Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Māmiņu Kluba mājas lapā bijām ievietojuši video ar to,kā notiek dinamiskā vingrošana bērniem. Cik tas ir droši,stāsta nodarbību vadītājs Romualds Šemeta.
Laiks, ko pavadām kopā ar savu mazuli, ir zelta vērts un ikviena māmiņa meklē veidus, kā, pavadot laiku kopā, palīdzēt savam bērniņam arī attīstīties. Kamēr Latvijā māmiņas sanāk vienkopus, lai kopā ar mazajiem vingrotu uz bumbām, dziedātu un dejotu, citās valstīs mazuļu attīstībai izmanto daudz nepierastākas metodes, piemēram, dinamisko vingrošanu.
Parasti viedoklis par šāda veida darbošanos ar mazuli dalās- vieni uzskata, ka tas ir bīstami un var beigties ar traumām, citi, ka tas ir ne tikai jautri, bet arī veicina bērna attīstību.
Kā uzsver Romualds Šemeta, „Mamma, tētis un es“ vadītājs: "Draudi bērniem nodarbībās praktiski nav nekādi, jo tiek veikti vieni un tie paši vingrinājumi- šūpošanās un pagriezieni. Bez tam ir pierādīts, ka dažādas fiziskās aktivitātes ar mazuli atstāj lielu ietekmi arī uz viņa smadzeņu attīstību. Manuprāt, hipodinamija jeb slimība, kas izraisa pārmaiņas visā cilvēka organismā kustību trūkuma dēļ, ir tieši 21.gadsimta kaite, jo iedomājaties, ja bērns 24 stundas diennaktī pavada nekustoties un pakustās tikai tad, kad viņam maina autiņbiksītes, kas gan tur var būt?"
Tieši tādēļ ārsts uzskata, ka ar mazuli ir jāvingro un dinamiskā vingrošana ir lieliska iespēja to darīt. Neskatoties uz to, ka vingrojumi ir viegli- vien šūpošanās un pagriezieni-, lai tos izpildītu pareizi, vecākiem ir nopietni jāmācās speciālistu uzraudzībā. Šādi vingrot noteikti nav ieteicams mājās, jo, pieļaujot pat vismazāko kļūdu, mazulis var savainoties. Tādēļ šādu vingrojumu izpilde tiek stingri kontrolēta un ja speciālisti redz, ka vecāki kaut ko dara nepareizi, vingrojums nekavējoties tiek pārtraukts.
"Nesen mēs kopā ar psihologiem veicām pētījumu - salīdzinājām 3 līdz 4 mēnešus vecus bērnus, kas nodarbojas ar dinamisko vingrošanu ar viņu vienaudžiem, kas to nedara. Un secinājām, ka vingrotāji apsteidza nevingrotājus savā psihomotorajā attīstībā par aptuveni pusotru mēnesi," stāsta Romualds Šemeta.
Šāda vingrošana tiek izmantota arī dažādu traumu profilaksei un labvēlīgi iedarbojas uz bērna vestibilāro aparātu- šiem mazuļiem neesot slikti nedz braucot automašīnā, nedz dodoties kādā tuvākā vai tālākā lidojumā. Tomēr apkārtējo reakcija, redzot šādu bērna vingrināšanas veidu, bieži vien ir visai satraucoša.
Taču tikai mēs, vecāki, izvēlamies, kā audzināt savus mazuļus un tieši no mums arī ir atkarīgs, ko mēs ar viņiem darīsim, kā mēs viņus attīstīsim un kā palīdzēsim iepazīt plašo pasauli.
Kāpēc māmiņas Lietuvā apmeklē šīs nodarbības: personīgā pieredze
Egle, Kipro māmiņa:
Es uzzināju par šo nodarbību jau grūtniecības laikā un nodomāju, ka nē, mēs tādā noteikti nepiedalīsimies, jo es biju salasījusies stāstus, kā vecāki izrausta bērniem rokas un kājas un tas viss likās ļoti bīstami. Bet tad es sāku iet grūtnieču skolā, kur nāca arī vecāki ar bērniem un viņi visi bija tik fiziski stipri un savam vecumam tik labi attīstījušies, ka arī es nolēmu pamēģināt. Tā arī viss sākās un tagad mēs to darām jau pusgadu.
Viktors, Kusto un Gustes tētis:
Mēs esam šeit, tāpēc, ka bērnam labi. Es jau izmēģināju šo vingrošanu ar pirmo bērnu un redzēju, ka tas ir liels ieguldījums bērna mierīgumā, jo viņš šeit fiziski nogurst un ir mierīgs pēc tam. Viņam labāk attīstās psihomotorika, bērns labāk kustās un tas labvēlīgi ietekmē arī smadzeņu attīstību- daudz ko šie bērni sāk darīt agrāk nekā viņu vienaudži.
Daiva, Martinas un Mejos māmiņa:
Es ar abiem bērniem sāku vingrot aptuveni 3 nedēļu vecumā. Mums ļoti patika un kad lielā meitiņa sāka staigāt, varēju novērtēt šādas vingrošanas pozitīvo ietekmi- viņa kustējās koordinēti, gāja, skrēja, paklupa, bet nenokrita - nekad galvu nav sasitusi. Bērnam ir perfekta orientācija un stiprs ķermenis. Tādēļ mēs ne mirkli nešaubījāmies, ka arī otru bērnu vedīsim šeit vingrot.
Māmiņu klubs