Fejiņas mīļdraugs - lācītis Bubū

Fejiņas mīļdraugs - lācītis Bubū

12. Oct 2018, 00:59 FejuFeja FejuFeja

Kā jums ar mīļmantiņām? Fejiņa vairāk nekā gadu bez tādas nodzīvoja, bet nu ir noticis lūzuma punkts. Aptuveni pirms pusotra mēneša, klājot gultu, mazā dāma pagultē pamanīja vecu, nodriskātu lācēnu. Savulaik ar to bija rotaļājies viņas brālis. Un tajā mirklī Fejiņai notika kāds klikšķis- tagad bez Bubū netiek sperts ne solis.

Bubū ir nodriskāts, ar nodilušām acīm, bet jo tāpēc vēl mīļāks. Vienureiz, paņemts līdz uz rotaļu laukumu, tas mājās atgriezās melns kā moris (Fejiņa neizskatījās ne par kapeiku labāk), tāpēc nebija divu domu, ka mīļmantiņa ir jāizmazgā, bet kā gan, ja tā visu laiku iespiesta Fejiņas padusē? Tā nu gaidīju mirkli, kad mazā aizmigusi, centos nemanāmi Bubū izņemt no viņas apskāviena, lai ātrajā režīmā izmazgātu un vēl pirms meitiņas pamošanās tas būtu jau izžuvis un atrastos turpat, kur aizmiegot.

Lai gan Fejiņa naktīs guļ samērā mierīgi, ir reizes, kad viņa naktīs pamostas ar lielu kliedzienu - Bubū! Tas nozīmē, ka nepaklausīgais lācēns ir izrāvies no viņas apkampiena un nav vairs drošības sajūtas. Atliek vien atkal apķert lācēnu, lai saldi gulētu tālāk.

Bubū tiek ņemts līdzi uz dārziņu, ejot gulēt, braucot ciemos. Jebkur un vienmēr.

Pašā sākumā par Bubū gan izvērtās neliels cīniņš, jo brālis, ieraudzījis māsas atrasto lācīti, paziņoja, ka arī viņš vēlas ar to rotaļāties. Ko nu? Gribētāji divi, bet Bubū - tikai viens. Brālis bija pat izdomājis savu risinājumu - lācīti pa kluso, māsai neredzot, mēdza noslēpt. Varat vien iedomāties (patiesībā, nevarat gan) Fejiņas lielos kliedzienus, staigājot pa māju un meklējot Bubū. Brālis šajos brīžos vienmēr klusēja kā partizāns, tikai pēc tam, kad tracis jau gāja pāri malām, atzīstot, ka viņš lāci vienkārši paslēpis, jo arī vēlējies to ņemt līdzi gultiņā. Protams, esam apsvēruši ideju iegādāties vēl vienu tādu pašu rotaļlietu, bet kopš tās nopirkšanas pagājuši tik daudzi gadi, ka tādu vairāk ar uguni neatrast.

Tā nu mēs dzīvojam ar Bubū. Bieži vien Fejiņa to pati kaut kur noliek, bet jau pēc mirkļa ir aizmirsusi, kur, tāpēc staigā pa māju, skaļi saukdama pēc sava drauga. Tāpēc dažbrīd vīrs saka, ka Bubū iesies meitai ap kaklu striķītī, lai nepazūd, un viss būtu mierīgi.