Ansis Jurģis Stabingis: Strīdi nav graujoši, graujoši ir neatrisināti konflikti

30. Aug 2012, 00:00

Par to, kā bērni reaģē uz šķiršanos, Rīga Radio 94.5 FM Māmiņu Kluba radio raidījumā gatavi parunāt bija psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis un Māmiņu Kluba TV raidījuma režisore Līga Austriņa.

Kā bērni reaģē uz šķiršanos? Kādas var būt reakcijas?

„Pavisam vienkāršoti sakot – tas ir regress. Tas nozīmē, kad bērns progresē – viņš kaut ko nevarēja izdarīt, un tagad viņš var, un regress ir - atkritiens atpakaļ. Tās var būt problēmas naktī pamosties, lai apmeklētu podiņu, tās var būt visu veidu slimošanas, bērns var būt čīkstīgs, niķīgs, bērns var manipulēt ar vecākiem.. Bet otra lieta – bērns var pieaugt pāri savam laikam, jo bērns jūt – šitie divi vairs netiek galā, un bērnam nākas pēkšņi vienā brīdī pieaugt, ” skaidro psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis.

Māmiņu Kluba TV raidījuma režisore Līga Austriņa, kas piedzīvojusi šķiršanos, stāsta - „Pirmajā gadā Klāvs neslimoja vairāk kā parasti. Nebija nekas īpašs, nekādas alerģijas." Un tas, Līgasprāt, ir tāds kā rādītājs tam, ka šķiršanās tiešām bijusi civilizēta.

Iesakot, kā rīkoties, lai bērns justos labāk, psihoterapeits atzīst: „Jo mazāks bērns, jo vairāk viņa labsajūtu regulē mamma. Ja mamma jūtas labi, kas ir pat izpētīts, - arī bērns tā jūtas. Kā mamma skatās, kā mamma reaģē, kā mamma izturas. Bērns nesatraucas pa taisno, bērns nočeko mammas seju un paņem viņas sajūtas. Vislielākā atbildība pret bērnu – būt laimīgiem. Bērnam visgrūtāk panesams ir redzēt nelaimīgus vecākus.." Tā ir kā maza formula, kas palīdzēs, viņaprāt, saprast, ko darīt, lai bērns būtu laimīgs.

Kā iziet uz kompromisu tā, lai bērnam būtu labi, lai viņš justos ērti, lai nav tā, ka mamma ar bērniem aizlaižas, un bērni dzīvo visu dzīvi nesatiekot tēvu?

„Ir svarīgi turpināt runāt par šo tēmu. Svarīgi saglabāt cieņu vienam pret otru. Svarīgi ir, ka vecāki ir laimīgi, kaut arī nav kopā.” Tās ir atziņas, par kurām psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis priecātos, ja tās kaut viens no radioklausītājiem paņemtu sev un tajā brīdī, kad virsū nāk doma par šķiršanos, cilvēks to atcerētos.

Par to, ko no savas šķiršanās mācījusies Līga Austriņa, stāsta viņa pati, minot: „Elastība ir tā lieta, ko esmu šo divarpus gadu laikā mācījusies, jo plāni bieži mainās. Un, protams, sanāk stingri atcirst pretī, ka kaut kas ir sarunāts, un, ka tā nevar plānus mainīt. Bet tagad es tā kā vairāk nomierinos un viss.”

„Strīdi paši par sevi nav graujoši. Graujoši ir neatrisināti konflikti. Bērns iemācās – var būt slikti, bet tas ir atrisināms. Otrajā gadījumā – bērnam nekas labs netiek parādīts," komentē psihoterapeits.