Māmiņu Kluba projekta ietvaros, seko arī tu Elli un Itana attīstībai! Sīkāk par projektu vari izlasīt ŠEIT>>.

ITANS

Mums sākušās nelielas attīstošās nodarbes mājas apstākļos. Itans jau ir izpētījis griķu, makaronu, rīsu un zirņu īpašības - gan tos šķirojot ar pirkstiņiem, gan berot no augstuma, tāpat arī klausās birstošo produktu skaņās, un, protams, viss arī nogaršots :)

Vēl beidzot Itanam iepatikušās rotaļas ar knaģīšiem! Viņš atklājis visus šīs nodarbes jukumus, un tāpat kā brālis savulaik, nevar nomierināties, kamēr nav visi knaģīši noknibināti :)

Bet kā es gaidu, kad dēliņš sāks mazāk visu mutē bāzt.. Un tad arī sāksim zīmēt, un pāru kartītes meklēt un šķirot pēc krāsām, un ar pērlītēm rotaļāties.. Tik daudz visa kā interesanta mūs gaida! Tik daudz visa kā palicis no brālīša, un jaunas idejas mammai nāk galvā! Vienkārši jāapbruņojas ar pacietību..

ELLI

Mūsu šīs dienas stāsts: gatavojāmies ar Elli ēst, bet pirms ēšanas, protams, jāmazgā rokas.

Ūdens strūkla mazo cilvēciņu negaidīti ieinteresēja, pēc tam ūdens jau sāk aizpildīt izlietni, un tad tikai sākās jautrība. Tā es viņu vēl savā naivumā turēju virs izlietnes un centos atlocīt piedurknes, lai tās nekļūst slapjas (ai, cik ļoti mazo Ķirsīti negribējās pārģērbt)..

Bet jautrība drīz pārvērtās jau par cunami. Rezultātā: plika Elli sēž izlietnē un turpina savu gingantisko jautrību, mamma ir slapja no galvas līdz kājām, visapkārt šļakatas un ēdienreize pārcēlās par stundu.

Kāpēc es tā stāstu? Vienkārši jābūt elastīgam... Vai arī nevajag? Kā jūs domājat? Mēs esam samērā elastīgi.. Protams, ir brīži režīmā, par kuriem mēs nejokojam nemaz.. bet pamatā.. mēs taču dzīvojam tikai vienu reizi! :)

(Foto ne par tēmu, tāpēc, ka konkrēto piedzīvojumu bija nereāli iemūžināt)