Man gan tikai dažus mēnešus bija jāpastrādā, kad bērns
sāka iet dārziņā, jo gaidīju otro un drīz pienāca
pirmsdzemdību atvaļinājums. Vienu reizi paņēmu slimības
lapu, citādi maksimāli centos strādāt no mājām - tas bija
grūti, bērnam ļāvu visvisādi izpausties un tad viss vakars
pagāja, kamēr savāc māju, un pati biju ļoti nogurusi no tāda
"multitāskinga", jo darbs intensīvs, jāatbild uz
daudz e-pastiem, jārisina problēmas. Dažas dienas mājās
palika vīrs (mans darbs nav mazsvarīgāks no visiem
aspektiem...), dažas piesaistījām arī vīratēvu - viņam
vienīgā problēma ir attālums. Kolēģi man arī ļoti saprotoši,
pārņēma kaut kādas lietas, kad teicu, ka netieku galā. Tā
arī būtu "lāpījušies" visu laiku, ja man nebūtu
otrais lielais atvaļinājums. Grūti bija, par gaidāmo otro
mazulīti vispār nebija laika domāt, atcerējos par to tikai
tad, kad kaut ko jau fiziski grūtniecības dēļ nevarēju
paveikt. Nevarētu gan teikt, ka viņš ļoti daudz
slimoja. Kādas 4-6 nedēļas dārziņā, 2-3 paslimoja.
Antibiotikas dabūjām lietot divas reizes tajā pirmajā BD
sezonā. Līdz bērnudārza uzsākšanai man viņš vispār ne reizi
nebija slimojis, tikai 2 gadījumi, kad 1 dienu temperatūra,
3 paklepo. Bet dārziņā sākās... Stress tam visam pamatā
galvenokārt, nevis "turēšana siltumnīcā" utt.
Smagi gāja, kamēr adaptējās. Ceru, ka šogad ies labāk.
Es pa saviem 15 mammas darba gadiem, labi, ja reizes trīs
esmu ņēmusi zilās lapas dēļ bērniem. Ar temperatūru,
protams , uz dārziņu nelaidu, bet ar vieglu klepu gan. Man ir atsaucīgi vecvecāki , kas vienmēr gatavi
pieskatīt. Bet viņiem tas nav jādara bieži, jo manas atvases
pārāk neslimo. Es bērnus netuntulēju, nekrītu ģībonī,
ja šamie pa peļķēm un dubļiem perās tā , ka nav nevienas
sausas vietiņas, un arī mājās dzīves telpa parasti ir
apmēram +20 grādu silta. Daudz sliktāk ir, ja bērns
sasvīst ārā esot, aukstas roķeles un deguns nav arguments
tuntulēšanai. Nav nekādi siltumnīcas stādi. Mazais
dārziņā klepo, bet tāpēc, ka tur ir par daudz silts un
sauss gaiss.
Bērna peldināšana baseinā rudens-ziemas-pavasara sezonā
un vannā dzīvoties līdz ūdens kļuvis auksts. Basām kājām
vasarā pa laiku, ziemā pa mājām.Apģērbs tāds, ar ko mazais
tiek galā pats, nekur nekas nepūš pa liekam - izskats
otršķirīgs uz bērnu dārzu - ķivercepure, kombinzons, ērti
uzvelkami cimdi un zābaki.
Varianti, ja saslimst (tas gan bija samērā reti, ja
neskaita vienu gadu, kad sīks kaut kādu mistiski astmatisku
klepu dabūja) - atkarībā no situācijas pati ņēmu lapu,
auklēju, ņēmu lapu un paralēli strādāju no mājām, ja
vajadzēja. Biju izpalīdzīga aizvietojot kolēģus pie
vajadzības, tāpēc kolēģi labprāt aizvietoja mani.
Ja pati nevarēju ņemt lapu - bija aukle par maksu.
Vēl jau bērna tēvs var ņemt lapu.
Ja darbiniekam nav nostāja "man pienākas un
iepūtiet", tad arī darba devējs un kolēģi nekurnēs. Pie
man pienākas un pofig gan var sākt skatīties griezi.
Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
piekrītuUzzini vairāk
Man gan tikai dažus mēnešus bija jāpastrādā, kad bērns sāka iet dārziņā, jo gaidīju otro un drīz pienāca pirmsdzemdību atvaļinājums. Vienu reizi paņēmu slimības lapu, citādi maksimāli centos strādāt no mājām - tas bija grūti, bērnam ļāvu visvisādi izpausties un tad viss vakars pagāja, kamēr savāc māju, un pati biju ļoti nogurusi no tāda "multitāskinga", jo darbs intensīvs, jāatbild uz daudz e-pastiem, jārisina problēmas. Dažas dienas mājās palika vīrs (mans darbs nav mazsvarīgāks no visiem aspektiem...), dažas piesaistījām arī vīratēvu - viņam vienīgā problēma ir attālums. Kolēģi man arī ļoti saprotoši, pārņēma kaut kādas lietas, kad teicu, ka netieku galā. Tā arī būtu "lāpījušies" visu laiku, ja man nebūtu otrais lielais atvaļinājums. Grūti bija, par gaidāmo otro mazulīti vispār nebija laika domāt, atcerējos par to tikai tad, kad kaut ko jau fiziski grūtniecības dēļ nevarēju paveikt.
Nevarētu gan teikt, ka viņš ļoti daudz slimoja. Kādas 4-6 nedēļas dārziņā, 2-3 paslimoja. Antibiotikas dabūjām lietot divas reizes tajā pirmajā BD sezonā. Līdz bērnudārza uzsākšanai man viņš vispār ne reizi nebija slimojis, tikai 2 gadījumi, kad 1 dienu temperatūra, 3 paklepo. Bet dārziņā sākās... Stress tam visam pamatā galvenokārt, nevis "turēšana siltumnīcā" utt. Smagi gāja, kamēr adaptējās. Ceru, ka šogad ies labāk.
Es pa saviem 15 mammas darba gadiem, labi, ja reizes trīs esmu ņēmusi zilās lapas dēļ bērniem.
Ar temperatūru, protams , uz dārziņu nelaidu, bet ar vieglu klepu gan.
Man ir atsaucīgi vecvecāki , kas vienmēr gatavi pieskatīt. Bet viņiem tas nav jādara bieži, jo manas atvases pārāk neslimo.
Es bērnus netuntulēju, nekrītu ģībonī, ja šamie pa peļķēm un dubļiem perās tā , ka nav nevienas sausas vietiņas, un arī mājās dzīves telpa parasti ir apmēram +20 grādu silta.
Daudz sliktāk ir, ja bērns sasvīst ārā esot, aukstas roķeles un deguns nav arguments tuntulēšanai.
Nav nekādi siltumnīcas stādi. Mazais dārziņā klepo, bet tāpēc, ka tur ir par daudz silts un sauss gaiss.
Bērna peldināšana baseinā rudens-ziemas-pavasara sezonā un vannā dzīvoties līdz ūdens kļuvis auksts. Basām kājām vasarā pa laiku, ziemā pa mājām.Apģērbs tāds, ar ko mazais tiek galā pats, nekur nekas nepūš pa liekam - izskats otršķirīgs uz bērnu dārzu - ķivercepure, kombinzons, ērti uzvelkami cimdi un zābaki.
Varianti, ja saslimst (tas gan bija samērā reti, ja neskaita vienu gadu, kad sīks kaut kādu mistiski astmatisku klepu dabūja) - atkarībā no situācijas pati ņēmu lapu, auklēju, ņēmu lapu un paralēli strādāju no mājām, ja vajadzēja. Biju izpalīdzīga aizvietojot kolēģus pie vajadzības, tāpēc kolēģi labprāt aizvietoja mani.
Ja pati nevarēju ņemt lapu - bija aukle par maksu.
Vēl jau bērna tēvs var ņemt lapu.
Ja darbiniekam nav nostāja "man pienākas un iepūtiet", tad arī darba devējs un kolēģi nekurnēs. Pie man pienākas un pofig gan var sākt skatīties griezi.
Cik vecs bērniņš un kad sāka apmeklēt b/d?!