Piens — galvenais enerģijas un uzturvielu avots zīdainim

Piens — galvenais enerģijas un uzturvielu avots zīdainim

28. Sep 2010, 17:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Zīdīšana neapšaubāmi ir labākais bērna ēdināšanas veids. Mātes piens ir vienīgā, vispiemērotākā un nepieciešamākā uzturviela bērnam pirmajos 6 mēnešos un vienlaicīgi ar citu uzturu līdz vidēji 18 mēnešu vecumam.

 

Mātes piens zīdainim ir ideāls uzturs. Turklāt katras mātes piens ir īpašs — tas vislabāk der tieši viņas mazulim un tā sastāvs mainās saskaņā ar mazuļa vajadzībām. Piemēram, neiznēsātu jaundzimušo barojošas mātes piens ļoti atšķiras no piena, ko no savas mātes saņem iznēsāts mazulis. Pirmajās dienās pēc dzemdībām veidojas pirmpiens, pēc dažām dienām tas nomainās pārejas pienā, bet pēc 10-14 dienām veidojas īstais piens. Pirmpienā ir septiņas reizes vairāk olbaltumvielu nekā vēlākā perioda mātes pienā, bet ir mazāk ogļhidrātu un tauku, jo bērna zarnu trakts vēl nav spējīgs tos sašķelt pazemināta fermentu daudzuma dēļ.

 

Pirmpiens satur daudz vitamīnu, īpaši taukos šķīstošos A, E un K vitamīnus. Tie mazina asiņošanas risku jaundzimušajam, kā arī uzņēmību pret infekcijām. Pirmpiens veicina zarnu trakta nobriešanu un samazina zarnu sieniņu caurlaidību, kā arī paātrina zarnu trakta atbrīvošanos no mekonija — pirmās vēdera izejas. Pirmpiens satur visaugstāko imunoglobulīnu un šūnu daudzumu, kas veido imunitāti.

 

Mātes piena sastāvs mainās atkarībā no diennakts laika, no zīdīšanas ilguma, no bērna vajadzībām, kā arī no slimībām, ar kurām saskarē ir bijusi māmiņa.

 

Mātes piens gan bioloģiskā, gan ķīmiskā ziņā atšķiras no citu zīdītāju (govs, kazas) piena.

 

Mātes pienā ir salīdzinoši zems olbaltumvielu daudzums, taču mazulim tas ir ne vien pietiekams, bet arī labi sagremojams, pateicoties sūkalu pārsvaram pār kazeīnu. Mātes pienā ir olbaltumviela laktoferīns, kas nodrošina pienā esošās dzelzs uzsūkšanos un mazina patogēno baktēriju vairošanos zarnu traktā; lizozīms, kas iznīcina mikrobus. Olbaltumvielu daudzums mātes pienā nav atkarīgs no mātes uzņemtā uztura daudzuma. Mātes pienā ir augstāks nepieciešamo aminoskābju (cistīna un taurīna) līmenis. Cistīns veicina bērna attīstību. Sevišķi svarīgs tas ir priekšlaikus dzimušiem bērniem. Taurīns nodrošina centrālās nervu sistēmas attīstību un acs struktūras nobriešanu.

 

Mātes pienā esošie tauki ir galvenais kaloriju avots bērnam. Tauku saturs pienā variē — tas ir zemāks zīdīšanas sākumā, t.s. sākuma pienā, un augstāks zīdīšanas beigās, t.s. beigu pienā. Bez tam tauku saturs pienā ir augstāks no rītiem un zemāks vakaros. To daudzums mātes pienā var būt atkarīgs arī no mātes uztura. 57% no kopējā tauku daudzuma mātes pienā ir nepiesātinātās taukskābes, kas ir svarīgas smadzeņu nobriešanai. Bez tam mātes pienā esošais ferments lipāze nodrošina ātru tauku pārstrādi. Mātes piens satur holesterolu, no kura zīdaiņa organismā veidojas hormoni un žults. Pienā esošās taukskābes spēj iznīcināt dažus vīrusus un arī lamblijas.

 

Ogļhidrātu (laktozes) daudzums mātes pienā ir gandrīz 2 reizes augstāks nekā govs pienā. Laktoze ir nepieciešama, lai veidotos galaktolipīdi, kuri veicina CNS attīstību, B grupas vitamīni un bifido faktors.

 

Mātes piens satur vitamīnus, mikroelementus un dzelzi.

 

Ūdens daudzums tajā (87%) ir tik pietiekams, ka veselu bērnu papildus nav jādzirda.

 

Ir pierādīts, ka:

 

•    mātes piens pilnībā apmierina visas mazuļa prasības pēc uzturvielām un šķidruma pirmajos sešos mēnešos;
•    mātes piens ir vispiemērotākais zīdaiņa gremošanas traktam;
•    mātes piens apgādā organismu ar imūnvielām;
•    zīdaiņi, kas tiek baroti ar mātes pienu, ir mazāk alerģiski pret govs pienu;
•    zīdīšana pozitīvi ietekmē māti un veicina hormona oksitocīna izdalīšanos, kam ir liela nozīme gan agrīnā pēcdzemdību periodā, gan arī vēlāk (to mēdz saukt par „mīlestības hormonu”);
•    zīdot dzemde ātrāk atgūst parasto lielumu, samazinās asiņošanas risks;
•    zīdīšana veicina prolaktīna izdalīšanos, kas ne tikai stimulē piena veidošanos, bet arī palīdz veidoties mātes jūtām;
•    zīdīšana veido stipru garīgo saikni starp māti un bērnu;



Ēdināšana ar piena maisījumu

 

Ja kaut kādu iemeslu dēļ mātei piena ir maz vai arī viņa nevar zīdīt , zīdaini ir jāēdina ar piena maisījumu.

 

Neviens piena maisījums nespēj aizstāt mātes pienu, taču tas noteikti būs pareizs risinājums izsalkuma remdēšanai zīdainim, kuram trūkst mātes piena.

 

Lielākā daļa piena maisījumu ir pagatavoti no govs piena, bet to kvalitāte krasi atšķiras no govs vai kazas piena. Tie satur vitamīnus, minerālvielas, augu eļļas, aminoskābes, nukleotīdus, prebiotiskās vielas. Atsevišķi maisījumi ir arī veidoti uz sojas bāzes. Speciāli maisījumi ir priekšlaikus dzimušiem un maza svara bērniem. Maisījumu klāsts ir bagātīgs. Bez maisījumiem, kuri ir domāti veseliem zīdaiņiem, ir arī pieejami speciāli ārstnieciskie maisījumi. Lai izdarītu pareizu izvēli, būtu vēlams konsultēties ar bērnu ārstu. Nedrīkstētu pieļaut nepamatotu pāreju no viena maisījuma uz citu.

 

Piena maisījumi iedalās arī pēc bērna vecuma, marķēti ar atzīmēm 1/2/3.

 

Ja kāds no bērna vecākiem, brāļiem vai māsām ir ar alerģisku anamnēzi (bijušas vai esošas alerģiskas izpausmes), priekšroka būtu dodama piena maisījumiem ar norādi HA. Piemēram, 7 mēnešus vecam bērnam varētu piedāvāt maisījumu ar norādi HA2.

 

Saistībā ar piena maisījumiem vecākus bieži uztrauc jautājums par iespējamiem aizcietējumiem. Lai nerastos šāda veida problēmas, ir svarīgi, lai piena maisījuma tauku saturā nebūtu palmoleīneļļas. Palmoleīneļļā esošā palmitīnskābe piesaista kalciju un veido nešķīstošas ziepes, kas var veidot cietākas fēces. Similac Advance ir maisījums, kurš nesatur palmoleīneļļu, tātad ir ne vien draudzīgs vēderam, bet arī nodrošina teicamu kalcija uzsūkšanos un kaulu mineralizāciju.

 

Lai samazinātu fēču viskozitāti, maisījumiem tiek pievienotas prebiotiskās vielas — oligosaharīdi. Prebiotiskās vielas veicina bifidobaktēriju un laktobaktēriju augšanu, kas samazina patogēno baktēriju vairošanos. Oligosaharīdi ir arī mātes pienā.

 

Barojot ar piena maisījumu, ir jāņem vērā:

 

•    maisījums ir jāpagatavo tieši pirms ēdināšanas, stingri ievērojot ražotāja instrukciju;
•    jāraugās, lai piena maisījums būtu optimālā temperatūrā;
•    jāseko, lai tiktu stingri ievērota trauku higiēna.

 

Sākot radināt zīdaini pie biezas barības, jāatceras, ka mātes piens vai piena maisījums vēl vairākus mēnešus būs pamatēdiens. Gadu vecam bērnam vajadzētu izdzert aptuveni 400-500ml piena. Bērna uzturam ir jābūt pietiekamam un sabalansētam. Nedrīkst pieļaut nepietiekamību, taču jāraugās arī, lai bērns netiktu pārbarots. Strauja pieņemšanās svarā zīdaiņa vecumā var veicināt aptaukošanos turpmākajā dzīvē.

 

Atcerieties, ka zīdaiņa uzturam ir milzīga nozīme bērna turpmākajā attīstībā.

 

Raksta autore: neonatoloģe Ilona Gulbe

 

 

1
10. Jan 2010, 10:27

manam mazajam 9 menesi un ari prasa pudeliti kad iet gulet,tas tads ka rituals! un milas maminas,kapec jus ta runajt?saprotu ka mates piens ir pats labakais,bet ja mamina nebaro nju nav tiesibu nosodit vinu!kapec tad daudzi arsti ka saka ka ir obligati jabaro ar kruti,ka pajauta vai pati arte ir barojusi,tad momentali atcert ka ta nav musu darisana! nju joptvai,kapec macit un nosodit citas maminas ja pasas nav barojusas ar kruti!!!

07. Jan 2010, 10:01

Mūsu mazā peciņai ir 11 mēneši un mēs ēdam gan piena maisījumu, gan citu ēdienu.