Izlaidums no Krūts piena ēdāju grupiņas.

Lūk, viens posms mūsu ikdienā tagad ir noslēdzies, jeb Krūts ēdāju grupiņa ir pabeigta.

Es jau vairāk kā gadu dzīvojos šeit MK tad nu man ir tapuši raksti par manu ikdienu un to kā es dzīvojos ar savu meitiņu, un kāda loma ir  ēdināšanai ar krūti.

http://www.maminuklubs.lv/bebitis/annijalises-stasts-par-temu-159061/

Kā arī kā esmu rīkojusies, ja nu notiek, kas negaidīts.

http://www.maminuklubs.lv/jaundzimusais/runasimies-ar-beriniem-jebkura-situacija-127501/

Bet, nu tagad beidzot pie galvenā ķeršos, jeb uzraktīšu, kā nu mēs nobeidzām to laimes pilno un burvīgo ēdināšanas ar krūti periodu.

Tātad tagad manai meita Alise ir 1,8 g.v.

Meitai ēšana no krūts bija dikti mīļa lieta, no rīta, pa dienu un arī naktī, bet tad nu pienāca laiks ka es pati jau no tā visa sāku pagurt, un meita jau labi prata parasīt to jauko lietu kā pupu.

Es jau kādu laiku domāju par to kā nu noritēs atradināšanas no krūts process, tad nu mani iedvesmoja MK izlasāmais rakts- http://www.maminuklubs.lv/bebitis/20120827-kruts-edinasanas-procesa-noslegums/

Centos jau es dažādi, bet nu man diez ko neizdevās, piedzīvoju pat to ka meita pludmalē nāca prasīt savu tiesu, nu tad gan es domāju: Tagad ir īstais laiks, nu pietiek.

Pēc Jāņu dienas man izdevās parunāt ar savu māsīcu par to lietu, viņai jau ir trīs bērni, un pieredze viņai laba, un man viņa ieteica: pamēģini ar vērmeļu tinktūras palīdzību.

Tad nu pagājušajā pirmdienā tiku aptiekā, un to medikamentu nopirku, meitai nemanot ar to ieziedu krūts galus.Kad meita dienā meklēja pupu, pupu paņemot to mutē nejauki sasķieba sejiņu, bet meklēja arī otru, nu nekā, tas arī tāds pats...-pupa pui, pui.

Iedevu meitai parastu ūdeni padzertiesn un stāstīju ka pupa tagad palicis negaršīgs, un viss.

Kad pienāca īsta ēdienreize, kā parasti viņa man gribēja trīties pa klēpi, nu nekā- pupa pui, un apsēdās savā vietiņā pie galda un ēda pusdienas kopā ar mums ar gardu muti.

Dienas laikā ne vienu vien reizi prasīja krūti, bet nekas gards, tur nebija.

Vakaros parasti jau viņa man aizmiga pie krūts, tad nu es vienkārši paņēmu viņu klēpī, ucināju un dziedāju un viņa labi aizmiga.

Pienāca pl 3.00 naktī, nu tad gan bija tracis, jo pupa pui, un es viņai devu pliku ūdeni, nu neapmierinātība bija liela, un arī skaļa, bet nogurums ņēma virsroku, un blakus man gultā viņa aizmiga.

Pienāca rīts, manas krūtis bija pilnas, un gāja pat pāri malām, meita pamodās, bet ak, vai pupa pui vēl joprojām, plus vēl ne īpaši labi izskatījās tās.

Meita apēda savu rīta putru un aizgāja savās gaitās, es nu apspriedos telefoniski ar jauku krūts ēdināšanas konsultanti, jo gribēju pārliecināties par to, kas nu man pareizi būtu jādara.

Man ieteica- ja sāp tad nedaudz atslauc, ja vajag tad siltā dušā tas jādara, un galvenais, krūtis neapsaldēt!

Tā kā man tā spiedošā sajūta krūtīs nepatika it nemaz, es tad ņēmu un atslaucu nedaudz pienu, nu tik lai nesāp krūtis.

Nepagāja ilgs laiks, kā meita bija klāt, bet nekā- pupa pui.

Nākamajā naktī jeb 2.naktī, meita praktiski nepamodās, nogulēja bez raudāšanas līdz rītam.

3. naktī bija nejaukā bļaušana, bet ne ilga, un viņa pēc aizmigšanas gulēja savā gultiņā līdz pat rītam, savukārt 4. naktī bija atkal salds miegs, un gulēšana līdz pat pl.9.00 no rīta.

Man atslaukt pieniņu nācās tikai 4 dienas, pa pāris reizēm dienā,

nu šodien ir aizvadīta 5.diena bez krūts piena ēšanas, vakarā pirms miega meita pārbaudīja, bet pupa pui, bija joprojām.

Tagad meita ikdienā ietrauša klēpī un pamīļojas, un dodas savās dienas gaitās, es mīļumu dodu labprāt,

Lūk tāds ir mans stāsts par to kā noslēdzām krūts ēdināšnas procesu, galvenais es gribu citām mammām pastāstīt par savu pieredzi, reizē arī gribu atgādināt- ka viss jau rodas mūsu pašu galvās- gan pieniņa radīšana, gan arī signāla došana- viss pietiek.

Ceru ka vēl kāda mamma uzrakstīs savu pieredzi par krūts ēdināšanas pārtraukšanu.