bērnu gulēšana

Sveikas!

Vakar vai šodien pa nakti
pareizāk būtu teikt ka pieķēru
sevi pie domas, ka ne dēls
negrib gulēt savā gultiņā,bet es
pati viņu nelaižu čučēt savā
gultiņā.
Pa nakti kad dēliņš raudāja
paņēmu sev blakus un iedevu
krūti. Skatījos kā viņš ņammā,
viņš aizmiga un es nodomāju
nu,lai jau pačuč es paskatīšos
vienkārši kā viņš čuč un tad
aizmigu. Pamodos 4no rīta un
domāju jāpaskatās- kur mans
dēliņš. Bet ieraudzīju sev blakus
un tētis netīšām uzlicis dēliņam
rokas virsū. Es sabijos ka dēls
nosmacis,bet bij viss kārtībā...
Pēc tam ieliku gultiņā dēlu,bet
man bija tik smagi ap sirdi ka ik
pa laikam celos un skatījos vai
ar dēlu viss kārtībā! Kad
ieraudzīju vīra roku virsū dēlam
domāju ka esmu sliktākā māte
pasaulē!Mums vispār dēls sanāk
ka guļ pusnakti savā gultiņā un
otru pusi mums blakām.

Jautājums jums-kā jūs ielikāt
savu mazuli gultiņā?Un kā
saprast ka esi gatava laist savu
bērniņu vaļā?
Saulīte21