Izēd tukšu šķīvi,tad dabūsi šādu vai tādu mantiņu! Šī ir tikai viena no biežāk pieļautajām kļūdām mazuļa ēdināšanā!
• Našķis kā "kukulis", lai panāktu kādu bērna darbību. Nav pareizi piedāvāt šokolādi, ja bērns sakārtos istabu. Šādi Jūs panāksiet, ka bērns bez kaut kā piesolīšanas vispār neko nedarīs, turklāt bērnam neattīstīties pienākuma sajūta.
• Izēd šķīvi! Tā ir veca tradīcija, kas vairs nav aktuāla. Ja bērns nevēlas, nevajag viņu piespiest, sagādāsiet sev tikai liekas galvassāpes. Citādāka ir situācija, ja bērns vispār neēd, tad gan jāmēgina pierunāt ieēst kaut mazliet.
• Negaršo, tātad, nedot! Ja bērns vienā dienā neēd burkānu, neatmetiet ar roku un piedāvājiet to citā dienā vai citādāk pagatavotu!
• Bērns prasa un dodu! Bērna vēlmēs vajag ieklausīties, tomēr viņš ir par mazu, lai saprastu, kas tiešām viņam ir vajadzīgs un kas nav. Labāk piedāvāt bērnam izvēles iespējas (sautējums vai putra) vai arī aprunāties ar bērnu (to labāk ēdīsim rīt, jo to ēdām jau vakar, tāpēc šodien ir "tas un tas").
Mums atkal ir problēma,ka dēls saka,ka daudz kas negaršo,kaut gatavoju daudz un dažādi,viņam tā vai tā negaršo sautējumi,gatavoti darzeņi un ne tikai,ka sodien neēd,bet arī citas dienas piedavaju un saviebjas un neēd.
Un ar konfektēm,par to,ka paēdīs tā manā skatījumā nav piekukuļošana,bet reāli pasaku,ka saldumi būs tad,kad paēdīs kārtīgu ēdienu
Kā "kukuļa" vietā bērnu stimulēt?
Es cenšos bērnam nedot neko ēst starp ēdienreizēm.
Našķi pēc kārtīgas ēšanas.
Reizēm, kad ēdamais ilgi gatavojas, iedodu siera šķēlīti.
Vēl kļūda, ko pieļaujam - dodam padzerties pirms ēsanas. Bērns var iztrekterēt 350 ml vienā rāvienā, vēders pilns un ēdienam nav vietas. Tā mums ir.