Divu bērnu māmiņa Diāna Māmiņu Kluba ONLINE TV interneta tiešraidē par pārtikas nepanesamību atklāja mums savu personīgo pieredzi šajā sakarā, un, pateicoties viņai, daudzas no mums saprata, ka tik tiešām - ar pārtikas nepanesamību ir iespējams sadzīvot. Lasi arī tu māmiņas pieredzi!
Celiakija un piena nepanesamība
Ģimenē saskaramies ar glutēna nepanesamību – celiakiju un arī ar piena nepanesamību.
Piena nepanesamība dēlam bija jau no dzimšanas, un no piena mums nav bijis grūti izvairīties, izņemot, ja runājam par saldējumu, jo tas ir tas, kas garšo visiem bērniem.
Celiakiju gan konstatēja tikai pusotru gadu atpakaļ, un tas jau ir sarežģītāk, jo nedrīkst ēst maizi, cepumus, makaronus, auzu putru, visu, pie kā ir pierasts.
Ar pārtikas nepanesamību var sadzīvot
Ir produkti, ar kuriem to visu iespējams aizstāt. Tā ir pārtika bez glutēna. Un mums vajadzēja kādus 2 mēnešus, lai saprastu, kas ir kas. Tagad mājās tiekam ļoti labi galā, nav nekādu problēmu gatavojot, viss ir aizstāts, un puika nemana nekādas izmaiņas. Arī našķu ziņā, jo var nopirkt gan gatavus, gan pati varu daudz ko pagatavot.
Problēmas ir ciemos, vai izejot ārpus mājas
Būtiskākais ir tas, ka gribētos, lai līdzcilvēki saprot, ka šī nav diēta, kurā ir „izejamās dienas” vai atslodzes dienas. Tas viss ir fizioloģiska nepieciešamība. Braucot ciemos, jau pirms viesošanās, esam paēduši, saēdušies, sanašķējušies. Dodam līdzi arī savus našķus.
Reizēm, protams, saskaramies ar bērnu bara instinktu, bet strādājot ar bērnu, skaidrojot viņam, ir iespējams visu noregulēt. Nodrošinām bērnam našķus tad, kad viņš to vēlas.
Aizliegto produktu lietošanas rezultātā, zarnas reaģē pēc kāda laika, mūsu gadījumā. Bet citiem reakcija redzama jau pēc 2 stundām, kad parādās šausmīgas galvassāpes, vēdersāpes vai citas pārtikas nepanesamības izpausmes.
Svarīgi ir arī sabiedrībai saprast, ka ir bērni, kuri nedrīkst ēst visu, ko piedāvā lielveikali.
Bērns smejas, ka viņam būšot bezglutēna kafejnīca ar konditoreju, kad viņš izaugs liels. J
Ko ēst skolas ēdnīcā?
Skolas ēdnīca nāk pretī. Mūsu skolā es piegādāju izejvielas, speciālus miltus, makaronus, brokastu pārslas, speciālu pienu, un pavārītes visu pagatavo. Par visu varam vienoties.
Varbūt jā, vēlētos nopietnāku attieksmi, bet arī tas ir novēršams pat gadījumos, kad personāls mainās.
Var dzīvot arī normāli
Ar pārtikas nepanesamību var dzīvot normāli, bet tas prasa piepūli, ar bērnu ir jārunājas, un manam dēlam ir jau 9 gadi, viņš ir jau patstāvīgs, uz viņu es paļaujos, ticu viņam, un nav tā, ka viņš, pagriežoties pa kluso notiesā kaudzi bulciņas.
Ieklausieties savos bērnos, izprotiet situācijas nopietnību, un visu izdosies atrisināt!
Māmiņa Diāna
Skaties videosarunu: viss par pārtikas nepanesamību
Atbalsta:
"Weleda veikaliņš"
