Poiša: pietiekami laba mamma neaizmirst, ka viņa ir arī sieviete

Poiša: pietiekami laba mamma neaizmirst, ka viņa ir arī sieviete

07. Dec 2010, 13:40 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Kā veidot attiecības ģimenē? Kā sadalīt sevi visiem, atstājot daļiņu sev un saglabājot savu "ES"? Ieskaties psihoterapeites Ainas Poišas padomos!

Vienmēr sievietei gribas noticēt, ka viņa ar visu pati tiek galā, kas ir īpaši svarīgi sievietes pašcieņas un pašapziņas saglabāšanai. Bet reizēm ir jāatzīst, ka brīdī, kad ģimenē ienāk bērns, tas maina arī pāra attiecības un tas atņem diezgan daudz spēka, kā arī rada bažas par to, vai sieviete pratīs paveikt visu to, ko par ko ir lasījusi un kādi uzskati valda sabiedrībā. "Šobrīd ir tik daudz informācijas, ka nu būtu laiks iemācīties nepazaudēt sevi šajā informācijas gūzmā un prast informāciju arī filtrēt," atzīst psihoterapeite Aina Poiša.

Tieši tas pats ir arī dzīvē kopā ar partneri. Satiekot mūsu Īsto un Vienīgo, mēs cenšamies uzaust dzīves gobelēnu tādu, kāds patīk mums, nevis apkārtējiem. Tikai grūtības ir tajā, ka satiekoties diviem cilvēkiem, viņiem ir dažādas pieredzes, un mirklī, kad sākas ikdienas rūpes un atbildība, tas rada stresu un katrs savu deķīti sāk raut uz savu pusi, kas atņem mieru un harmoniju ģimenē. Un ja šajā gadījumā runā par bērnu, tad viņam ir vajadzīgs elpot gaisu, kas ir emocionāli tīrs un kur pārlieku vecāki nestrīdas.

Sieviete piedzimst par sievieti tikai tajā brīdī, kad viņa sāk justies droša sevī un var pieņemt savas stiprās un vājās puses, kad viņa spēj nebaidīties no mazvērtības sajūtas, jo tāda ir ikvienam. Neizliecies par to, kas neesi, bet droši dodies uz priekšu ar paceltu galvu! Uzticies sev un lieto iegūtās zināšanas ikdienā caur kļūdām un eksperimentiem! Nebaidies iekļauties kādos rāmjos, bet iesaisties notiekošajā un ļaujies! Turklāt ņem vērā, ka ar pirmo reizi var arī neizdoties.

Satiekoties diviem cilvēkiem, satiekas divas ļoti atšķirīgas pieredzes, tāpēc ir pavisam normāli, ja reizi pa reizei ir strīdi, jo mums taču ir jāpieņem partnera stiprās un vājās puses! Kā veidojas sievietes pašapziņa ģimenē, stāsta psihoterapeite Aina Poiša.

Pietiekoši laba mamma neaizmirst, ka viņa ir arī sieviete. Neaizraujies ar mammas lomu, kas ievelk TIK dziļi, jo sieviete neko nemīl vairāk par savu bērnu. Nevienai sievietei nevar atņemt šīs rūpes par bērnu, bet ir jāprot to kontrolēt. Mātes loma ir tikai viena daļa no dzīves, tāpat kā darbs ir tikai daļa no dzīves un velti katrai šai lomai daļu no sevis, nevis sevi visu!

Sieviete pavisam ātri pierod, ka mammas loma ir kļuvusi svarīgāka, jo bērniņš piesaista uzmanību un pēkšņi sievietei vairs nekas nav par grūtu, atstājot savas vajadzības otrajā plānā. Caur nesavtību sieviete aizmirst par sevi un savām vajadzībām.

Atceries, ka bērni izaug ātrāk nekā gribētos un ko darīsi tad, ja izaugot viņam nebūs ar Tevi interesanti, jo būsi zaudējusi savu īpašo „ES”? Tu drīksti būt egoiste un palūgt laiciņu arī sev, jo tikai tad, ja mēs pašas sevi cienīsim, arī citi mūs cienīs!

Kā veidot sievietes pašapziņu ģimenē?

  • Neaizraujies ar mammas lomu! Bērna audzināšana ir tikai daļa no dzīves, nevis visa dzīve!
  • Jau piedzimstot mums pakāpeniski jāsāk no viņa atvadīties, jo bērni pieaug patiešām ātri. Jo vecāki stingrāk turēs savos grožos, jo grūtāk bērnam būs doties pasaulē.
  • Atstāj ģimenes attiecībās vietu arī vīrietim! Pārāk ciešas mammas- bērna attiecības vīrieti it kā izstumj no ierastās ikdienas kārtības.
  • Ik pa brīdim paņem atelpas brīdi, ko pavadi kopā ar draudzenēm, pasēžot kopīgās sarunās!
  • Dzīvo tā, lai Tev būtu arī savas intereses, ne tikai bērns! Tā jūs ar vīru nezaudēsiet interesi viens par otru! Ja nemitīgi būsiet runājuši tikai par bērnu, bērns izaugs un jums vairs nebūs par ko runāt, tādējādi attiecībās piedzīvojot krīzi!
  • Runā savā starpā ar partneri!
  • Kļūsti interesanta pati sev! Tā Tu turēsies pretī arī novecošanas procesam!
  • Nesniedz bērnam pārspīlētu mīlestību! Ļauj bērnam attīstīties arī kā personībai!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

 

Kā Tev izdodas līdzsvarot sievietes un mammas lomu ģimenē? Vai atrodi laiku arī sev? Vai nejūties it kā būtu zaudējusi savu "ES"?