VIDEO: Ir izstrādāti mājokļa drošības noteikumi!

Māmiņu Klubs kopā ar Latvijas vadošajiem bērnu speciālistiem un tirdzniecības centru Spice Home ir izstrādājis mājokļa drošības noteikumus un izdevis īpašu bukletu, kurš palīdzēs gan esošajiem, gan topošajiem vecākiem apzināt bīstamās vietas savā mājoklī.

Ir iekārtotas īpašas bērnu istabas, ar norādēm uz draudīgajām vietām, kur bērns potenciāli varētu gūt traumas. Šīs istabas vēl līdz 18. aprīlim ir iespēja apskatīt Rīgā, tirdzniecības centrā Spice Home. 

Ieskaties arī padomos ko sniedz speciālisti- Irēna Putniņa, mācību programmas par bērnu drošību veidotāja , Aigars Pētersons, Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors, BKUS, Mārtiņš Šics, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis un Diāna Zande, psihologs.

Speciālisti norāda, ka pirmās kļūdas, ko vecāki pieļauj ir vēl pirms bērniņa dzimšanas. 

Tad, kad bērnu atved no dzemdību iestādes, gultiņu noliek, lai nav caurvējš, lai mazulim ir silti un labi, bet neapskatās un nenodrošina, lai blakus nav elektriskais kontakts. Vecāki sākumā uzskata, ka mazulis neko neprot un nesaprot, bet gulta paliek turpat arī ilgāku laiku un bērns attīstās un vēlas iepazīt pasauli sev apkārt, tad šie kontakti paliek bīstami. Tas pats attiecināms uz elektriskajām lampiņām, kuras novieto pie gultiņas, lai ir ērtāk mazuli naktī atrast.

Māmiņas un tēti bērna gultiņā mēdz likt mīkstās mantiņas, lai mazulim interesantāk – tās bērniņš var uzraut sev virsū, turklāt mīkstajās mantiņās sakrājas putekļi, kas ir alerģiju ierosinātāji. Bērnu mantas var būt ne tikai alerģiskas, bet arī bīstamas, smalko detaļu dēļ.

Aigars Pētersons stāsta, ja mazais bērniņš ienāk ģimenē, kur jau ir vecāks brālītis vai māsiņa, apdraudējums ir brāļu un māsu mantas un diemžēl automašīnas bērniem patīk. Tām bieži ir mazi ritentiņi, bērns sāk tos montēt, iebāž mutē, un tie nonāk elpošanas ceļos vai gremošanas traktā, un notiek aizrīšanās.

Īpaši bīstamas ir kāpnes, ja bērniem netiek mācīts kā pareizi pa tām uzkāpt un nokāpt. Ja jums mājās ir kāpnes, nodrošiniet tām vārtiņus, taisiet viņus ciet. Tā pasargāsiet savu bērnu no kritieniem un traumām. Krītot bērns var sasisties, kā arī zobiņus izsist.

Par laimi ir radīti dažādi drošības materiāli, lai bērns neiebāztu māmiņas matu sprādzes kontaktligzdā, ir moderni krampīši, kas satur dažādu veramu skapīšu durvis un nobloķē ledusskapja lielās durvis, asos galda stūrus padara bērnam drošus. 

Irēna Putniņa skaidro, ja jums durvis vienmēr stāvēs vaļā, ieliksiet pakaviņu vai arī, ja durvis ir slēdzamas un tad turiet tās ciet. Kamēr mājās ir mazs bērns, nav vēlams durvis atstāt tā, lai bērns tās var atvērt un aizvērt. Šādas manipulācijas var beigties ar traumām, piemēram, iespiestiem pirkstiņiem.

Ja tomēr kaut kas ir atgadījies, ir jāiemācās to pieņemt, kas nebūt nav viegli. 

Diāna Zande iesaka, ja bērns ir guvis smagas traumas, kas varbūt atstāj invaliditāti, nomiris veselais bērns, šo nevar pieņemt tāpat un var to saprast, tomēr ir jāatrod iespēja sev palīdzēt un meklēt profesionāļu palīdzību. Ja situācija tomēr nav tik traka, piemēram, salauzta rociņa, būtiski ir mēģināt sev piedot, ja mēs sevi šaustīsim,  mēs dzīvosim ar ilgstošu  vainas sajūtu, bet, ja mēs spējam piedot sev, bērniņš mums piedos, lai cik ļoti būtu kļūdījušies, pat, ja mēs esam vainīgi pie notikušā, bērns piedod.

Tāpēc mēģināsim savu mājokli padarīt pēc iespējas askētiskāku, neliksim bērnu istabā aizkarus līdz zemei, novāksim gludekļus, lūkosim, lai nekur nekarājas vadi, kurus bērniņš var paraut. Parūpēsimies, lai bērns droši iepazīst pasauli, lai mums pēc iespējas retāk būtu jāsaka – nē, nedrīkst! 

Drošība nav savienojama ar vecāku mūžīgi teikto „nē”, drošība ir pārdomātas lietas un notikumi, kurus esam atrisinājuši, lai bērnam nebūtu kaut kas jāaizliedz savas neizdarības dēļ.