Adriana rotaļlietu stāsts

Esmu mamma mazam rakarim, kuram jau ir četri gadi un pa šo laiku esmu iemācījusies ļoti daudz jaunu lietu un apguvusi jaunas prasmes. Vēlos ar Jums padalīties par mana bērna iemīļotākajām attīstošajām rotaļlietām.

Jau pirms bērniņa piedzimšanas radi un draugi sadeva savu bērniņu rotaļlietas. Man kā māmiņai ‘’iesācējai’’ bija grūti saprast kura ir tā pirmā rotaļlieta, kas bērniņam būtu piemērota un kura viņam patiktu. Par cik neviena nedz grabošā, nedz košā manu bērnu nepiesaistīja un par cik esmu radoša un rokdarbus mīloša personība, nolēmu pati radīt bērnam pirmo rotaļlietu – mīkstu, tamborētu sedziņu ar lauviņu, kas tika aizlienēta no ļoti skaļa grabulīša. Ar šīs sedziņas palīdzību bērns apgūst taustes izjūtas: mīksts, ciets, raupjš. Arī krāsas palīdzēt uztvert pasauli.

Kad dēliņam nosvinējām ceturtā mēneša jubileju, uzdāvinājām viņam čaukstošu, krāsainu grāmatiņu ar dažādiem taustāmiem un čamdāmiem attēliem. Tā arī kādu laiku bija viņa vismīļākā rotaļlieta un droši viena pateicoties šai grāmatiņai vēljoprojām dēliņam patīk skatīties un lasīt grāmatiņas. Kad dēliņš apguva staigāšanas prasmes, par viņa TOP rotaļlietu kļuva stumjamā rotaļlieta, kas viņam bija kā atbalsts soļu speršanā. Šī rotaļlieta māca krāsas, formas, skaitu, dzīvnieku skaņas un notis. Šobrīd visas rotaļas ir par un ap traktoriem un automašīnām, tāpēc mācot bērnam ciparus, krāsas un formas, lietā tiek liktas automašīnas un traktori. Droši vien katram bērnam ir sava gaume uz rotaļlietu izvēli un vēlmi ar tām darboties, tāpēc grūti ieteikt kādu vienu konkrētu lietu. Manuprāt, katrs vecāks labāk zin, kas viņa bērnam ir vajadzīgs. Bērnam pats galvenais ir mirkļi kopā ar vecākiem, nevis rotaļlietu pilnas kastes, kas stāv kādā istabas stūrī noputējušas.

Pirmajā bērna dzīves gadā gandrīz katru mēnesi gribējās dēliņam nopirkt kādu rotaļlietu, bet redzot, ka mazajam tās visas nevajag, nolēmām ka rotaļlietas pirksim tikai svētku reizēs. Nu jau trešo gadu pati bērnam radu attīstošās rotaļlietas, smeļoties iedvesmu no Montesori mammām. Mans secinājums: Ieguldot minimālus finansiālos līdzekļus bērnam attīstošo vidi var padarīt vēl interesantāku kā ar rūpnieciski ražotām lietām.

(tētis pats savām rokām dēliņam uzmeistaroja ģitāru. Koncerti mūsmājās ir katru dienu :))

Pr cik dēliņš regulāri apmeklē  vingrošanas, kurās viņš stabilizē līdzsvaru un lai mēs mājās varētu palīdzēt dēliņam līdzsvara attīstībai, tad mums lieti noderētu ‘’Rotaļlieta līdzsvara attīstīšanai’’.