Bumba - visu rotaļlietu karaliene mūsmājās

Divriteni no jauna neizgudrosi, tāpat ar bumbu, bet neskatoties uz to mums tās ir daudz un dažādas. Bumba kā rotaļlieta bija pazīstama jau senajā Romā un līdz pat mūsdienām tā ir katrā mājā un neviena vien. Manam gandrīz 10 mēnešus jaunajam kundziņam ir vesela bumbu kolekcija – montessori, masāžas, plastmasas, koka, ar un bez pildījumiem. Interese par bumbu parādījās jau 4mēnešu vecumā, kad sāka ķeksēt pirmās mantiņas. Šobrīd jau ir sasniegts līmenis, kad rāpus bumbas tiek dzenātas pa māju, mestas mammai un visur citur, liktas bļodās un ņemtas līdzi vannā.

Ja, tiktu veikta kāda uzskaite par to cik daudz bumbu bērns apčamda savos pirmajos 10 dzīves gados, tad skaitlis noteikti būtu rakstāms ar 3 cipariem. Es teiktu, ka bumba ir visu rotaļlietu karaliene, tādēļ uzskaitīšu dažas rotaļas, kuram spēlējam tagad 10 mēnešu vecumā.

RIPINĀŠANA – ripinām bumbu viens otram. Tas, protams, notiek lēni, lai nezūd acu kontakts, bet sajūsma ir liela, kad bumba ripo bērna virzienā.

MEŠANA – mīkstās audumu bumbas ir ideālas, lai trenētu tvērienu un atlaišanu kad tā tiek mesta.

MASĀŽA – „adatainās” bumbās ripinām gar pēdiņām, kas parasti izraisa lielus smieklus. Kad bija mazāks ripinājām pa muguru. Šo bumbu arī izmantojam ripināšanā.

KRĀMĒŠANA – bumbas ir lielisks objekts ko krāmēt no viena trauciņa otrā. Mums tās ir dažāda izmēra plastmasas bļodas.

PELDINĀŠANA – bumba ir noderīga arī vannā. Izmantojam bieži masāžas bumbiņu, lai pie viena pamasētu pēdiņas, rociņas un muguru.

ĶERŠANA – mazais bieži pats ripina bumbu un tad rāpojot to ķer un atkal ripina tālāk, visbiežāk tās ir mazās plastmasas bumbiņas.

Noteikti, augot mazajam, mainīsies arī bumbas ar viņu un to pielietojums. Vēlāk spēlēsim tādas spēles kā ēdams – neēdam un meklēsim basketbola grozu.