IV - ROTAĻAS CEĻĀ

Miķelis ir 10 mēnešus jauns puisēns. Kādu laiku atpakaļ sastapāmies ar milzīgu problēmu - vecākiem nezināmu apstākļu vadīts, Miķelis sāka burtiski aurot mašīnā, tā vietā, lai nogulētu visu ceļu! Nospriedām, ka ir kļuvis pārāk liels, ir garlaicīgi vienam pašam aizmugurē un vēl skatoties mašīnas krēslā! Ah, ko tik mēs neizdomājām, lai viņš nebļautu skaļā balsī, kā tik nenodarbinājām! Mamma dziedāja, likām telefonā Joka pēc alfabētu (jau mājās tas kļuvis iecienīts gabals!), jau iepriekš sagatavoju veselu maisu ar mantiņām, lai varētu tās kundziņam pasniegt un sagaidīt, kad aizlidinās pa gaisu! Pieņēmām lēmumu pāriet uz lielo puiku krēslu - sēž stabili, svars atļauj .. Aleluja! Mēs bijām glābti un Miķelis arīdzan. Patiesībā, vairs mašīnā nav vajadzīgas rotaļas, jo kundziņš vai nu izbauda braucienu vai guļ!

Saistībā ar došanos uz peldvietām, mums ir tikai laba pieredze, jo puisēns pirms peldes mašīnā ir pagulējis un pēc ir tik laimīgs, ka vai nu smaida, vai tik piekusis, ka atkal paguļ!

*Kādu reizi, labu gribēdama, devu Miķelim jau iepriekš minētās Mario sausmaizītes - viņam tās ļoti garšo un ja mute ir aizņemta, tad mute nevar izdabūt skaļas un spiedzošas skaņas! Tas tiešām strādāja .. līdz kādu reizi pēc maltītes sāka kliegt vēl skaļāk! (Iepriekš nepieminēju, ka esmu nospraudusi sev tabu - neiet sēdēt blakus un šis pats attiecas uz raudāšanu ratos - necelt ārā! Otrais mums izdodas perfekti, viņš tiešām saprot, ka nebūs!). Mājās sapratu kāpēc - maizītes drupačiņas bija sakritušas aiz bodīša! Āda izskatījās kā alerģijas skarta :) Vairs šo neizmantojam! 

*viens no glābiņiem lielo kašķu laikā - lielais palīgs kaķis Mimi! :)