Vasara ir īstais laiks dažnedažādu ūdens prieku izbaudīšanai, kad bērnu drošība vieslielākā mērā ir atkarīga no vecāku atbildības sajūtas un klātbūšanas. Nav svarīgi, vai bērns ir pie lielas vai mazas ūdenstilpnes – jāgādā, lai viņam ir uzrocīši un nedrīkst izlaist mazuli no redzesloka, pat ja viņš tikai spēlējas ūdentilpnes krastā.
Ārsts Mārtiņš Šics atzīst: "Vasara diemžēl nāk ar daudzām bēdām un ar slīkušiem bērniem. Nevienu bērniņu nedrīkst atstāt bez uzraudzības nevienu minūti. Pagriešanās un uzmanības novēršana no viņa var būt iemesls pēkšņai, negaidītai un diemžēl arī ļoti traģiskai nelaimei."
Ikvienam vecākam būtu svarīgi apgūt pirmās palīdzības sniegšanu, jo mediķu brigāde var ierasties 5 vai 10 minūšu laikā. Taču bieži vien nelaimē nonākušajiem ir tik liels apjukums, šoks un bailes, ka viņi pat nespēj izstāstīt, kurā vietā nelaime notikusi, tāpēc ātrās palīdzības ierašanās var būt ar krietnu kavēšanos, bet nereti dzīvības glābšanā ir svarīgas ne tikai minūtes, bet arī sekundes.
"Parasti glābšana ir atkarīga no tā, vai vecāki spēj palīdzēt savam tuvākajam, savam bērnam. Tie ir ļoti niecīgi ieguldījumi, lai apgūtu pirmās palīdzības zināšanas, taču tieši tās var būt liktenīgas, kad darot un izpildot ļoti elementāras lietas, cilvēks paliks dzīvs, un ātrā palīdzība pārņems un varēs pabeigt mūsu uzsākto glābšanas darbu," secina ārsts.
Zīdaiņa glābšana
Pirmais, kas jādara zīdaiņa slīkšanas gadījumā– jāsauc ātrā palīdzība, jo tādā veidā 5 līdz 7 minūšu laikā bērnam tiks nodrošināta profesionālu mediķu palīdzība.
Slīkšanas gadījumā vienmēr pastāv iespēja, ka mazais varētu būt aizrijies ar ūdeni vai kādu svešķermeni. Kas tādā gadījumā jādara?
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ārsts Roberts Fūrmanis stāsta par rīcību šādā gadījumā: Nepieciešams mazuli paņemt aiz kājām un šādā veidā, turot galvu, saudzīgi pakratīt, tādējādi elpceļus atbrīvojot no ūdens. Ja tādā veidā tomēr ūdeni neizdodas dabūt ārā no elpceļiem, tad mazulis saudzīgi jānovieto uz ceļgala, galviņa ir nedaudz atliekta atpakaļ un vidējais pirksts ievietots bērna mutē. Tad seko pieci grūdienveida sitieni starp mazuļa lāpstiņām. Tādā veidā var panākt, ka mazulis ūdeni no elpceļiem atklepo."
Tomēr, ja arī ar iepriekš minētajiem paņēmieniem uzlabojumi nav panākti, tad glābēji iesaka izmantot tā saucamo Heimliha paņēmienu. Mazulis ir novietots uz ceļgala, ar roku pieturam viņa galvu. Savas rokas trīs pirkstus novietojam tā, lai plaukstas ceturtais pirksts atrastos mazulim krūšu galu līmenī, vienu pirkstu paceļam un tad pārējos pirkstus pagriežam tā, lai tie ir vērsti pret zodu. Izdaram piecas grūdienveida kustības mazuļa mutes virzienā. Tādā veidā palīdzam mazulim atklepot ūdeni vai jebkuru svešķermeni, kas varētu būt nonācis elpceļos.
Kad zīdaiņa elpceļi ir atbrīvoti no ūdens un svešķermeņiem, seko nākamais glābšanas posms – samaņas pārbaude.
Mazuli saudzīgi noguldam uz cietas un līdzenas virsmas, un viegli pasitam pa mazuļa pēdiņām, pārbaudot, vai viņš ir pie samaņas un reaģē uz kādu ārēju kairinājumu. Ja reakcijas nav un mazulis neatbild ar brēcienu, klepošanu vai šķaudīšanu, tad jāpārbauda mazuļa elpošana.
Elpošanas kontroli nodrošinām, pavisam nedaudz atliecot galvu, nedaudz izceļot žokli un ne ilgāk kā 10 sekundes veicam šo elpošanas kontroli. Šajā gadījumā svarīgi sadzirdēt mazuļa elpošanu un sajust to ar vaigu un redzēt mazuļa krūšu kurvja kustības.
Ja mazulis elpo, tad viņš ir jānogulda uz pieaugušo rokām stabilā sānu pozā.
Mazulim jāatrodas uz rokas tā, lai viņa mutes kaktiņš ir zemākais punkts un galviņa būtu mazliet atliekta atpakaļ. Bet ko iesākt, ja mazulis tomēr neelpo?
"Tad mazulim veicam piecas ieelpas – mute, deguns, mute, proti, ar savu muti aptver mazuļa muti un degunu. Turot mazuļa galviņu nedaudz atpakaļ, veicam piecas ieelpas, izmantojot tk daudz gaisa, cik varam ievilkt vaigos," stāsta Roberts Fūrmanis. "Izdarījām ieelpas un tad vērojam, vai ir kādas cirkulācijas pazīmes. Varbūt mazulis sāks klepot, kustēties vai rīstīties, un tādā gadījumā varam būt pārliecināti, ka mazulim ir sirdsdarbība."
Tomēr ja nav nekādu pazīmju par sirdsdarbību, tad to var konstatēt, pārbaudot mazuļa pulsu uz katra augšdelma pa piecām sekundēm. Ja mazulim ir sirsdarbība, tad jāturpina viņu elpināt ar ātrumu 20 reizes minūtē, līdz mazulis sāk patstāvīgi elpot.
Ja tomēr gadījums ir tik smags, ka mazulim nav sirdsdarbības pazīmju, tad viņam jāveic netiešā sirds masāža.
Masāžu zīdaiņiem var veikt tikai ar diviem pirkstiem, lai nesalauztu mazulīti. Ja bērns ir mazs, ar rokām aptver krūškurvi tā, lai plaukstas būtu uz lāpstiņām, bet īkšķi uz krūškurvja priekšējās sienas. Tiek veiktas 30 sirds masāžas reizes, pēc tam seko divas elpināšanas reizes– mute, deguns, mute. Mazuļa galviņa ir nedaudz atliekta, un pēc elpināšanas, neatlaižot galviņu, atkārtoti jāveic 30 sirds masāžas. Šādas darbības jāturpina līdz mazulim atjaunojas sirdsdarbība vai pat elpošana.
"Bērna dzīvība tomēr ir pirmajā vietā, tāpēc, mīļās māmiņas un tēti, pirmam kārtām - lūgums pieskatīt savus bērnus. Bet ja notikusi nelaime, tad sniegt palīdzību līdz brīdim, kad palīgā ierodas mediķi," aicina Roberts Fūrmanis.
1-8 gadus veca bērna glābšana
Pirmās palīdzības sniegšanā lielākiem bērniem dalās Pirmās palīdzības instruktore Inita Krapauska.
Kad bērns ir izvilkts no ūdens un apguldīts, tad pirmais, kas jādara – jāpārbauda, vai viņš ir pie samaņas. To dara bērnu viegli pakratot aiz pleciem un uzrunājot, piemēram, jautājot: Kas noticis? Vai tu mani dzirdi? Ja bērns neatbild un atrodas bezsamaņā, tad, iespējams, slīkšanas procesā viņa mutē nonācis kāds svešķermenis. No sākuma notiek vizuāla mutes pārbaude, kuras laikā svarīgi neatliekt bērna galvu, lai svešķermenis nenonāktu dziļāk elpceļos.
Ja mutē svešķermeņu nav, jāparbauda bērna elpošana. Galva jāatliec un ne ilgāk kā 10 sekundes jākontrolē bērna elpošana. Elpošana jāsadzird, jāsajūt ar vaigu vai jāredz.
Ja bērns elpo, tad viņš jānogulda stabilā sānu pozā, lai mutes kaktiņš ir zemākais punkts un galva ir atliekta atpakaļ, tādējādi bezsamaņā tiks nodrošināta elpošana.
Ja bērns tomēr neelpo, jāsāk netiešā sirds masāža 30 reizes. Ar stiprāko roku, velkot pa ribu loku, atrodam punktu, kur ribas saiet kopā un tas atbilst saules pinumam. Šajā vietā novietojam stiprāko roku un veicam masāžu 30 reizes. Masāžas frekvence ir aptuveni 100 reizes minūtē. Pēc masāžas jāveic divas ieelpas, un tad atkal jāatkārto 30 masāžas. Darbības jāturpina tik ilgi, kamēr bērns atgūst samaņu vai arī ierodas ātrā palīdzība.
Bērna elpināšana atšķiras no zīdaiņa elpināšanas. Elpinot svarīgi vienu roku novietot uz pieres - starp mataino pieres daļu un uzacīm, otras rokas divi pirksti atrodas uz apakšžokļa. Ar tās rokas, kas atrodas uz pieres, īkšķi un rādītājpirkstu jāsaspiež deguns, bet ar otras rokas īkšķi nedaudz jāpaver mute un tad var veikt divas ieelpas mute mutē. Gaisa daudzums šādā gadījumā ir aptuveni puse no ieelpas, elpināšanas ātrums ir aptuveni sekunde vai pusotra, kas nodrošina, ka gaiss nenonāk bērna vēderā, un nesākas vemšana.
Nevajag iedomāties, ka mazajam interesēs tikai peldēšanas jūrā vai ezerā, jo viņu tikpat labi interesē arī mazākas ūdenstilpnes un piemājas grāvji, tāpēc mājas tuvumā ir neierobežota ūdenstilpne, sargiet no tās savus bērnus, ierīkojiet sētu un vienmēr rūpīgi aizveriet vartiņus, vēlams ar atslēgu!
Māmiņu Klubs
