Nodrošinājumam ar D vitamīnu ir izšķiroša nozīme gripas epidēmijas sākšanās posmā un norises laikā.
Nāves gadījumu skaits D vitamīna trūkuma dēļ ziemas sezonā, kad saules gaismas ir pārāk maz, lai notiktu D vitamīna sintēze ādā, palielinās pat par 20-600 reizēm, noskaidrots Norvēģijas zinātnieku pētījumā, kas publicēts laikrakstā "International Journal of Infectious Diseases".
Saskaņā ar pētījuma datiem gripas epidēmiju infekcijas un mirstības rādītāji ir lielāki, ja organisms mazāk ir bijis pakļauts saules staru iedarbībai un tādējādi ir mazāk apgādāts ar D vitamīnu.
"D vitamīnam ir antibiotiska iedarbība, un tas stiprina imūno sistēmu.
Tas sintezējas ādā, un šo procesu ierosina saules gaismas ultravioletais starojums. Ziemas mēnešos, kad saule nav tik augstu, lai ierosinātu D vitamīna sintēzi, D vitamīna līmenis krītas. Tad šis saules gaismas vitamīns nevar vairs pilnībā pietiekoši izvērst savu aizsargājošo darbību," skaidro viens no pētījuma autoriem Oslo universitātes profesors Johans Moans.
Pētījumā Oslo universitātes zinātnieki izmantojuši Zviedrijas, Norvēģijas, ASV, Singapūras un Japānas gripas epidēmiju datus un salīdzināja šo epidēmiju infekcijas un mirstības rādītājus ar saules gaismas ultravioletā starojuma stiprumu mēneša laikā.
Kārlis Pots
LETA