Uzturlīdzekļu apmēra noteikšana un piedziņa

Saskaņā ar Civillikumu, bērns līdz pilngadības sasniegšanai ir vecāku aizgādībā un tas nozīmē, ka vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu – tajā skaitā arī uzturēt – nodrošināt ar ēdienu, apģērbu, mājokli, veselības aprūpi, rūpēties par izglītošanu un audzināšanu.

Vecāku pienākums ir uzturēt bērnu, samērā ar viņu mantas stāvokli, līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Praksē nākas sastapties ar situāciju, kad vecāks, kurš audzina bērnu viens, nepiedzen uzturlīdzekļus bērna uzturam tikai tāpēc, ka nav šķirta laulība ar otru vecāku, taču laulības pastāvēšana nav šķērslis uzturlīdzekļu piedziņai. Pat, ja vecāki dzīvo vienā dzīvesvietā, bet viens no vecākiem bērna uzturēšanā nepiedalās, otram vecākam ir tiesības celt tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu. Nav nepieciešams iesākumā šķirt laulību vai dzīvot atsevišķi.

Plānojot vērsties tiesā ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, dažkārt iespējamais prasītājs atskārst, ka nezina, cik daudz tiek iztērēts tieši bērna vajadzībām. Pirms prasības pieteikuma sastādīšanas būtu vēlams sastādīt tāmi uzturlīdzekļu aprēķinam, kurā uzskaitīt pilnīgi visus izdevumus bērnam – gan īres maksas un komunālo pakalpojumu, izdevumu par elektrību, gāzi, malkas iegādi daļu (piemēram, ja dzīvoklī dzīvo trīs personas, tajā skaitā bērns, tad bērna izdevumu daļa būs 1/3 daļa no visiem šiem maksājumiem), gan apģērba, apavu iegādes izdevumus, izdevumus par pārtiku, medikamentiem, vitamīniem, sakaru pakalpojumiem, attīstošām nodarbībām, grāmatām, skolas organizētām ekskursijām, kabatas naudu, bērnudārza izmaksas, ja bērns apmeklē bērnudārzu, transporta pakalpojumu izmaksas, utt.

Parasti, gatavojot šādas tāmes, tajās iesaku iekļaut arī bērnam nepieciešamo mēbeļu iegādes izmaksas, izdalot to vērtību proporcionāli lietošanas laikam, lai iegūtu mēneša izmaksas (piemēram, ja plānojat bērnam iegādāties drēbju skapi par 120 latiem, paredzot, ka tas kalpos 5 gadus, mēnesī summa sastādīs LVL 2,00 un to arī jāiekļauj tāmē), tāpat var tāmē iekļaut arī autosēdeklīša, ragavu, divriteņa iegādes izmaksas. Protams, tāmē iekļautajām pozīcijām un izdevumu apmēram jābūt samērīgam.

Papildus tāmes sastādīšanai, nepieciešams būtu saglabāt maksājumus apliecinošus dokumentus par iztērētajiem līdzekļiem bērna vajadzībām, kas tiesā kalpotu kā pierādījums uzturlīdzekļu apmēra pamatotībai. Ne vienmēr šādi dokumenti tiek saglabāti, īpaši, ja iepērkaties tirgū, taču arī šādus izdevumus, kurus nevarat pierādīt ar dokumentiem, būtu jāiekļauj tāmē, lai uzturlīdzekļu apmēru varētu noteikt iespējami korekti.

Vēršoties ar prasību tiesā, būtu vēlams iesniegt tiesai arī dokumentus, no kuriem secināms atbildētāja (tā vecāka, no kura piedzen uzturlīdzekļus) mantiskais stāvoklis – ziņas par tam piederošajām kapitāla daļām, akcijām, automašīnām, traktortehniku, nekustamajiem īpašumiem, uzkrājumiem, darba samaksu. Tā kā visus šos dokumentus prasītājam nav iespējams saņemt, tad jālūdz tiesu tos izprasīt no paša atbildētāja vai no attiecīgajām iestādēm.

Praksē uzturlīdzekļi var tikt prasīti gan konkrētas naudas summas veidā, gan piesaistīti minimālajai algai valstī vai iztikas minimumam uz katra kalendārā gada pirmo mēnesi (piemēram: 1,25 minimālās mēnešalgas vai 75% no iztikas minimuma pēc CSP datiem uz katra kalendārā gada pirmo mēnesi).

Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, un šobrīd tas ir:

-         katram bērnam no dzimšanas līdz 7 gadu vecumam — 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;

-         katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai — 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Tas, cik ātri tiks izskatīta lieta, atkarīgs gan no konkrētās tiesas noslogotības, gan arī pušu aktivitātes. Ja atbildētājs neieradīsies uz tiesas sēdēm, aizbildinoties ar slimību, neatzīs prasību, tad tiesas process var ievērojami ieilgt, tāpēc gadījumos, kad lieta piekritīga Rīgas vai Rīgas rajona tiesai, kuras ir ļoti noslogotas, un pastāv aizdomas, ka atbildētājs no tiesāšanās iespējami izvairīsies, iesaku jau prasības pieteikumā izteikt lūgumu tiesai izlemt jautājumu par pagaidu uzturlīdzekļu apmēru līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Arī pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru.

Joprojām prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu.

Ja nav iespējams apmaksāt jurista pakalpojumus prasības pieteikuma sastādīšanai, to var darīt paši, bet trūcīgas un maznodrošinātas personas var vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā (http://www.jpa.gov.lv), tāpat bezmaksas konsultācijas sniedz arī BA Turība Studentu bezmaksas juridiskās konsultācijas birojs (http://biznesa-augstskola-turiba-studentu-bezmaksas-juridiskas-konsult.infopage.mama.lv). Paraugu prasības pieteikumam varat apskatīt Latvijas tiesu portāla mājas lapā: http://www.tiesas.lv/index.php?id=27

Informāciju sagatavoja Inga Damškalne, individuāli praktizējoša juriste

e-pasts: jur_konsult@inbox.lv