Piebarojuma uzsākšana bērnam – vai var nokavēt?

Piebarojuma uzsākšana bērnam – vai var nokavēt?

02. Mar 2010, 16:08 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bieži nācies dzirdēt, ka māmiņas sūdzas par to, ka bērns jau ap gada vai pat pēc gadiņa vecuma sasniegšanas nevēlas neko citu kā māmiņas krūti un kategoriski noraida citu pārtiku. Vai tas nozīmē, ka ir kaut kas nokavēts? Atbildes uz šo jautājumu meklēja Ārija Marksa-Ebela,  BKUS gastroenteroloģe, un Dina Krūze, SVA Zīdīšanas komisijas pārstāve.

Kā rīkoties māmiņai gadījumā, ja bērns atsakās no piebarojuma jau pietiekoši apzinīgā vecumā, kad citi bērni našķējas jau no vecāku katla, piemēram, sasniedzot jau gada vecumu?

Kā skaidro Dina Krūze, papildus uztura ieviešana nesaistās ar to, ka bērnam sāk trūkt mātes piens. Jautājums ir par to, ar ko mammas piens vairs mazuli nenodrošina. Ja kaut kas mammas pienā sāk trūkt, tad pirmais ir dzelzs. Tieši tādēļ ir svarīgi nodrošināt mazulim nepieciešamās vajadzības, ieviešot ēdienkartē piebarojumu.

Tomēr piebarojums nenozīmē tikai iespēju uzņemt, piemēram, trūkstošo dzelzi. Bērniem ap gada vecumu jau parasti ir zobi – un tie ir domāti ne jau lai kostu mammai krūtī!

„Gada vecs bērns jau ēd gandrīz to pašu, ko pieaugušie un viņam ir jāiemāca ēst piebarojums. Protams, bērnam ir vieglāk izzīst un norīt, nekā košļāt, bet  košļāšana tomēr ir jāmāca.”, uzsver gastroenteroloģe  Ārija Markss – Ebela. Kā speciāliste brīdina, pretējā gadījumā var rasties situācijas, kas praksē ir piedzīvotas, ka bērni pat 6,7 gadu vecumā atzīst tikai šķidras konsistences pārtiku – biezeņus, putriņas, bet negrib košļāt, piemēram, dārzeņu gabalus.

Ārste norāda, ka bērnam ir jau no sešu mēnešu vecuma jāuzņem sabalansēts uzturs, kas ietver sevī gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas un taukvielas, no kurām vecāki nepamatoti baidās. Viņa arī atzīst, ka ir tikai normāli, ja mazulis iesākumā rīstās, spļaudās un savādāk izrāda nepatiku pret jauno ēdienu, jo tas kairina rīkli.

Spiest gan ar varu vai censties papildus ēdienu iemānīt nevajadzētu. Māmiņa var bērnam ik pa laikam piedāvāt kādu gardi pagatavotu maltīti, samierināties arī ar dažām izēstām karotītēm un pēc kāda laika mēģināt atkal.

Kā stāsta Dina Krūze, jo vairāk māmiņa centīsies bērniņam kaut ko „iemānīt”, jo ātrāk mazulis mammas centienus atklās un par spīti to neēdīs.

Kad Tavs mazais uzsāka piebarojuma ēšanu?

 

PIESAKIES UZ NODARBĪBĀM PIE DINAS KRŪZES!