Lācīša Tedija vēstule labākajam draugam

18. Sep 2012, 14:30

Mammīt, pastāsti pasaciņu par rūķīti, par to, mūsu rūķīti.

Vai atceries, vakar mūsu rūķītis kopā ar Egļupes meža draugiem, gatavoja krājumus ziemai, bet vakarā bez spēka iekrita gultiņā un jau pēc minūtes bija dzirdama klusa šņākuļošana.....

Nu tad klausies, kas notika tālāk.

Rīts bija pasakains, saulīte ar stariņu, kutināja rūķītim vaidziņu. Tik ļoti negribējās celties.

. „Rūķīt, Rūķīt”, tev steidzama vēstule

Vēl actiņas neatvēris rūķītis uzleca gultiņā sēdus un taustījās pēc savas cepurītes, Izgājis uz lieveņa rūķītIs ieraudzīja pastnieka smaidīgo seju.

Rūķīt, meklē svētku bikšeles, tevi gaida piedzīvojumi, viņš pasniedza rūķītim lielu aploksni uz kuras rotājās uzraksts IELŪGUMS UZ LĀCĪŠA TEDIJA BALLĪTI.

Lācīti Tediju rūķītis pazina jau sen un bija ļoti ļoti priecīgs, kad ieraudzīja vēstījumu no labākā drauga.

– Mīļāis rūķīt, aicinu tevi un tavus draugus pie manis paciemoties. Tad, kad rudens darbi būs pabeigti un kokiem sāks birt lapas, cepšu gardus cepumus un cienāšu jūs ar cukurvates mākoņiem. Noslēpumu kalnā visi būs mīļi gaidīti uz skaistiem svētkiem, kur katru ciemiņu gaidīs pārsteigums.

Vakarā rūķīša mājās bija liela kņada, bija jādomā, ko vilkt mugurā, kādu cienastiņu vest lācītim Tedijas un viņa draugiem. Sarunas nerimās līdz tumšai naktij, līdz draugi nolēma, ka katram būs jāsagatavo dāvana vienam lācīša draugam. Rūķītis parūpēsoies par pašu svētku saimnieku- lācīti Tediju. Zaķītis pieteicās parūpēties par pārsteigumu tīģerītim Benijam. Ezītm bija jāsagatavo dāvaniņa cūciņai Pinkijai. Bet vāverīte pieteicās sagatavot gardumu grozu žirafei Strečijam.

Tagad tik sākās. Vairākas reizes dienā draugi mēroja ceļu viens pie otra, līdz beidzot darbs bija padarīts.

Visi sanāca kopā pie rūķīša uz tēju.

Rūķītis savu dāvanu rādīja pirmais. Tā kā Tedijs ir lācītis un visiem lāčiem garšo medus un ogas, ES, teica rūķītis, vedīšu savam draugam, mūsu meža gardumus- brūklenes pūdercukurā un trauciņu liepziedu medus.

Ezītis nedaudz nosarka un parādīja savu dāvanu ,kas bija domāta cūciņai. Nekur citur neaug tik daudz skaistu puķīšu, kā mūsu meža malā, es grozā ar pīlādžu zariem un aronijām sakārtošu ziedus, melleņu un brūkleņu mētras. Mans groziņš būs krāsains un ne tikai skaists, bet arī veselīgs.

Vāverīte atvēra kastīti ar savu dāvaniņu, tur viņa bija salikusi sažāvētus ābolus un plūmes, saknītes un citus sīkumiņus, kas varētu garšot Žirafēnam.

Zaķītim dāvanā gan nebūs saldumu, viņš tīģerītim sagatavjanoderīgākas lietas. Lai tīģerītim aukstajā ziemā nebūtu iesnas, viņš dāvinās adītas zeķītes, bet lai nesaltu ķepas, kad gribēsies dauzīties ar sniegu, mazus cimdiņus.

Rūķīša mājiņa smaržoja gandrīz kā ziemassvētkos, visi satraukti gaidīja rītu, jo tad viņi dosies garā ceļojumā uz Brīnumu kalnu. Ceļš bija tāls un tapēc visi draugi agri devās gulēt. Lai tiktu līdz Teddy Mountain Ekspresim, būs jāiet labs gabals, cauri visam mežam. pāri upei, līdz lielajai pilsētai.

Visi noguruši, bet priecīgi jau sēdēja vilcienā. Tedija Tētis paspieda roku rūķītim un stingri noteica, Jūs gandrīz nokavējāt. Vilciens nedrīkst kavēties, kad pulkstens rāda divpadsmit , tam laiks braukt. Laiks, braucot, paskrēja ātri, jo visiem gribējās redzēt, kas notiek aiz loga,

te viss bija savādāks, nekā Egļupes mežā. Beidzot ceļš bija galā. Mazie ceļotāji ieraudzīja brīnumu kalnu, tas nemaz neizskatījās kā parasts kalns, tas bija balts, mīksts un pūkains, tā vien gribējās to samīlēt. Te viņus jau gaidīja tīģerītis Benijs un Žirafēns Strečijs, cūciņa Pinķija, nebija tikai paša rūķīša drauga –lācīša Tedija.

Rūķītis zināja, kur meklēt draugu, tur Tedijs parasti sēdēja, kad bija noskumis. Rūķītis jau pa gabalu ieraudzīja brūno galviņu. Par ko skumsti Tedij, viņš uzsauca.

Mans draugs, mans draugs, tu tomēr atbrauci, kas tie būtu par svētkiem, ja tevis nebūtu, lācēns šņukstēja. Man tev ir kas ļoti īpašs, rūķītis noslēpumaini noteica, viņš zināja, ka Tedijam ļoti patīk dāvanas.

Tā ir rūķu cepure, tev tādas nav, kad cepuri vakarā uzliksi galvā, tu redzēsi tikai saldus sapnīšus, tā ir rūķu burvestība.

Tedijs smaidīja, viņš pasniedza rūķītim ķepu un viņi skriešus devās pie pārējiem. Nevar svētki ilgi palikt, bez galvenā svētku rīkotāja. Pie tam Tedijs solīja, katram pārsteigumu un dotais solījums ir jāpilda.

Bet par to es Tev pastāstīšu citā reizē, tagad aizver actiņas, miedziņš jau guļ tev uz spilventiņa.

Mammīt, kur viņš ir....

Tu to nevari redzēt, jo rūķītis braucot ciemos to klusiņām noslēpa tavā gultiņā, lai tu kamēr viņš ciemosies pie lācīša Tedija, vari saldi gulēt.

Nosiguldas