Zande: Ļauj bērniņam iepazīt savu ķermeni!

Trešdien Māmiņu Klubā radās diskusija par to, vai dzimumorgānu aizskaršana ir norma. Tad nu jautājām psiholoģei Diānai Zandei-  Kurā brīdī teikt „stop” vai tomēr ļaut bērnam sevi iepazīt.

Sevis iepazīšana sākas jau brīdī, kad bērniņš piedzimst un viņš aizskar sevi visās vietiņās, kuras var aizskart.

„Bērnam nav labākas vai sliktākas vietiņas. Labākas vai sliktākas vietiņas mums kāds ieaudzina,” stāsta psiholoģe Diāna Zande. „Vecāki un apkārtējie mēdz ieaudzināt kaunu un/vai bailes pieskarties savam un pēc tam vēlākos gados arī citu ķermenim. Šādas bailes nav dabiskas, jo dabiska ir fiziskā mīlestība un vēlāk bērnu radīšana!”

Līdzīgi kā bērns attīsta savas emocionālās prasmes, sociālos kontaktus, viņš mācās iepazīt sevi. „Ir tikai dabiski, ka bērns atrod, ka viņam ir ne tikai pirksts, bet arī „petenīte”, „čuriņa”, „krāniņš”, „pincītis”, atkarībā no tā, kā katrā ģimenē tiek saukti dzimumorgāni,” stāsta psiholoģe.

Ja dzimumorgāni netiek aiztikti intensīvi un pārāk bieži, tad uzmanība nav jāpievērš, jo mēs taču neko nesakām bērnam, kad viņš aiztiek savu ausi vai vēderu, kuru viņš aiztiek daudz biežāk kā intīmās vietiņas.

Nereti tieši zēni stresa brīžos mēdz pieķerties saviem dzimumorgāniem un tas palīdz viņam nomierināties. Vecākiem savukārt šī darbība raida signālu, ka, iespējams, mums jāmeklē citi paņēmieni, kā palīdzēt mazajam nomierināties.

Visbiežāk šis dzimumorgānu kairināšanas process notiek neapzināti un gadās, ka bērniem tas kļūst par ieradumu līdzīgi kā bērni mēdz sūkāt pirkstu vai knibināt lupatiņu. Protams, par pirksta sūkāšanu vai lupatiņas knibināšanu vecāki tā neuztraucas kā par seksualitāti.

Nav tādas konkrētas robežas un normas, cik bieži būtu normāli mazulim aiztikt savus dzimumorgānus, jo lielā mērā tas izriet no katras ģimenes- kā mamma un tētis jūtas, kad mazulis tā dara?

„Ja rodas sajūta, ka bērns to dara pārāk bieži un tas sāk vecākus uztraukt, vispirms sev jāpajautā- kāpēc tas mani uztrauc? Varbūt pašu bērnībā ir līdzīga aizliedzoša pieredze? Iespējams, ka vecāki no kaut kā baidās- no kā viņi baidās? Uz visiem šiem jautājumiem vecākiem jārod atbildes,” iesaka psiholoģe Diāna Zande. „Ja atbildot uz šiem jautājumiem, rodas sajūta, ka vecāki saviem spēkiem galā netiks, tas ir īstais brīdis, lai dotos pie psihologa uz vienreizēju konsultāciju, kas palīdzētu kliedēt šaubas, iedvest skaidrību par bērnu seksualitātes attīstību. Mēs kā vecāki esam gaužām neizglītoti par bērna seksualitāti un mēdzam uztraukties par gaužām vienkāršām lietām.”

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv