm, tā sāk skriet, lai pieķertos kaut kur citur.

Atbild fizioterapeite Kristīne Stalidzāne:

„Lasot un atbildot uz māmiņu jautājumiem, rodas sajūta, ka viņām ir vēlme, lai mazulis sāk pēc iespējas ātrāk, piemēram, staigāt, un lepojas ar to. Bērni nav sacensība,” uzskata fizioterapeite.

Pavērojiet savus bērnus! Ja bērns nespēj spert patstāvīgi pirmos soļus, bet cenšas rast kādu balstu, meklē kādu priekšmetu pie kura pieturēties un tipina no dīvāna malas pie galda, tas nozīmē, ka bērns nav gatavs staigāšanai.

Bērns zaudē līdzsvara un drošības sajūtu reizē ar balsta zudumu.

Stresā un sasprindzinājumā, kad bērns stāv, piemēram, pie kādas mēbeles, viņš skrien pie citas mēbeles, lai kaut kur pieķertos un noturētu balstu.

„Veiksim vēl kādu salīdzinājumu! Iedomāsimies, ka ir divas milzīgas ēkas, jūs stāvat uz jumta un jums jātiek no vienas malas līdz otrai. Veicot šo pārbaudījumu, jūs būsiet tik saspringuši, ka gribēsies to paveikt pēc iespējas ātrāk,” salīdzina Kristīne Baranova. „Tāpat ir arī ar bērniem un skriešanu no viena balsta pie cita.”

Vecākiem šādā situācijā būtu svarīgāk mēģināt iejusties bērna lomā, apsēžoties un papētot bērnu- kādā attīstības pakāpē ir bērns? Ko viņš jau prot? Vai viņš ir gatavs nākamajam solim?

Mēs kā vecāki biežāk rīkojamies tā, kā mums pašiem ir ērti, bet mazuļa fiziskās un garīgās attīstības labad būtu lietderīgi palūkoties uz visu no malas.

Māmiņu Klubs