Bērna disciplinēšanas metodes

Bērna disciplinēšanas metodes

06. Aug 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Disciplīna un robežas, ko bērns drīkst un ko – nē, ir viena no sarežģītākajām lietām, ar ko vecākiem nākas saskarties bērnu audzināšanā. Cik daudz bērnam atļaut, lai neierobežotu viņa personības attīstību vienlaicīgi nokontrolējot to, lai bērns mums nesāk “kāpt uz galvas”? Kā pareizāk pateikt “nedrīkst”, lai mazais to sadzirdētu un ņemtu vērā?

Bērnu disciplinēšana no smadzeņu darbības viedokļa

Disciplinēšana ir lieta, kas nereti tiek jaukta ar sodu, taču tas nu gluži nav viens un tas pats! Disciplīna ir robežas, ko vecāki izveidojuši audzinot bērnu, savukārt sods ir sekas, kas notiek tad, ja bērns atļautās robežas pārkāpj. Lai izveidotu tieši savam mazajam piemērotas un atbilstošas robežas, ir svarīgi ņemt vērā vecumu, temperamentu un citas pazīmes, kas raksturo katru konkrēto bērnu.

DISCIPLĪNAS NOZĪME

Robežas jeb disciplīna ir nepieciešamas gan tādēļ, lai ap bērnu veidotos droša apkārtējā vide, gan arī, lai mazais nenodarītu pāri sev vai tuviniekiem. Disciplīnu mēs veidojam ar konkrētiem noteikumiem bērnam.

Tas, uz ko mums visiem vajadzētu tiekties ir tā saucamais  autoritārais stils, kur vecāki ir autoritāte bērnam un kur vecāki ikdienas situācijas veido tā, ka bērns vēlas līdzināties vecākam. Tādā gadījumā ir vajadzība vecākus iepriecināt, nesarūgtināt, kā arī  cienīt vecākus un respektēt viņu viedokli, izjūtas un pārdzīvojumus.

KĀ PALĪDZĒT BĒRNAM IEMĀCĪTIES KLAUSĪT?

Lai vecāki no bērna varētu prasīt paklausību, mazajam ir jābūt pilnīgi skaidriem noteikumiem, kas viņam jāievēro. Vispirms par šiem noteikumiem savā starpā jāvienojas visiem bērna aprūpē iesaistītajiem pieaugušajiem, un pēc tam tie jādara zināmi mazajam.

Bērni ļoti reti dzird, ko pieaugušie viņiem saka, bet viņi vienmēr redz, ko pieaugušie dara. 

Lai  iemācītu bērnam disciplīnu, ļoti liela nozīme ir noteiktam dienas režīmam. Tas ne vien rada mazajam drošības sajūtu, bet arī dod iespēju nepārkāpt noteikumus vai robežas, jo viss ir skaidri zināms un paredzams. Tāpēc ģimenēs, kur mazajiem ir stingrs dienas režīms, vecāki daudz retāk sastopas ar bērna dusmām vai niķiem.

EFEKTĪVAS DISCIPLINĒŠANAS METODES

Grozies kā gribi, taču ikviena bērna dzīvē pienāk brīdis, kad viņš novilktās robežas ir pārkāpis un vecākiem kaut kā ir jārīkojas. Tāpēc ir vairākas disciplinēšanas metodes, no kurām mēģinājumu un kļūdu  rezultātā ikviens var atrast tieši savam mazajam vispiemērotāko.

Situācijās, kuras pieaugušajiem nav pieņemamas, apdraud bērna drošību un  izraisījušas mazajā dusmas, paniku vai agresivitāti, vislabākais risinājums ir tīri fiziski izņemt bērnu no šīs situācijas ārā. Ja bērns veikalā sāk niķoties un krīt gar zemi tāpēc, ka vēlas, lai mamma viņam nopērk kārtējo jauno rotaļlietu vai saldumus, vispareizākais būtu atstāt iepirkumu ratiņus, paņemt bērnu pie rokas vai padusē un doties no veikala prom.

Tas ir vienīgais veids, kā  varam izmantot savu fizisko spēku, jo, runājot par disciplinēšanu, būtu liekulīgi nerunāt par fiziskajiem sodiem, siksnām, bērzu žagariņiem, ko vecāki nereti uzskata par labiem sodīšanas un disciplinēšanas veidiem. Fiziski bērnu sodīt nedrīkst, vienaīgais izņemt viņu no kādas situācijas ārā.

Viena no efektīvākajām un draudzīgākajām disciplinēšanas metodēm ir uzmanības novēršana. Kad mazais uzsācis kādu lietu, ko mēs, vecāki, vēlamies pārtraukt, mēs vienkārši novirzām viņa uzmanību uz kaut ko citu. Ja bērns par katru cenu vēlas kāpt uz palodzes, mēs ierosinām, lai viņš paskatās caur loga rūti, cik dažādas mašīnas brauc pa ielu vai cik interesanti istabas augi atrodas podiņos uz palodzes. Šī metode gan īpaši labi neiedarbojas uz bērniem ar augstu aktivitātes līmeni.

Pārtaukuma vai noraidījuma metode paredz, ka mēs fiziski izņemam bērnu no vienas situācijas un ieliekam kādā citā. Ja mazais ar savu uzvedību ir pārkāpis ģimenē valdošos noteikumus, viņš par to saņem sodu, piemēram, otrā istabā kādu laiku jāpavada vienam, pārdomajot izdarīto.  Ļoti svarīgi, lai telpa nav aizslēgta - ideālā variantā durvis tikai pievērtas, lai bērnam nav sajūta, ka viņš ir galīgi izolēts. Tā ir sirdsapziņas audzināšana, viņš zina, ka sodu ir pelnījis un viņam šīs dažas minūtes jāpaliek vienam tajā telpā.

Lai cik tas būtu pārsteidzoši, šī ir viena no efektīvākajām disciplinēšanas metodēm, ar kuru  mazajiem arī iemācām – ja es jūtu, ka tūlīt zaudēšu savaldīšanos, es varu aiziet prom no šīs situācijas un nomierināties. Un tad, ja no sava mazā dzirdam – mammīt, es vairs šito nevaru izturēt, man vajag aiziet maliņā nomierināties! - ir īstais brīdis paslavēt bērniņu, jo viņš ir apguvis vienu no būtiskākajiem pašdisciplīnas elementiem.

Daudzi vecāki ātri un veiksmīgi atrisina ne vienu vien konfliktu ar kompromisa palīdzību. Ja mamma ir sagatavojusi mazajam brūnos zābaciņus, bet bērns paziņo, ka viņš tos nevilks un ies ārā sandalēs, lai gan ir ziema, tad vispareizāk būtu piedāvāt viņam kādus citus apavus, kas ir piemēroti laika apstākļiem un kurus mazais ir ar mieru vilkt kājās.

Līdzīga un vecākiem vēl vieglāka metode ir izvēles piedāvāšana. Ja māmiņa zin, ka viņas meita mīl pucēties un viņai no rīta ir grūti izvēlēties, kuru kleitu vilkt, mazajai dāmai vajadzētu piedāvāt divas kleitas, no kurām izdarīt izvēli būs daudz vieglāk. Šī metode ne vien atvieglo vecāku dzīvi, bet arī dod bērniņam sajūtu, ka viņš pats ir izdarījis izvēli un ir situācijas noteicējs, kas ikvienam no mums taču ir ļoti svarīgi.

Mēs visi labi zinām teicienu – no kļūdām mācās. Tāpēc arī viena no disciplinēšanas metodēm ir dabiskās un loģiskās uzvedības sekas.

Nekādā gadījumā nevajadzētu iedomāties, ka disciplinēšana ir saistīta ar negatīvām sekām, jo  tāds ir sods.  Ir vēl viena lieta, ko vajadzētu ņemt vērā, audzinot bērnus, proti, gadās, ka vecāki  daudz vairāk uzmanības pievērš, ja bērns ir izdarījis kaut ko sliktu, taču svarīgi ievērot un atgādināt labo uzvedību nevis tikai slikto. Jo ikdienā par slikto aizrādam, aprājam, seko loģiskas vai dabiskas sekas, ja bērns uzvedas labi un ir kārtīgs, pie galda neniķojas, uzskatām to par pašsaprotamu. Līdz ar to sanāk tā, ka bērns uzmanību no vecākiem saņem tikai tad, ja uzvedas slikti. Vecākiem noteikti vajadzētu piedomāt un daudz lielāku uzmanību pievērst bērna labajai uzvedībai. Un slavēt, cik vien tas ir iespējams!

Bērnu disciplinēšana no smadzeņu darbības viedokļa

foto: pexels.com