Autiskā spektra simptomi redzami jau agrīnā bērna attīstības posmā

Runājot par autiskā spektra traucējumiem, nereti nepareizi tie tiek nodēvēti par slimību, lai gan patiesībā tie ir cilvēka nervu sistēmas attīstības veidi jeb īpatnības, kas izpaužas kā grūtības sociālajā komunikācijā un sociālajā funkcionēšanā.

Autiskā spektra traucējumi, pēc bērnu psihiatra Ņikitas Bezborodova teiktā, ir traucējumi, kas pieder pie lielākas nervu sistēmas attīstības traucējumu grupas, kurai pieder arī tādi specifiski mācīšanās traucējumi, kā, piemēram, disleksija vai disgrafija, intelekta attīstības traucējumi, uzmanības deficīta trūkums, valodas attīstības traucējumi.

Nevar sākties pēkšņi

Tā kā autiskā spektra traucējumi saistīti ar nervu sistēmas attīstību un tās nobriešanu, simptomi pamanāmi jau agrīnā bērna attīstības posmā, kas parasti ir līdz 2 gadu vecumam. Ņemot vērā, ka nervu sistēmas attīstības traucējumi nevar sākties pēkšņi, bērnam sasniedzot, piemēram, 7 gadu vecumu, ieteicams līdz mazuļa 24 mēnešu vecumam atpazīt, ka bērnam ir šāda veida grūtības.

Bērnu psihiatrs skaidro, ka ikviens no mums atrodas uz komunikāciju spēju spektra, tiesa, viens tuvāk, bet otrs tālā no tā viduslīnijas, bet par autiska spektra traucējumiem kā medicīnisku diagnozi var sākt runāt tad, kad simptomi ir tik izteikti, ka tie traucē bērna spējai adaptēties vidē, tie izpaužas agrīni un dažādās vidēs. Tas nozīmē, ka traucējumi neizpaužas tikai vienā dzīves sfērā. Kā piemēru Ņikita Bezborodovs min, ka par autiskā spektra traucējumiem nevar runāt, ja bērnam ir problēmas komunicēt bērnudārzā, bet tajā pašā laikā rotaļu laukumā nekas tāds netiek novērots, un bērns viegli komunicē ar citiem.

Grūtības neizpaužas tikai vienā sfērā

Runājot par autisko spektru, jāņem vērā, ka grūtības parasti tiek novērotas dažādās dzīves sfērās, tajā pašā laikā dažādās vidēs šīs grūtības var būt dažādi izteiktas.

Tādējādi, runājot par funkcionēšanu, jāņem vērā individuālas nervu sistēmas attīstības īpatnības, bet tās funkcionēšanas grūtības rodas tikai tad, kad bērns ar konkrētām smadzenēm nonāk kontaktā ar konkrēto vidi. Pēc bērnu psihiatra teiktā, funkcionēšanas grūtības parādīsies brīdī, kad vides prasības pārsniegs bērna spējas šīs prasības apmierināt. “Tāpēc, īpaši ja runājam par bērniem ar augstu funkcionējošu autisko spektru, bērniem, kuriem ir normāls vai ļoti augsts intelekts, ļoti bieži viņa grūtības agrīni var arī neatpazīt,” uzsver Ņikita Bezborodovs. Šādos gadījumos grūtības sociālajā komunikācijā var kļūt traucējošas un īpaši redzamas tikai lielākā vecumā.

Piemēram, ja bērnam pirmsskolas izglītības iestādē bija nodrošināta laba vide un nav bijušas grūtības, tad, nonākot skolā, kur pastāv pavisam citas prasības, var izpausties problēmas. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka bērnam sindroms parādījies pēkšņi 7 gadu vecumā, jo attīstības un nobriešanas īpatnības bijušas no agrīna vecuma. Grūtības, kas saistītas ar smadzeņu funkcionēšanas īpatnībām, parādījušās tikai tad, kad pieaugušas vides prasības, ko bērns vairs nav spējis apmierināt.