Bērni jau piedzimst ar dažādiem temperamentiem, kas nosaka, kā viņi uztver pasauli, kā domā un runā, un kā izturas. Kopumā bērnu ietekmē viņa temperaments, vecumposma īpatnības kā arī audzināšanas modelis.

Psiholoģe Sanita Aišpure Dronka skaidro, ka temperaments nosaka cilvēka aktivitātes līmeni, vai tas ir zems vai augsts, pirmo reakciju uz jauno – vai ar interesi vēršas pie jaunā vai sākumā noraida, pielāgošanās spējas, uzmanības noturību, neatlaidību. Zinot savu un bērna temperamentu, vieglāk saprast kā sadarboties, kā palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas viņam dabiski ir vājākas, piemēram, kā palīdzēt noturēt uzmanību vai kā piesardzīgajiem palīdzēt spert solīti tālāk, iedrošināt, savukārt bērniem, kuri ne no kā nebaidās, izveidot veselīgas robežas, lai bērnu nesalauztu, bet pozitīvi virzītu.

Viena no iezīmēm, ko nosaka temperaments, ir regularitāte vai neregularitāte. Bērniem ar augstu regularitāti patīk noteikts ritms, dienaskārtība, viņiem ir svarīgi zināt, kā viss notiks. Savukārt bērniem, kuriem ir augsta neregularitāte, ir grūtības ar ikdienas ritmu, noteiktu lietu izdarīšanu noteiktā laikā, viņiem var būt grūti piecelties, sagatavoties dārziņam vai skolai. 

Kā palīdzēt bērniem ar augstu neregularitāti.

Šādiem bērniem nav sava iekšējā pulksteņa, iekšējā ritma. Svarīgi, lai bērniem ir vairāk laika, lai pieceltos no rīta un sagatavotos dienas gaitām, jo viņam ir grūti piecelties, saprast, ko secīgi nepieciešams darīt. Viņiem var būt pašiem savs modinātājs, lai rastos vēlme celties pašiem, nevis kad kāds cits jau desmito reizi modinās – turklāt var mācīt pulkstenī redzēt, cikos ceļas, cik ir laiks, kad jāiziet no mājas, ko pa to laiku jāpagūst izdarīt, lai nesanāk pēdējā brīdī visu sasteigt. Šādiem bērniem var izveidot attēlus ar rīta ritmu, kurā ir attēli, ka jāiztīra zobi, jāsaģērbjas, jāpaēd, jāpaņem viss nepieciešamais dārziņam vai skolai u.tml. Ar bērniem kopīgi var izveidot ne tikai dienas plānu, bet arī nedēļas plānu, kas ļauj saprast, kas kurā dienā ir jādara – kad ir jāiet uz dejošanu, kurā brīdī ir jātīra zobi, jāmazgājas, kad ir jāizpilda mājasdarbi.

Lai šiem bērniem būtu vieglāk, svarīgi, lai viņi varētu iet gulēt vienā laikā un celties vienā laikā – tas palīdzēs vieglāk aizmigt un vieglāk piecelties. Lai bērnam izveidotos paradums paēst, svarīgi, ka viņš ar citiem kopā nāk pie galda, pat ja viņam šķiet, ka ēst negribas. Šādi bērni trauksmaini var uztvert dienaskārtību, tāpēc būtiski viņiem iemācīt, kā sevi nomierināt, lai varētu turpināt nepieciešamo izdarīt līdz galam.

Kā palīdzēt bērniem ar augstu regularitāti.

Bērniem ar augstu regularitāti ir svarīgi, lai noteikts ritms saglabātos arī brīvdienās, braucot ciemos u.tml. Ja dienas ritmā paredzētas izmaiņas, par tām jābrīdina laicīgi, jāizskaidro, jāizstāsta, kas un kāpēc būs citādāk. Viņi var saasināti uztvert, ja, piemēram, pēcpusdienā paredzēts iet uz bērnu laukumu, bet vecāki pēcpusdienā pasaka, ka plāni mainījušies un visi brauks ciemos. Šiem bērniem pašiem ļoti patiks dažādi attēli, kas ataino dienas ritmu un palīdz saprast, kas pēc kā sekos. Šiem bērniem svarīgi veicināt lielāku elastību – to var darīt arī ar spēlēm, kurās ir pārsteiguma momenti, kas parāda, ka arī neparedzētas lietas var būt pozitīvas. Piemēram, var stāstīt stāstu, kur katram jāturpina iesāktais, tādā veidā pārsteidzot un radot interesi. Tādējādi bērns arī elastīgāk un pozitīvāk skatīsies uz izmaiņām ikdienas ritmā.

Bērna temperaments un uzvedības atšķirības. Diānas Zandes lekcija