Pazīmes, kas liecina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi

Latvijā ir apzināti 30 000 cilvēku, kam ir dzirdes traucējumi. Pasaulē aptuveni pieciem procentiem iedzīvotāju ir dzirdes traucējumi. Katrs simtais cilvēks ir nedzirdīgs, uz planētas dzīvo apmēram 60 miljoni nedzirdīgu cilvēku.

Kas liecina, ka bērnam ir dzirdes traucējumi?


Pirmās pazīmes ir pamanāmas tā saucamo riska faktoru veidā, kurus var konstatēt vēl grūtniecības laikā. Ārsts pārbaudes laikā var konstatēt skābekļa trūkumu auglī, tas ir riska faktors dzirdei. Šādā gadījumā bērnu pēc piedzimšanas būtu rūpīgi jāpārbauda.

Neilgi pēc piedzimšanas par aizdomīgu pazīmi uzskatāms tas, ka bērniņš nereaģē uz mātes balsi. Jau ar 21.grūtniecības nedēļu bērns spēj saklausīt mātes balsi, tā ir pirmā skaņa, ko viņš spēj atšķirt. Bērns uz to reaģē ar smaidīšanu, acu mirkšķināšanu, rociņu, kājiņu kustībām. Tas liecina, ka bērna dzirdes funkcija ir saglabāta un parasti satraukumam nav iemesla.

Ar laiku bērns sāk uztvert skaņas arī no citiem skaņas avotiem. Savukārt gadījumā, ja bērns nereaģē uz mammas runāšanu, mantiņu radītajiem un citiem sadzīves trokšņiem, iespējams, ka ar bērna dzirdi varētu būt problēmas, tad vecākiem būtu jāvēršas pie ārsta.

Vēlākais brīdis, kad tiek konstatētas dzirdes traucējumu pazīmes, ir laikā, kad bērna valodai jābūt izveidotai, taču tās nav vai tās attīstība ir aizkavēta. Valoda ir spogulis tam, kā mēs dzirdam. Tādēļ, ja bērns dzird slikti, viņa runā var trūkt atsevišķu burtu - parasti nebalsīgo, kas ir klusi un satur maz skaņas enerģijas, vai arī šos vārdus bērns vienkārši nesaka. Par dzirdes traucējumiem var liecināt arī fakts, ka bērna valoda ir skopa - viņš atbild tikai ar frāzēm “jā”, “nē”, “gribu”, “negribu”, “nezinu” un nerunā plašos teikumos. Bērna runa izpaužas arī viņa rakstu valodā - piemēram, rakstot diktātus. Bērns, kurš nedzird tik labi kā pārējie, bieži vien diktātus raksta slikti.

Kā rīkoties, ja bērnam ir kāda no šīm pazīmēm?

Vājdzirdīgam bērnam laikus nodrošinās dzirdes aparātu. Vecāki apgūs zīmju valodu, kas palīdzēs viņiem komunicēt ar nedzirdīgu bērnu. Tā bērnam būs plašākas iespējas apgūt pasauli un attīstīties līdzīgi kā dzirdīgiem vienaudžiem. Nepareizs ir priekšstats, ka bērns, kas iemācās zīmju valodu, neiemācīsies runāt. Zīmju valoda attīsta bērna vārdu krājumu un izteikšanās spējas, kas ir ļoti vajadzīgas, mācoties verbālo valodu.


Kā vecāki var palīdzēt bērnam ar dzirdes traucējumiem?


Vecāku nozīme bērnu valodas apguvē ir ļoti liela. Praktiski visa pedagoģiskā veiksme gulstas tieši uz tuvinieku pleciem, kam ir jāapbruņojas ar milzu pacietību un mīlestību, jo neviena tehniska ierīce nespēj bērnam dot tik daudz, cik vecāki. Palīdzība izpaužas pacietīgā atkārtošanā, runāšanā un bērna mācīšanā. Jāatceras, ka vājdzirdīgs bērns, saņemot dzirdes aparātu, ir jaundzimuša bērna dzirdes uztveres līmenī.


Zīdainis pirmās skaņas sāk izpaust 6 līdz 9 mēnešu vecumā. Tāpēc arī vājdzirdīga bērna vecākiem ir jāvelta 6 līdz 9 mēneši, līdz bērns sāks atdarināt, pazīt skaņas. Turklāt mazam bērnam vārds ir jādzird apmēram 40 reizes, lai viņš to atcerētos un mēģinātu izrunāt pats, bet vājdzirdīgam bērnam ir vajadzīgas vismaz 100 reizes. Tikai pēc šāda ilgstoša treniņa bērns sāk saprast, ka vārds “mamma” apzīmē to mammu, kas viņam ir blakus, un tad mēģina šo vārdu izteikt. Pēc tam sākas periods, kad bērna teiktais ir nepārtraukti jālabo, lai viņš iemācītos vārdus izteikt pareizi, tas sākumā ir grūti viņa dzirdes defekta dēļ.


Kā attīstīsies bērns, kam ir dzirdes traucējumi?


Tas ir atkarīgs no dzirdes zuduma pakāpes, jo nedzirdīgs bērns nevar iemācīties runāt, savukārt vājdzirdīgi bērni ar dzirdes aparātu var dzirdēt un runāt labi, tādējādi neatšķiroties no pārējiem dzirdes spēju ziņā. Tomēr bērna panākumi galvenokārt ir atkarīgi no viņa un vecāku gribasspēka un vēlēšanās un, protams, dzirdes zuduma pakāpes.