Fejiņas gulētiešanas ballītes

Lai arī kā mēs censtos ieviest gulētiešanas rituālu, kas nozīmē vakara vannu, nomierināšanos, pasaciņu un dziesmiņu, katru vakaru atkārtojas viens un tas pats. Pilnīgi katru vakaru, lai arī cik ļoti Fejiņa būtu nogurusi.

Šķiet, ka brīdī, kad viņa sasniedz savu gultiņu, viņā parādās maģisks enerģijas pieplūdums, jo sākas lēkāšana pa gultu, dejošana, dauzīšanās. Kamēr brālis jau sen aizmidzis un redz vismaz piekto sapnīti, Fejiņa tikai turpina ballēties. Redzot, ka ne tētis, ne mamma viņas aktivitātēs neiesaistās un viņa negūst atbalstu, Fejiņa uzdzied pilnā balsī "Baby shark do-doo-doo...", kuru iemacījusies no Pieciem Rītiem, un dzied un dzied.

Nelīdz ne dusmošanās, ne cenšanās pierunāt beidzot gulēt. Viņa tikai dungo savu dziesmiņu un saka, ka jādejo. Netraucē ne izslēgtas gaismas, ne apziņa, ka citi jau guļ.

Kad palieku pavisam dusmīga un saku, ka ir jāguļ, sākas nākamais posmiņš. Fejiņa apguļas, paziņo, ka viņu vajag apsegt un vajag dziesmiņu. Kad viņai tiek gan viens, gan otrs un es pati esmu jau iekārtojusies savā gultā, mazā dāma nospārda segu un pilnā balsī kliedz, ka viņu vajag apsegt. Bonusā seko kliedzieni, ka vajag padzerties, vajag padot mantiņu. Kad esmu atradusi un padevusi kāroto mīksto mantu un tieku līdz savai gultai, Fejiņa savu duksi, kaķi, lāci vai citu zvēru, kas nu konkrētajā vakarā paredzēts kā čučammanta, paziņo, ka nevajag to gan, un aizmet labi tālu projām.

Un tad viss sākas no gala - sega nospārdīta un seko kliedziens, ka viņu vajag apsegt, kad esmu tikusi gulā, vajag padzerties, tad vajag padot mantu, tad atkal tā traucē.

Šādi mums ir 99% no visiem vakariem. Mazā Fejiņa izdomājusi, kā pagarināt brīdi līdz gulētiešanai. Tas nekas, ka mammai nāk miedziņš un viņa vēlētos pati atpūsties.

Kādi jums ir vakari? Vai arī jūsu mājās mazais uzrīko šādas "ballītes", kas mammu aizved līdz baltām pelītēm?