"Citiem mazulis runāja jau gada vecumā, manam jau divi - un nerunā.. Vai ar viņu viss ir kārtībā? Es taču ar viņu daudz runāju. Kur ir problēma?" - ne reizi vien māmiņas tā sev jautā. Un te nu psiholoģei Diānai Zandei ir daži mazi ieteikumi! Izlasi, var noderēt!
Ja mammu uztrauc bērna valodas attīstība, jāatceras, ka daudz kas ir atkarīgs arī no iedzimtības. Kā jūs runājāt bērnībā? Padomājiet par to!
Nemitīgi neliec bērnam kaut ko atkārtot. Jo lielāku uzmanību mamma pievērsīs uzmanību šim jautājumam, jo lielāka spriedze pastāvēs. Nelieciet bērnam nemitīgi kaut ko atkārtot, tas rada satraukumu.
Pavēro, kā Tu pati runā. Kā tieši jūs runājat ar bērnu? Vai jums ir kontakts? Vai bērniņš redz muti, kad mamma runā? Vai mamma runā vienkāršiem teikumiem? Varbūt, ka mamma par daudz uzmin, kas bērnam kurā mirklī nepieciešams.
Jāsāk ar mazumiņu!Mammas mēdz salīdzināt- mans bērns nesaka neko,lai gan patiesībā pāris vārdiņu krājumā ir. Ja bērns saka vismaz dažus vārdus, tas jau ir svarīgi un ir sākums.
Apsver domu par vizīti pie logopēda. Ja uztraukums un bažas nepāriet, tad var doties pie logopēda, lai pārliecinātos par to, vai ir vajadzīga palīdzība.
Liec pie malas uztraukumu! Galvenais nosacījums veiksmīgai bērniņa attīstībā ir pacietība un iecietība, atbrīvojoties no satraukuma, bažām, jo arī bērniņš to jūt!
Runāsim pareizi, būsim mīļi un pacietīgi vecāki un sagaidīsim ar prieku pirmos mazuļa vārdiņus!
Māmiņu Klubs
