DAŠAS BLOGS: "No alerģijas līdz.." jeb mūsu stāsts ar labām beigām

Šis blogs brieda jau sen.. Ja teikšu, ka apmēram gadu, tad noteikti nesamelošu.

Uzreiz teikšu, ka viss, ko šeit rakstu, ir tīri subjektīvs viedoklis, un tas, kam mēs ar Mišu cauri esam gājuši, ir mūsu personīgā pieredze. Šis tas ir jau aizmirsies, bet tomēr pats pamats, cenas - viss būs uzrakstīts, kamēr atceros.

Iespējams, šī informācija kādam noderēs, bet kāds cits šūpos galvu un teiks, ka viņam viss bijis otrādi vai arī pat teiks:"Muļķā, tas viss taču ir pašsaprotami" utt. Tieši tāpēc, ka Miša ir mans pirmais bērniņš un paziņu vidū nekas tāds nav bijis, es nebiju gatava "alerģijai". Un tāpēc uzreiz neiedomājos un negāju rakt dziļāk, attiecīgi tā nu arī tikām pie šāda stāsta.

Bet par visu pēc kārtas.

Grūtniecība bija plānota un ilgi gaidīta. Auglis attīstījās labi, pašsajūta arī iepriecināja. Aktīvais dzīvesveids gandrīz sakrita ar vēdera augšanas ātrumiem. Kad 26.grūtniecības nedēļā atkārtoti saslimu ar vējbakām, nokļuvu ilgstošā pirmsdzemdību atvaļinājumā. Pārlasot daudz informācijas par bīstamības tēmu, es nomierinājos. Vējbakas ir bīstamas agrīnā grūtniecības posmā (grūtniecības pārtraukšanās draudi) un vēlākā grūtniecības laikā, kad ir iespēja aplipināt mazuli. Kad atveseļojos, baudīju dekrētu, vasaru, augļus un brīvību.

Miša piedzima 42.grūtniecības nedēļā pēc ilgas atvēruma nevēršanās un stimulācijas. Ūdeņus slimnīcā nolaida jau zaļus. Viņa garums bija 56cm un svars 4590g.

Apmēram otrajā dzīves nedēļā viņam parādījās pumpiņas. Norakstot visu uz parastu sviedreni, nomierinājāmies. Apmēram pēc 2,5 mēnešiem uz kājiņām parādījās sausi pleķīši. Ģimenes ārsts apstiprināja, ka tā ir tipiska alerģija no piena. Bet tādiem maziņiem analīzes neveic. Es ēdināju dēliņu ar krūti līdz 1 gada vecumam. Tāpēc rūpīgi sāku sekot līdzi tam, ko ēdu, bet nebija arī tā, ka visu nenormāli ierobežoju.

Pediatre mums izrakstīja Advantānu - hormonālu ziedi, kas jāziež bija kopā ar Essex. Sākām smērēt. Bet pēc 4 dienām jau atteicos no hormonālās ziedes, jo sausie ādas pleķi atgriezās ar dubultu spēku.

Alergologs

Piecu mēnešu vecumā tikām pie dakteres Poģes (Sadovņikova ielā), rindas bija šausmīgas un tikām par maksu - 10Ls.

Pilienu analīzes ar 10 alergēniem neuzrādīja praktiski neko - neliela reakcija uz pienu un olām. Secinājumi - UZTURS. Izslēdzām visus piena produktus, olas, vistu, visu neveselīgo un saldumus. Sapņoju par kafiju ar balzamu un kūkas gabaliņu. Praktiski 3 mēnešus ievērojām šajā ziņā lielu stingrību. Pleķi sāka pāriet, bet nepazuda pilnībā.

Pēc 2 mēnešiem nodevām asins analīzes, kas uzrādīja 3 pamata alergēnus (olas dzeltenums, auzu pārslas un lasis). Kā jau saprotat, tos produktus nemaz jau tā nelietojām. Pie tam alerģijas pakāpe bija tikai nedaudz paaugstināta. Atbilde viena - jāmeklē citi ceļi.

Mēs mainījām veļu, pulverus, dzīvesvietu - pārvācāmies pie vecākiem, dzērām citu ūdeni - garām..

Homeopātija

Pēc kolēģes ieteikumiem, mēs ar Mišu devāmies pie homeopātes Dr. Dokukinas (pieņemšana Tomsona lielā). Zinu, ka viņu slavē daudzi. Manas kolēģes meitai viņa ļoti palīdzēja, bet es kopumā nebiju pārāk apmierināta. Visu pieņemšanas laiku viņa vienkārši sastādīja karti un pierakstīja kā diktātu visu manu grūtniecības gaitu, dzemdības un to, ko darījām pēc dzimšanas. Sarāja par to, ka bērnam esmu devusi aptiekās nopērkamo tēju un zobu sāpju gadījumā Viburcol svecītes.

Galu galā iedeva tablešu paciņu un pastāstīja, kā tās lietojamas. Bērnu īpaši pat neapskatīja un nepataustīja - vizītes cena 10-15Ls.

Uz to brīdi mazajam uz rokām bija lieli, sausi pleķi, tāpat arī uz kājām. Viņš ļoti kasījās.

8 nedēļas zāles tika lietotas, bet nekāda efekta nebija vispār.

Jebkura tālākā ārstēšana deva efektu uz nedēļu - divām, bet pēc tam viss sākās no gala.

Tāpat notika arī ar homeopātiju. Zinu, ka zāles ir jāmeklē, bet bakstīt ar pirkstu debesīs arī negribējās. Pie tam, biedēja sastāva nezināmā izcelsme un loģiskais notiekošā iemesls, ko nezinājām. Lai gan pati priekš sevis esmu pārdomājusi, attiecībā uz zālīšu lietošanu, un kopš tā laika tējas tiek dzertas, atkarībā no nepieciešamības.

Biorezonanse

Dr.Spuriņš ir zināms dažos apriņķos. Pirmā pieņemšana pie viņa maksā 35Ls. No netradicionālās medicīnas pārstāvjiem, viņš kaut kā visvairāk izraisīja uzticību. Sakarā ar Spuriņu varu teikt, ka vinš ir sakarīgs. Iepatikās! Bijām 2 reizes pie viņa. Pirmajā reizē bija taisni alerģijas uzliesmojums, un bērns tajā laikā ēda vien dažus produktus, jo bijām atteikušies no piena, olām, miltiem utt. Naktis bija šausmīgas, jo bija jāguļ kopā ar bērnu un jātur viņa rokas, lai viņš nesaplēstu savu ādu līdz asinīm. Tavegilu devām bieži, bet tas pārstāja vispār iedarboties.

Spuriņš strādā ar biorezonanses metodi, izmantojot elektrisku ierīci. Bērns sēž mammai uz ceļiem, abās rokās viņam dod metāliskus cilindrus ar vadiņiem. Spuriņš uz dažām sekundēm ielika aparātu alergēnu kolbiņās un pārbaudīja lampiņas.

Kopumā viņš ar šo aparātu noskenēja visu un paziņoja, ka bērnam ir alerģija pret augu valsts izcelsmes taukiem, ko es lieku klāt dārzeņiem pa karotītei. Paskaidroja, ka alerģija ir tāda lieta, kuras gadījumā, atbrīvojoties no viena alergēna, tā var pārmesties uz citu produktu. Un to, kas bērnam visvairāk patīk, tā var arī pārņemt. Organisms pats šo produktu prasa.

Jau pēc 2 dienām bērnam palika JŪTAMI labāk. Rētas sāka izžūt un krevelītes krita nost. Mēs pamazām atgriezāmies pie daudziem produktiem uzturā, bet pēc mēneša alerģija nedaudz citā formā atkal atgriezās. Tikāmies atkārtoti, pēc aparāta viņš teica, ka tā ir reakcija uz kviešiem, bet tas nav pamats. Un visdrīzāk viņš mums tomēr palīdzēt nevar. Tika uzņemti pamata simptomi, un tas arī viss.

Pēc viņa apmeklējuma iekšā manī mājoja vētra, izejai kaut kur ir jābūt.

Kuzņecova laboratorija

Nākošais speciālists Dr. Sergejs Kuzņecovs (http://dklab.org/index.html). Viņu ieteica mana draudzene. Viņas meitas problēmu atrisināja speciālās ziedes. Pieņemšanas laikā ārsts ar mani daudz runāja, apskatīja rētas. Palūdza pat autiņbiksītes analīzēm. Izrakstīja pilienus un ziedi (http://www.biolat.lv/mainru/prod-ru.aspx)

Pastāstīja par pareizu ādas mitrināšanu un pareizu zāļu lietošanu. Pēc 2 nedēļām e-pastā saņēmu analīžu rezultātus, kas apstiprināja viņa diagnozi - Paaugstināts dolihola līmenis urīnā.

Bet, kā parasti, nekādu redzamu efektu ārstēšana nedeva.

Pieņemšana mums izmaksāja 10Ls.

Tantiņa

Kad rokas jau bija nolaidušās bezspēkā, es tomēr pierunāju vīru aiziet pie dziednieces. Neatceros, kurš man iedeva viņas numuru, bet es samērā ātri pie viņas tiku. Bijām tur 4 reizes. Vārdoja ūdeni, maizi, cukuru. Mājās ieteica izdarīt vairākus rituālus.

Viņa uzreiz jau pirmajā pieņemšanas reizē pateica, ka viss, kas bērnam tagad parādīsies - iet caur mani un no manis. Tas nozīmē - saikne ar viņu mums ir tik spēcīga, ka daudz kas sliktais nāk arī man. Vārdošanas procedūras viņa veica mums abiem.

Dēls sāka labāk gulēt, kļuva vieglāk, bet pilnībā nekas nepārāja. Pakāpeniski viss atgriezās.

Par pieņemšanu nebija jāmaksā, bet "Paldies" aploksnītē bija katru reizi.

Enerģētiski vieglāk kļuva man pašai, kaut arī es pat ar sabiedrisko dzīvi mazliet piebremzēju.

Dermatologs

2 reizes bijām pie dermatologa. Vienu reizi Vienības gatvē, kur mūs uzreiz nosūtīja pie alergologa.

Pēc vairākiem mēnešiem aizbraucu uz Ādas Dispanseru Valdemāra ielā, kur pieņemšana maksā 10Ls, bet nekāda rezultāta tā nesniedza.

Alergologs

Dr.Ozola iedvesa mūsos cerību, lai arī - ne uz ilgu laiku. Viņu man ieteica viena no MK māmiņām. Viņa pieņem Vienības gatvē, bet ar trakajām rindām pie viņas tikt uzreiz ir nereāli. Gājām pie viņas privāti (15Ls pieņemšana).

Viņa izveidoja smalku ārstēšanās plānu. Izrakstīja arī hormonālo ziedi. Akcentēja, ka āda ir pareizi jāmitrina, jādzer Eirteks vairākus mēnešus, lai gan periodiski to jau dzērām.

Tāda pieeja sniedza pamatīgu lēcienu. Bērns vienkārši acīmredzot atdzīvojās. Es priecājos un redzēju, ka viņam kļūst aizvien labāk un labāk. Bet atkal pēc mēneša viss sākās no jauna. Viņas pieeja vairs nedarbojās.

Metatrons

Un atkal es sāku meklēt aizvien jaunus ārstēšanas veidus un jaunas pieejas. Draudzene pastāstīja par brīnumaparātu un ieteicās, ka varētu būt, ka bērnam ir arī parazīti - savulaik viņai šis aparāts ļoti palīdzēja. Tā bija pati šausmīgākā pieņemšana un drausmīgākais speciālists, pie kura vispār pa šo laiku bijām bijuši. Paldies Dievam, gājām kopā ar vīru un jau pie durvīm vienojāmies, ka pārsteidzīgus secinājumus neizdarīsim, vienkārši paklausīsimies.

Te ir viņu mājaslapa http://azdiagnostika.lv/page20.php
Telefons, adrese un speciālistu uzvārdi nekur īpaši afišēti netiek (kabinets atrodas Miera ielā 20).

Mūs pieņēma sieviete un ārsts pie datora. Bērna galvā uzmauc cepurīti ar vadiem, skenē viņa smadzeņu impulsus vairākas minūtes. Pēc tam ekrānā parādās orgānu ainas un laukumi ar vairākiem punktiem, kas norāda uz parazītiem organismā.

Sieviete visai agresīvi un uzstājīti uzsvēra, ka mums esot brīnišķīgs zēns, un ka viņš ļoti cieš. Viņa organismu esot skārusi herpe, pie tam, skarta esot puse no visiem iekšējiem orgāniem, kā arī - esot vēl kaudze visādu draņķu.

Palīdzēt mums varot tikai speciālas tabletes no Koraļļu kluba, 7 vienības viņa mums izrakstīja. Nopirkt tādas varot nevis pie viņas, bet pie viņu kolēģiem. Viss notiek ļoti mīklaini  un pats mārketings ārkārtīgi agresīvs.

Viņa nevarēja adekvāti atbildēt ne uz vienu mūsu jautājumu saistībā ar rādītājiem. Un uz vīra lūgumu parādīt kādas normas un tabulas, lai varētu salīdzināt, kas ir normāli, un kā ir ar mums, viņa praktiski sāka kliegt. Pieņemšana mums izmaksāja 20Ls.

Pēc šī apmeklēja mūs burtiski kratīja.. Aizvedu vīru uz darbu un pati traucos uz laboratoriju. Nolēmu, ka nodosim analīzes uz tām lietām, ko norādīja šī sieviete, un, ja kas apstiprināsies, situāciju risināsim mierīgā ceļā. Man nebija labi vēl 2 dienas. Kad dzirdi, kā tev ar smaidu saka, ka tavs bērns "mirst, jo viņu aprij no iekšienes, un mēs vecāki esam tie, kas nogājuši no ceļa un nevēlamies palīdzēt", tad saproti - tās ir šausmas.

Analīzēs nekas no tā visa neapstiprinājās. Par šo kantori neko daudz neuzraku, tāda virspusēja informācija par netradicionālo medicīnu, un mēs to priekš sevis aizvērām pavisam.

Vispār jau nav ļaunuma bez labuma. Visas pārdomas mums lika aizdomāties uz to, kam nebiju pievērsusi uzmanību. Bet tieši nepatīkamais mana dēla vēderizejas aromāts, tās neregularitāte lika aizdomāties.

Gastroenterologs

Aizbraucām uz pieņemšanu pie Dr.Briuka Vienības gatvē. Nesagaidījām savu rindu, gājām par maksu - 16Ls.

Nedaudz mainījās Mišas uzturs. Mēs atgriezāmies pie piena, sākām vairāk sekot līdzi bērna vēdera izejai. Mums tika izrakstīti speciāli pilieni, uzturs - bez glutēna.

Viņa uzskatīja, ka puikam varētu būt celiakija un iedeva nosūtījumu uz analīzēm. Te es atcerējos, ko teica Spuriņš par kviešiem. No 4 rādītājiem tikai viens bija paaugstināts. Mums paveicās ar rindu un praktiski uzreiz tikām uz kobru. Šausmīgi bija pat iedomāties par narkozi, bet atpakaļceļa vairs nebija.

Uzreiz nekādas pataloģijas netika atklātas, ar baktērijām viss labi. Analīzēm tika paņemts gabaliņš 12 pirkstu zarnas. Pēc 4 nedēļām rezultāts - negatīvs.

Vairāku nedēļu garumā tika ievērota bezglutēna diēta un Miša pārstāja kasīties, kaut gan rētas nepazuda.

Imunologs

Pie šī speciālista gribēju aiziet jau sen, bet visu laiku kaut kā nesanāca.

Kad nobriedu imunologa apmeklējumam, Mišam jau bija 1 gads un 10 mēneši. Izrādījās, ka Vienības gatvē imunolgs bija apslimis un līdz pat gada beigām bērnus nepieņems. Imunoloģiskajā centrā Pārdaugavā strādāja tā pati speciāliste un pagaidām viņai aizvietotāju neatradām.

Toreiz pēc draudzenes ieteikuma ar pēdējo cerību griezos pie Dr. Laura Līcīša.
http://www.premiummedical.lv/pieaugu%C5%A1ajiem/imunologs
Viņš pieņem privāti, bet man jau gribējās klīniku un normālas analīzes. Pirmā pieņemšana maksāja 26Ls.

Tas bija pirmais speciālists, kas apskatīja ne tikai bērna rētas, bet arī viņa mēli, iztaustīja limfmezglus, kas Mišam jau kopš dzimšanas bija palielināti mazliet.

Man līdzi jau bija analīžu rezultātu kaudzīte, secinājumi un daudz kas cits, kas viņa darbu padarīja vieglāku.

Ārsts izrakstīja 3gb svecītes, ziedi un papildus analīzes ieteica veikt uz vīrusiem.

Viņa secinājumi - disbakterioze un organisma traucējumi. Iespējams, no manas grūtniecības laikā pārslimotās saslimšanas - vējbakām, bet iespējams, ka vēl no kaut kā.

Aizliedza mums līdz 2,5 gadu vecumam veikt vakcināciju un ieteica ārstēšanas gaitu.

Es pati nenoticētu, bet mūsu gandrīz gadu vecās rētas sāka savilkties. Ātri izžuva, un to vietā parādījās skaista, mazliet rozīga āda.

Analīzes apstiprināja viņa secinājumus - Miša ir pārslimojis Epšteina Barra slimību un vēl kādu tur vīrusu.

Bet ārstēšana ne tikai deva rezultātu, bet arī izārstēja dēlu. Pat vēdera izeja normalizējās.

Pēc 3 nedēļām varējām pat pierakstīties Līvu Akvaparka projektam, un visu vasaru baudījām ūdeni un smiltis.

Es turu roku uz pulsa. Ja parādās kaut kādi pleķīši, es ieziežu bērna ādu ar ziedi, cenšos ierobežot viņu, nedodot kviešu izstrādājumus, vēroju reakcijas uz ēdienu.

Es ticu, ka izeju var atrast, un, ka bērni no daudz kā izaugt.

Manai draudzenei bija līdzīgs stāsts, bet viņiem šis imunologs nepalīdzēja nekādi. Viņi turpina meklēt risinājumu.

Es ļoti ceru uz to, ka mans blogs un mana pieredze kādam būs noderīga, vai arī liks aizdomāties par jauniem risinājumu meklējumiem. Bērni ir atšķirīgi un arī saslimšanas viņiem ir atšķirīgas. Ticiet saviem bērniem un mātes mīlestības spēkam!

Vēlu visiem bērniem veselību, mierīgas naktis un daudz pozitīvu dienu!

Miša un viņa mamma Daša