Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Rāpošana ir viena no svarīgākajam prasmēm,ko mazulis parasti apgūst laika periodā no pirmā dzīves gada ceturtā līdz vienpadsmitajam mēnesim. Kā tas notiek un vai bērniņam jāpalīdz, stāsta fizioterapeite Zane Paiča.
Laiks, kad un kā mazulis ir gatavs rāpošanai, dažādiem bērniem ir atšķirīgs. Pirmais, ko bērns apgūst, ir velšanās, un apvelties gan no guļus pozīcijas uz vēdera, gan atpakaļ, būtu jāprot no 3 līdz 6 mēnešiem.
Par gatavību un interesi rāpot liecina mazuļa mēģinājumi aizsniegties pēc rotaļlietām, kas, guļot uz vēdera, atrodas viņa redzes lokā, griešanās ap savu asi, esot uz vēdera un rotaļājoties.
Bieži vien bērniņš vispirms pārvietojas lienot vai šļūcot uz vēdera, vēlāk iemācās pacelties uz ceļgaliem, apsēsties. Tomēr rāpošana ir posms, ko varētu saukt par nopietnu vertikalizēšanos un savā ziņā roku un kāju pamīšās kustības rāpošanā ir salīdzināmas ar staigāšanu, liekot soļus vienu aiz otra.
Ja mazulis izlaiž rāpošanas posmu un vēlas celties stāvus, tas var liecināt par saspringumu muskuļos, piemēram, plecu joslā, un šādā gadījumā vecākiem vajadzētu konsultēties ar fizioterapeitu.
Apstākļi veiksmīgam startam
Vecāki var veicināt bērna rāpošanas prasmes. Vispirms nepieciešams – radīt vidi, kurā mazajam būtu ērti un droši. Bērns jāliek uz grīdas, parūpējoties, lai virsma, uz kuras viņš atrodas, ir ērta un neslīdīga.
Mazuli nepieciešams motivēt pārvietoties, tādēļ rotaļlietas būtu jānovieto viņa tuvumā ne tikai viegli īstenojamā rokas stiepiena attāluma, bet arī drusku tālāk. Vecākiem vajadzētu paspēlēties ar bērniņu, uzmundrināt viņu, arīpašiem laiku pa laikam atrodoties mazajam blakus, taču pozitīvi ir arī tas, ja bērns redz, ka mamma un tētis ir istabā un pārvietojas pa to – tas dod motivāciju atdarināt un nokļūt pie vecākiem, kad tie nav tiešā tuvumā.
Jau no pašas mazotnes bērnam nepieciešams dienas ritms, kas dod drošības, paredzmības sajūtu – kas būs, kas notiks un kad notiks. Bērns nogurst no haosa, bet agrīnā vecumā psihomotorā attīstība ir ļoti nozīmīga.
Mazulim jātrenē arī patstāvība, kas nozīmē, ka ap piecu mēnešu vecumu bērniņam vajadzētu spēt kādu laiku pavadīt vienatnē un parotaļāties pašam. Ja vecāki bērnu visu laiku nēsā uz rokām, viņš nogurst no pārliekas uzmanības un nav gatavs, piemēram, gulēt uz vēdera un sniegties pēc rotaļlietām, vieglāk ir paraudāt un gaidīt, kad mamma kāroto iedos rokās. Bērniem jau visai agri izveidojas pielāgošanās noteiktam režīmam un tāpēc ir svarīgi saprast, kurā dienas daļā viņš ir omulīgāks un var veltīt spēkus jaunu iemaņu apgūšanai.
Pārvarēt šķēršļus
Bērniņu, kurš pārvietojas lienot, var motivēt rāpošanai, izveidojot šķēršļu zonas, ko mazajam pārvarēt. Piemēram, tās var būt sarullētas segas, kurām jātiek pāri, lai nokļūtu vietā, kur bērniņš iecerējis, spilveni vai sprīža augstuma kurpju kastes, kas piepildītas ar smagu saturu, lai nešļūktu prom un pārklātas ar segu. Šādi šķēršļi bērniem patīk, tikt pāri ir izaicinājums un vienlaikus tiek trenēti muskuļi, apgūtas prasmes atspiesties, piecelties, koncentrēties. Atbalstoties uz šķēršļa virsmas, bērns var mēģināt piecelties kājās un tas ir labs, stabils augstums, lai, no tā krītot, nevarētu nopietni savainoties.
Ja vecākiem šķiet, ka ar kādu attīstības posmu viņu mazulis pats netiek galā, vajag konsultēties ar fizioterapeitu. Dažreiz pietiek ar nedaudzām nodarbībām, lai bērniņa prasmes uzlabotos, kā arī vecāki var apgūt vingrojumus, kas nepieciešami viņu mazulim, un veikt tos mājās paši.
Māmiņu Klubs
