Bieži vien aktīvi bērni tiek saukti par hiperaktīviem, lai gan tas nav pareizi, jo hiperaktivitāte ir diagnoze. Tāpēc kopā ar speciālistu noskaidrosim, ko nozīmē hiperaktivitāte un kāpēc tāda rodas?
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sertificēts bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs stāsta, ka ikvienam cilvēkam kā pēdējā smadzeņu daļa attīstās pieres daiva, kas atbild par virkni vadības jeb izpildfunkcijām. Piemēram, viena no tām ir spēja koncentrēt uzmanību.
Pieres daivas attīstība katram ir ļoti indviduāla, un tās nobriešanas periods ilgst līdz pat 24-25 gadu vecumam. “Gadījumos, kad pieres daivas nobriešana ir lēnāka, par šiem bērniem sakām, ka viņiem ir uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms,” skaidro Ņikita Bezborodovs.
Bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) ir grūtības koncentrēties, kontrolēt impulsus un fizisko aktivitāti, kas izpaužas kā nemiers. Piemēram, mūsu skolas sistēma paredz, ka bērnam pirmajā klasē jau jāprot ilgstoši nosēdēt mierīgi, taču bērniem ar UDHS tas būs fiziski grūti. Hiperaktivitāte ir nespēja saglabāt fizisku mieru apstākļos, kad sabiedrība gaida no bērna, lai viņš sēdētu mierīgi.
Ir trīs svarīgi momenti kas jāņem vērā, ja ir kavēta pieres daivas attīstība:
- Nepieciešams trenēt pieres daivu. Tas nozīmē, ka bērniem ar UDHS līdz divu gadu vecumam nevajadzētu būt pieejai ekrānierīcēm, jo tās neveicina pieres daivas attīstību.
- Jāmodificē bērnam apkārt esošā vide, lai palīdzētu bērnam funkcionēt, jo funkcionēšanas grūtības rodas tikai saskarsmē ar vidi.
- Jānodarbojas ar sportu, jo fizisko aktivitāšu treniņš palīdzēs samazināt hiperaktivitāti nākamajā dienā. Tas arī veicinās bērna pašapziņu.
Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs atgādina, ka Latvijā ir trīs pamata deficīti - Omega3, D vitamīna un joda. Runājot par suplementāciju, Omega 3 taukskābes bērniem divas reizes gadā kursa veidā starpsezonā ir ieteicamas, jo, kā norāda speciālists, taukiem ir jābūt uzturā un tie veicina smadzeņu normālu attīstību.