Bērns histērijā. Ko darīt?

Bērni, vecumā no pusotra gada līdz pat četru gadu vecumam bieži vien rīko histērijas. Uzreiz ir divas ziņas vecākiem. Pirmkārt, bez šādām histērijām neiztikt. Otrkārt, ir vairāki paņēmieni, kas var palīdzēt, un tos ir vērts izmēģināt, lai atrastu piemērotāko tieši savam bērnam.

Histērija dažādiem bērniem ir atšķirīga – viņi mētā mantas, krīt gar zemi, vicinās ar rokām un kājām, bet dažreiz sit ar galvu pret zemi. Tādas lēkmes noris ar atšķirīgu ilgumu un intensitāti.

Vieni bērni ļoti ātri satrakojas, bet pēc tam paiet ilgāks laiks, līdz tie nomierinās. Citi var ilgstoši, stundām rīkot tādus „koncertus”, un dažkārt šķiet, ka viņiem tas nekad nepāries un viņi nenomierināsies. Un tomēr, tā tas nav.

Visas histērijas tiek iedalītas divos veidos, atkarīgā no situācijas un manipulējošā histērija, kurām attiecīgi ir divas atšķirīgas stratēģijas un atrisinājumi.

Histērija, kas rodas dēļ kādas situācijas

Vecumā līdz 3 gadiem, bērns ne vienmēr ir spējīgs kontrolēt savas emocijas, un bez tam, nerunā vēl tik labi, lai emocijas, jūtas un vēlēšanos varētu paust caur vārdiem. Tāpēc, kad bērns sastopas ar neatrisināmu situāciju, kuru viņš ar vārdiem, tāpat kā radušās jūtas vai vēlmes, nevar aprakstīt, viņš nespēj koordinēt savu ķermeni un domas, lai izdarītu kaut ko jaunu, un tieši tāpēc viņš ar histērijas palīdzību var „nolaist tvaiku”, histērijas mērķis ir vienkārši noņemt emocionālo sasprindzinājumu.

Vajadzība pēc pārtikas, miega, fiziskas izlādēšanās arī mēdz izsaukt histēriju.

Vislabākā reakcija uz histēriju ir apmēram tāda – iemācīties tās novērst. Centieties izvairīties no situācijām, kurās bērns ir pārpūlējies, kļūst izsalcis vai arī viņam ir ilgstoši jāsēž nekustīgam.

Ja mazais ir sācis spēlēties un šī lieta viņam ir par sarežģītu, ja runa ir par viņa spējām, iejaucieties un palīdziet viņam. Tomēr jāatceras, ka visu nav jādara bērna vietā, viņam ir jābūt pārliecinātam, ka arī viņš pats var tikt galā ar grūtībām, lai sasniegtu vēlamo mērķi.

Arī no pārpūles vai pārlieku liela uzbudinājuma ir iespējams izvairīties. Piemēram, ja pēc ciemiņiem, vai trokšņainām, aktīvām spēlējm Jūsu bērns piekūst, un pēc tam mēdz krist histērijā, ir vērts izklaidējošā programmā ieviest arī dažas mierīgas spēles, var kaut vai palasīt pasaku. Laba atpūta ir  pareizais ierocis cīņā ar tādām situācijām.

Manipulējošā histērija

Cita lieta ir manipulējošā histērija, viņas mērķis ir vadīt citus cilvēkus, iegūt pār tiem sava veida varu. Tāda histērija ir tad, kad bērns nedabū no apkārtējiem to, ko vēlas vai arī nevar piespiest viņus darīt to, ko viņš lūdz. Viņš vēlas spēlēties ar rotaļlietu, ko redz citam bērnam; viņš vēlas zīmēt ar flomāsteriem uz sienas; viņš vēlas iet uz Zooloģisko dārzu tieši tagad un tūlīt.

Ir jāatceras, ka divgadīgs bērns neprot ilgi gaidīt līdz savu vēlmju un vajadzību izpildei, viņš visu vēlas tūlīt un tagad. Ja viņš dzird atbildi :”Es tagad nevaru”, „Vēlāk”, vai vienkārši „Nē”, tad pat, ja Jūs viņam sīki un smalki izstāstīsiet, kāpēc nevarat to vai citu lietu darīt tagad, tas nepalīdzēs: mazais satrauksies un var sarīkot histēriju.

Īslaicīgas tāda veida lēkmes var būt pat noderīgas normālai bērna nervu sistēmas attīstībai, tās var noņemt iekšēju sasprindzinājumu, dot iespēju izlauzties apspiestām emocijām, vēlmēm. Rezultātā bērns var iemācīties atbrīvoties no enerģijas, neapmierinātības vai aizvainojuma, kas viņā sakrājies.

Ja tomēr histērijas Jūsu bērnam ir sava veida ieradums, tas var nozīmēt, ka viņš tādā veidā ir iemācījies panākt savu. Viņš ir sapratis, ka tādos gadījumos Jūs piekāpjaties: nopērciet viņam saldumus vai rotaļlietas, vai vienkārši ļaujat neiet gulēt laikus. Ņemiet vērā, ka piekāpjoties šādām histērijām, Jūs bērnā veidojat negatīvās iezīmes: kaprīzes, izlutināta bērna egoismu un agresivitāti.

Histērija var būt arī kā viens no uzmanības pievēršanas veidiem – ko tad lai dara, ja mamma citos gadījumos nereaģē?

Ja iemesls ir uzmanības pievēršana, tad velties bērnam uzmanību PĒC IESPĒJAS VAIRĀK, ja bērns labi uzvedas, un neveltiet NEKĀDU uzmanību, ja bērns uzvedies slikti. Tas nav „streiks”, tā ir pozīcija, kuru Jūs varat ieņemt, kamēr viņam ir histērijas – Jūs ar viņu NEKĀDI nekontaktējat, tajā skaitā arī nerājat. Bet atcerieties veltīt bērnam pēc iespējas vairāk uzmanības, kad viņš Jums to mierīgā veidā lūdz.

Izprovocēt uz tamlīdzīgu uzvedību var arī vienkārša mērkaķošanās (Jūsu bērns ir kļuvis par liecinieku, cita „mākslinieka” tāda veida priekšnesumam) vai arī vecāku atšķirīgie viedokļi (vakar ar vecmammu drīkstēja, šodien ar tēti nedrīkst), kuru rezultātā bērns var apjukt.

Pareizā reakcija

Lai arī kāds būtu iemesls histērijai, ar šo nejauko ieradumu var cīnīties, tāpēc vecākiem ir jāiemācās reaģēt uz histērijām, un palīdzēt bērniem ar tām tikt galā.

1. Saglabājiet mieru paši

Pirmkārt, ja Jūs arī sāksit izrādīt emocijas, tas ne pie kā laba nenovedīs, tas situāciju tikai padarīs sliktāku.  Otrkārt, Jūs parādīsit piemēru savam bērnam, parādīsit, kā vajag tikt galā ar savām jūtām, un kā pienācīgi iziet no tādām sasprindzinājuma pilnām situācijām. Treškārt, atcerieties – tas ir tikai tāds periods, bērnam augot, samazināsies histēriju skaits, ar bērnu vēlāk jau varēs vienoties.

2. Nomieriniet bērnu un nosauciet viņa jūtas vārdā.

Vislabāk ir izrādīt sapratni un pacensties nomierināt mazo. Dažreiz pietiek vien ar bērna uzmanības novēršanu no sliktām domām uz ko citu. Maigs apskāviens, bučas un mierināšana, paņemot bērnu rokās, var ātri viņu nomierināt. Nosauciet emocijas, ko bērns pauž, vārdos: „Es redzu, ka Tu esi dusmīgs”, vai „Man šķiet, ka Tu dusmojies”. Pietiek bērnam vien iemācīties paskaidrot to, ko viņš pārdzīvo, kā viens no kaprīžu un histēriju iemesliem pazūd.

3. Novērsiet mazuļa uzmanību.

Pirms histērija ir ieguvusi apjomu, pacentieties pārslēgt bērna uzmanību uz kādu interesantu objektu: kaut vai skatu aiz loga, citu rotaļlietu, grāmatiņu, jaunu nodarbi. Tas iemācīs bērnam to, ka viņš var pārslēgt savu enerģiju un pievērsties citām nodarbēm, ja viņš to vēlas. Ja tomēr histērija ir jau sākusies, uzmanību novērst vai pārslēgt uz ko citu, diez vai izdosies.

4. Paredziet situāciju jau laikus.

Kad bērns ir sadrūmis, kļuvis nervozs un Jūs pieļaujat, ka tūliņ var sākties TAS – dodiet viņam kādu rotaļlietu, uz kuru viņš var izdusmoties, piemēram, bungas vai kādu citu, pietiekoši „skaļu”, bet izturīgu mūzikas instrumentu, kas palīdzēs enerģiju novirzīt normālā gultnē.

Arī spēles ar papīru palīdz noņemt spriedzi: sniega bumbas (saburzīt papīru bumbās un pamētāt – var mest viens otram) vai lietutiņš (avīze, nevajadzīgi papīri tiek plēsti pēc iespējas sīkākās daļiņās un tiek imitēta ar tiem „lietutiņa līšana”). Piedāvājiet mazulim pazīmēt vai padziedāt, tā sauktā art-terapija lieliski palīdz noņemt emocionālo spriedzi.

5. Ignorējiet histēriju

Ja Jūs saprotiet, ka histērijas kļuvušas bērnam kā metode, lai kaut ko Jums izdīktu, vienīgā taktika cīņā ar tām ir nepievērst tām nekādu uzmanību. Nebrīnieties, ja bērns, ieraugot, ka viņa „centieni” negūst vēlamo efektu, sāks dubultot histērijas apjomu. Tieši tad vajag maksimāli savākties, lai nepievērstu bērnam uzmanību: ne ar žestiem, ne ar skatieniem, ne ar vārdiem. Bērnam, tāpat kā aktieriem, ir vajadzīga auditorija. Nav skatītāju – pazūd uzstāšanās jēga.

Aizvediet bērnu uz viņa istabu vai arī izejat no telpas pati, atstājot mazuli vienu (pirms tam gan pārliecinieties, ka tajā telpā ar viņu nekas nevar atgadīties).

Ja bērns sarīkojis raudāšanu sabiedriskā vietā vai ciemos, pacentieties pēc iespējas ātrāk evakuēties no notikumu vietas. Kad bērna izrāde beigusies, Jums jāuzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis, dodot iespēju bērnam atkal nopelnīt Jūsu labklājību.

6. Apspriediet histēriju

Pēc tam, kad bērns ir nomierinājies, parunājiet ar viņu par to, kas viņu tik ļoti ir satraucis. Bet nesaasiniet uzmanību, ja runa ir par viņa rīcību dusmu laikā, tā vietā apskaujiet viņu, pastāstiet, cik stipri viņu mīlat, un pastāstiet, cik patīkami Jums ir būt kopā ar viņu, kad viņš ir mierīgs. Pastāstiet par to, ko Jūs jutāt šajā situācijā. Tas palīdzēs bērnam aizdomāties par to, kā viņa uzmanība iedarbojas uz apkārtējiem, kā arī palīdzēs saprast to, ka mamma nav no dzelzs..

Nevajag viņam pārmest, izsmiet viņu, vai arī sodīt bērnu par viņa uzvedību, tas nedos pilnīgi nekādu rezultātu. Labāk piespēlējiet, iesakiet viņam pareizo, pēc Jūsu ieskatiem, uzvedības veidu attiecīgā situācijā.

Konsultācija pie neirologa

Ar bērnu pēc 3 gadu vecuma ir vienkāršāk vienoties un atrast kompromisu kādas situācijas atrisināšanā, jo bērns tanī vecumā jau prot kaut cik valdīt pār savām emocijām. Tāpēc, ja pēc 3 gadu vecuma vēl turpinās histērijas, esiet piesardzīgi.

Īpaši, ja tās kļūst biežākas, agresīvākas, bērns nodara pāri sev un apkārtējiem, lauž rotaļlietas; histērijas tiek pavadītas ar murgiem naktīs, bailēm, spēcīgām un biežām garastāvokļa maiņām. Labāk tad ir tādās situācijās vērsties pie bērna neiropatologa pēc konsultācijas.

Ja ar bērna veselību viss ir kārtībā un kaprīzes vai histērijas esot kopā ar vienu no vecākiem, bērns neatļaujas, tad problēmas sakne ir jāmeklē ģimenes attiecībās, konkrētāk – vecāku reakcijā uz bērna uzvedību.

Audziniet savu bērnu ar mīlestību un pacietību, atcerieties, ka vairums bērnu jūtas pārliecinātāki par sevi, aizsargāti, ja ģimenē valda līdzvērtīgi sadalīti spēki – ir gan mīlestība, ir gan noteikumi, gan arī disciplīna.

Autors: Ludmila Paškeviča, 
psiholoģe