D vitamīns. Cik profilaksei, cik ārstēšanai?

D vitamīns. Cik profilaksei, cik ārstēšanai?

14. Jun 00:50 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Maija Mukāne

Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura

Pēc mūsu 2017. gada pētījuma datiem Latvijā iedzīvotāju interese par D vitamīnu salīdzinājumā ar 2011.–2012. gadu ir būtiski palielinājusies. Raksta autori (dr. Maija Mukāne un dr. Ingvars Rasa) veica apkopojumu un secināja, ka D vitamīna līmeni asinīs 2016. gadā vienā no lielākajām Latvijas laboratorijām pacienti noteica 5–7 reizes biežāk nekā iepriekš, kas ļoti priecē – iedzīvotāji ir zinoši un interesējas par veselību. Bet diemžēl pēc veiktā apkopojuma bija arī viens nepatīkams pārsteigums: lai arī D vitamīna līmeni pacienti nosaka daudzkārt biežāk, turpretī vidējais D vitamīna līmenis saglabājas zems (tikai ceturtdaļā nodoto analīžu rezultāts sasniedza normu). Iegūtie rezultāti netieši norāda, ka D vitamīns netiek lietots pietiekamā daudzumā, ja D vitamīna normālo līmeni asinīs sasniedz tik maz pacientu. Šī raksta mērķis ir izskaidrot, kāds

D vitamīna līmenis ir jāsasniedz un cik daudz D vitamīnа jālieto profilaktiski, un cik – lai ārstētu D vitamīna nepietiekamību.

Iepriekš vispārpieņemtā D vitamīna norma (laboratorijā nosaka kopējo 25(OH)D vitamīna līmeni) bija 30–70 ng/ml, bet nebija īsti skaidrs, kā ir labāk – sasniegt zemāko normas robežu vai tomēr tiekties uz lielāku D vitamīna līmeni? Par D vitamīnu un tā labvēlīgiem efektiem katru gadu zinātnieki sniedz arvien jaunus datus, un ir kļuvis daudz skaidrāk, kāds D vitamīna līmenis asinīs ir labākais un kādus labvēlīgus efektus var sagaidīt, sasniedzot tieši šādu līmeni (skat. tabulu).

Kas jādara, lai sasniegtu un pēc tam arī uzturētu optimālu D vitamīna līmeni?

Saules gaisma jeb ultravioletais starojums, protams, ir labākais un dabīgākais D vitamīna avots. Bet Latvijā ir daudz lietainu un mākoņainu dienu, kad saules ir maz, tāpēc vairāk nekā 85 % Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Lai nezaudētu iespēju iegūt D vitamīna labvēlīgos efektus, tikai uz saules gaismu nedrīkst paļauties! Ja D vitamīna līmenis asinīs nav pietiekams, D vitamīns jālieto papildus vai arī jābrauc dzīvot uz saulainākām vietām, piemēram, Austrāliju.

Lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, tas jālieto papildus atbilstoši iegūtajiem analīžu rezultātiem, vecumam un ķermeņa svaram. D vitamīna devas norāda starptautiskajās vienībās jeb SV. Dažreiz tas tiek izteikts arī mikrogramos, šajā gadījumā nepieciešams norādīto skaitli dalīt ar 0,025 (piemēram, 12,5 mikrogrami D vitamīna ir 500 SV).
Jo sliktāks ir D vitamīna rādītājs analīzēs un jo lielāks ir pacientu ķermeņa svars, D vitamīna deva būs lielāka, un optimāla D vitamīna līmeņa sasniegšanai būs nepieciešams ilgāks laiks.

Vidēji pieaugušajiem, lai sasniegtu optimālu D vitamīna līmeni, deva ir no 5000 līdz 10 000 SV dienā. Ārstējošās D vitamīna devas vidēji ir 70–80 SV uz vienu kilogramu svara, t. i., pacientam, kas sver 70 kg, būtu nepieciešams vidēji 5000 SV dienā, bet šī deva var būt lielāka, ja D vitamīna līmenis ir ļoti zems (piemēram, mazāks nekā 20 ng/ml).

Sasniedzot optimālu D vitamīna līmeni (analīzes jāatkārto ne agrāk kā pēc 3 mēnešiem), jāturpina lietot D vitamīnu profilaktiskās devās – pieaugušajiem vidēji 800 līdz 2000 SV dienā. Citādi dažu turpmāko mēnešu laikā var zaudēt grūti sasniegto optimālo D vitamīna līmeni un tā labvēlīgos efektus.

Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, tas jāuzņem ēdienreizes laikā, kā arī priekšroka ir kapsulām ar eļļas šķīdumu vai eļļas veidā! Par jums piemērotu D vitamīna devu konsultējieties ar ārstu.

Personīgā pieredze

Sieviete 43 gados, sajuta locītavu sāpes un pastāvīgu vājumu. Viņa nevarēja iedomāties, ka tas varētu būt saistīts ar ikdienas paradumiem.

Es aizdomājos par to kā vitamīna D uzsūkšanos organismā ietekmē kosmētika ar SPF (sauļošanās kosmētikas līdzekļi.

"Turklāt, kā daudzas sievietes, es izmantoju kosmētikas produktus ar SPF aizsardzības līmeni, lai novērstu priekšlaicīgu novecošanos un aizsargātu ādu no saules iedarbības (UVA un UVB stari). Tie iekļūst epidermā un dziļi dermā, bojājot DNS šūnas, mainot to struktūru, palielinot ģenētisko mutāciju un var izraisīt ādas vēzi. UVA-UVB stari ir atbildīgi par pigmentāciju, nevienmērīgu ādas toni, sausumu un vasaras raibumiem. Bet es nezināju, ka SPF aizsardzība mazina D vitamīna sintēzi un var izraisīt vitamīnu D deficītu , ar visām sekojošajām sekām.

Ilgu laiku bija sāpes locītavās un vājums, bet, tāpat kā daudzi cilvēki, es domāju, kad tas ir saistīts ar neveselīgu uzturu un mūžīgo nodarbinātību.

Es uzzināju par iespēju pārbaudīt vitamīna D līmeni. Biju ļoti pārsteigta, kad rezultāts bija tikai 10,84 ng/ml;( 30 -70 ng/ml norma).

Man bija vitamīna D trūkums, neskatoties uz to, ka es pavadīju daudz laika ārā vasaras periodā. Es nolēmu uzzināt iemeslu vitamīna D deficītam organismā.

Es uzzināju, ka kosmētika ar SPF var ietekmēt vitamīna D absorbciju, un mana kosmētika ir ar augstu SPF faktoru (SPF-30).

Es sāku lietot vitamīnu D .

Pēc laika vēlreiz pārbaudīju vitamīna D līmeni organismā, tas bija 34,44 ng/ml. Man nav vairāk sāpes locītavās un ir vairāk dzīvības enerģijas.Turpinot izmantot kosmētiku, kas satur SPF aizsardzību varu justies lieliski!

Saules starojums:

• Atšķirībā no citiem vitamīniem, lielākā daļa vitamīnu D mēs iegūstam no saules.

• Lielākā daļa kosmētikas līdzekļu satur SPF, ko daudzi izmanto, lai novērstu ādas novecošanos un ļaundabīgu veidojumu attīstību.- SPF darbojas kā stikla vai apģērba aizsargslānis un bloķē vitamīna D ražošanu organismā.

• Zems vitamīna D līmenis Var citādi ietekmēt mūsu veselību. Tas var būt jūtams vājums, nogurums, paaugstināts risks saslimt ar hroniskām slimībām, tostarp vēzi. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs darītu visu kas ir mūsu spēkos, lai normalizētu līmeni vitamīna D organismā.

D vitamīns papildus ir jāuzņem visu gadu, neatkarīgi no sezonas.

Ir iespējams kompensēt D vitamīna deficītu. Lai sasniegtu optimālu līmeni, pieaugušais, kam ir vitamīns D zem 20 ng/ml, nepieciešamā deva ir 5000 Sv-10000 SV dienā. Kā uzturošā D vitamīna deva profilaksei no 2000 SV – 4000 SV dienā.

Vitamīns D3 caps.100mkg(4000 Sv) N200

D-3 vitamīns ir dabiskā formā, kādā tas veidojas saules gaismas iedarbībā cilvēka ādā. Galvenais D3 vitamīna veidošanas avots ir saules gaisma, kas mūsu ģeogrāfiskajā teritorijā nav pietiekama.

Galvenie simptomi, kad trūkst D3 vitamīns ir vāji kauli un zobi, muskuļu sāpes, nogurums un enerģijas trūkums, samazināta imunitāte, D-3 vitamīna trūkums var izraisīt noslieci uz depresiju, garastāvokļa svārstības un miega traucējumus.

D-3 vitamīns veicina kalcija un fosfora normālu uzsūkšanos organismā un palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni asinīs. D3 vitamīns palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) no 2012.gada, izvērtējot vispārējo situāciju, ieteica vitamīna D diennakts devas bērniem no 11 gadiem un pieaugušajiem paaugstināt līdz 100 mkg dienā 4000 SV (starptautiskās vienības) (1 kapsula dienā). Iepakojums pietiek 6,5 mēnešiem.

Ražotājs: Natura Media Oy, Somija.
 

IEGĀDĀJIES PRODUKTUS AR 15% ATLAIDI, PASŪTOT INTERNETAPTIEKA.LV RAKSTOT KODU "MAMINUKLUBS"

Akcija spēkā no līdz 30.jūnijam.