Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Manā bērnībā, katri svētki bija svētki un katram gadījumam bija savs tērps, ko vilkt mugurā. Teātris viennozīmīgi bija vieta, kur sapucēties, dzimšanas un vārda dienas bija arī svētku tērpos – kleitā.
Laika gaitā izpratne par svētku tērpu, ir mainījusies. Ja agrāk skolās obligātais svētku tērps bija balta blūze/krekls un melni svārki/bikses, tad mūsdienās skolā svētku dienās (pat izlaidumā) bērni ierodas džinsās, botās un maikās ar krāšņu apdruku. Mamma man mācīja, ka uz teātri ir jāsapošas – vairāk vai mazāk, bet ir jābūt svinīgi ģērbtai. Bet tagad, aizejot uz teātri ir jāuztraucas vai nesaduršos ar gotu tērpu asumiem (īpaši populārs šis tērps bija, kad Dailes teātrī rādīja izrādi par Drakulu ar G.Ķesteri galvenajā lomā), dāmas teātrī uzturas ar ziemas zābakiem, vīrieši ir džinsās tērpti.... Vai tiešām šī kultūra izmirst?
Tādēļ šodien es vēlos jautāt jums –
Kāda ir jūsu izpratne par to, kas ir svētku tērps?
Kādos tērpos jūsu bērni un jūs apmeklējat teātri, bērnudārza/skolas pasākumus, draugu dzimšanas dienas u.c. svinības?
Aab
Ja runājam par tām bērnudārzu bildēm, piemēram, tad situācija sanāk tāda - maza vecuma grupās audzinātājai un auklei jāsaģērbj uzvalkos un princeškleitās 20 bērni, pēc tam atkal jāpārģērbt. Līdz ar ko es esmu par to, ka apģērbs ir nedaudz svinīgāks kā ikdienā, tīrs, kārtīgs, bet tāds, lai bērns pēc tam varētu arī ar to pa grupiņu ērti dzīvoties, nevis stīvi sēdēt kaktiņā, kamēr vecāki atnāk vakarā pakaļ. Un vēl viens "piemēram" - uz jebkuru fotosesiju mēs velkam vienkārši foršu, ērtu, kārtīgu un tīru, sev simpātisku apģērbu, nevis uzvalku un balles kleitu, tādēļ manai acij estētiskumam noteikti nav vajadzība, lai visi būtu bildē tajās melnbaltie 😀
aritaisniba -aizmirsa!
Mums arī daži bērni ir bijuši ierastajās sporta biksēs, tā kā es zinu, par ko runā. Nu daži vecāki aizmirst, lai cik ilgi visi paziņojumi būtu izlikti zināšanai. Tāda nu tā steidzīgā dzīve - tikai tad, kad bildes jau gatavas, attopas "kad tad viņi fotogrāfējās?!".
Es labprāt ieliktu bildi , lai parādītu par ko es runāju. Tik domāju tas nav prātigi. Nu nebija svinīgas bikses parastas un krekls īsām rokam rūtains. Varbūt tas nav pats trakākais, jo citi bērni vispār bija šortos un T-kreklā! Uzvalciņi cik zinu bija visiem zēniem, jo uz pirmo septembri bija sapucēti. Varbūt mammam neliekas fotogrāfēšanās kaut kas svinīgs priekš kā būtu jāpucējas!
Bet dažiem taču krekls un džinsu bikses nemaz nav ikdiena 😀 Un tagad taču tādi krekli un džinsu bikses, ka izskatās tiešām svinīgi, nevis ikdienišķi.
😃
te nu nevaru nepiekrist, ka uz bildēšanos bērni ir tādi kā ikdienā. arī skolotājam ir prieks, ja bērni ir saposušies, jo šīs bildes ir īpašas, nav jau vienkāršs mājas foto.
Piemērs, uz dārziņu brauc fotogrāfs bildēt grpiņas bērnus. Audzinātāja pabrīdina, lai sapucējas svinīgi. Es savam bērnam uzvilku uzvalka kurpītes bikses uzvalka skaistu kreklu un šlipsi. Mans bērns izcēlās Vairāk nevienam bērnam nebija šlipse. Parasti krekls un džinsu bikses. Kā parasti , kad iet uz dārziņu! Es nesapratu bērnam taču bildīte paliks par piemiņu . Arī izpratne par svinīgu apģērbu rodas no vecākiem. Es nesaku, ka noteikti vajag uzvalku vilkt. Tad nu ne džinsu bikses vai parastu T-kreklu. Nu kaut kā tā!
Es piekritīsu visam rakstītajam, man mamma ar mācija , ka atbilstoša vietā ir atbilstošs tērps. Runājot par pirmajiem septembriem skolās un izlaidumi tās ir šausmas!!! Zinu, ka ne visi vecāki piekrīt ko velk mugurā viņu bērni. Laikam daži vecāki netiek galā un nemāk vai negrib cīnīties , lai bērns ģērbjas pieklājīgi atbilstoši.
Kedas vai džinsu bikses uz izlaidumu vai teātri brrr😈😤
Man šķiet, ka tas ir katra cilvēka pasaules redzējums. Pašai personīgi man nav izcilu pucēšanās drēbju, taču, ja ir kādas iziešanas, no tā, kas ir, izvēlos ko nedaudz svinīgāku, uzkrāsojos, varbūt piedomāju pie matu sakārtojuma. Bērnu arī cenšos ģērbt uz pasākumiem nedaudz atšķirīgi kā ikdienā, pat tad, ja tas ir 30min teātris bērnudārzā. Sarunājam, ka ir pasākums, pēc tam, ja negrib staigāt šajā apģērbā, var pārģērbties.
Es īpaši nepievēršu uzmanību citiem cilvēkiem - katrs taču dzīvo, kā prot. Ja arī iznāk pievērst, tad cenšos nesūtīt negatīvas domas to virzienā. Pasaule jau no tā nepārstās griezties, ja kāds nevalkās manā uztverē pareizās drēbes. Citu uztverei arī manas drēbes var nešķist "pareizās".
un vēl botās iet visur.... tajā platajās 😃
vienu reizi gan es neiekļavos etiķetē. biju stāvoklī pēdējā mēnesī, puncis liels, jāiet uz teātri, bet nekas jau neder! tad gan izvēle bija tikai no tā, kas der! 😀 bet tā bija vienīgā reize.
Es parasti bērnu cenšos sapucēt- krekls, bikses, šlipse. Ja pasākums ne tik oficiāls,tad džinsas ar kreklu tādu modernu. Pati arī skatos no situācijas, uz teātri jau noteikti kleitā vai kostīmā. Uz ballīti ,atkarībā no vieniem, jubilāra un kopējās noskaņas.
mani arī tracina pilnīgi kreisais uzskats par drēbēm. izlaidumos esmu šausminājusies kā traka! un tad man rodas jautājums - vai vecāki tā tiešām ir mācījuši, ka uz izlaidumu jāiet džinsās?! visa kultūra nāk no vecākiem - kā vecāki ir mācījuši, tā arī bērns dara jau savā dzīvē.
es pat iedomāties nevarētu uz Operu aiziet džinsās un džemperī! br....
meitai arī mācam, ka ir jāsapucējas. ciemos jau nu balles kleitā gluži neies, bet ir mājas drēbes un ir drēbes, kuras velk, kad iet ārpus mājas!