Fakti par reliģijām un ticību Latvijā

Latvijā veiktajā pētījumā “Reliģiskā dažādība Latvijā. Stratēģija iecietības veicināšanai” atrodami interesanti fakti un secinājumi par reliģijām un ticību Latvijā. Lūk, daži no tiem:

•Cilvēka garīgie meklējumi var būt saistīti ar gluži praktisku personisku problēmu risināšanu; tie var būt ideāla Dieva vai ideālās reliģijas meklējumi. Tā ir tradicionālo reliģiju uzturēto vērtību pārvērtēšana, kam seko vai nu to atcelšana, vai arī piemērošana indivīda personiskajām izvēlēm un vajadzībām.

•Reliģisko dažādību Latvijā ietekmējusi ģeogrāfiskā atrašanās vieta un vēsturiskie notikumi.

•Latvijā pastāv liels skaits cilvēku, kas sevi uzskata par ticīgiem, bet nepieskaita sevi pie kādas noteiktas reliģiskas grupas. Šādi cilvēki it kā veido savu personisko reliģiju. Mūsdienu Rietumu reliģiskajai dzīvei veltītajos pētījumos šis fenomens nosaukts par “ticību bez piederības” (believing without belonging).

•Latvijā reliģiozitātes rādītājs ir augstāks nekā Igaunijā, tomēr mūsu valstī gadu no gada samazinās to cilvēku skaits, kuri domā, ka Baznīcas ietekme spēj uzlabot lietu kārtību sabiedrībā.

•Vairāk nekā puse no cilvēkiem, kuri sevi uzskata par luterāņiem, pareizticīgajiem vai katoļiem, norāda, ka Bībeli nelasa un šādu cilvēku skaits arvien palielinās. 

•Latvijā darbojas vairākas starpkonfesionālas organizācijas, piemēram, Latvijas Bībeles biedrība, kuras veicina starpkonfesionālo sadarbības praksi.

•Tomēr kopumā mūsdienās Latvijā joprojām par maz tiek runāts par reliģiju kopīgajām vērtībām, arvien akcentējot atšķirīgo.

•Kristietības vēsture Latvijā rāda, ka veidojas atšķirības ne tikai starp kristietības novirzieniem, bet arī to iekšienē, veidojoties, piemēram, liberālajiem luterāņiem un konservatīvajiem luterāņiem.

•Jau kopš 19. gs. Latvijā konstatējama musulmaņu klātbūtne, lai gan tā nav tik izteikta kā Lietuvā. Latvijā esošās musulmaņu grupas nav vienotas, kas skaidrojams gan ar to, ka islamticīgie mūsu valstī pieder dažādām tautībām un dažādiem reliģiskiem novirzieniem, gan ar personības konfliktiem. Tieši par musulmaņiem ir visvairāk negatīvu izteikumu plašsaziņas līdzekļos. Šī ir Eiropai kopīga problēma – islāmu uztver kā apdraudējumu, kā monolītu struktūru (lai gan tā nav) un kā nesavienojamu ar modernitāti (lai gan pašā islāmā notiek debates par to un atbildes nav viennozīmīgas).

•Latvijā esošā vecticībnieku draudze mūsdienās ir lielākā pasaulē.