Dēls dodas ciemos pie truša

Esam nu tikuši līdz vecumam, kad gribas ielīst it visur, neatkarīgi no tā, vai tas būtu skapis, vannas apakša vai virtuves krēsliņš.

Noteikti būsiet pamanījuši sociālajos tīklos klīstam tekstu, ka brīdī, kad blakus istabā iestājies klusums, ir nedaudz bail tajā ieiet, jo, kas to lai zina, ko šoreiz mazais gudrinieks būs izdomājis sastrādāt.

Tā arī vakar, kad mierīgi sēdēju, lasot grāmatu, kad izdzirdēju, ka pēkšņi istabā ir kļuvis aizdomīgi kluss. Vien ik pa brīdim klusas, stenošas skaņas. Nodomājot pie sevis, ka gan jau viss būs labi, devos lūkot, ko izdomājis izmēģināt dēlēns.

Skats bija patiesi amizants, tiesa gan, netika iemūžināts fotogrāfijās, jo šajā mirklī galvenais bija dabūt puiku ārā no... trušu būra.

Noteikti esi pamanījusi, ka bieži sarunās pieminu mūsmājās mītošo trusi. Jā, trusis ir dēlēnam kļuvis par lielu draugu, tiesa gan, garausis daudz labprātāk pastaigās iziet tad, kad mazais ziķeris devies pie miera, un neviens necenšas viņu noķert. Tad nu šoreiz mūsu mazais Robis bija nolēmis trusi apciemot viņa mītnē, ielienot būrī. Tiesa gan, ar tikšanu ārā bija tā pagrūtāk. Nu, gluži kā no stāsta par Vinniju Pūku, kuram dibengals iesprūda šaurajā alā. :)

Taču viss beidzās laimīgi. Dēls sveiks un vesels ir ticis ārā no būrīša, bet trusis mierīgi turpina snaust savā mājā.

Māmiņa - reportiere: Iesūti savu reportāžu un laimē kafiju!