Ķermeņa masāža
18.05 16:00-17:00
Brīvo vietu skaits: 1
Attīstoša vide, pirmkārt, ir apstākļi, kas ir ap bērnu. Tās neatņemama sastāvdaļa ir rotaļlietas.
Bet, piekritīsit taču, ka ļoti bieži mēs, vecāki, pērkam rotaļlietas, vadoties pēc to ārējā izskata vai pārdevēja ieteikumiem. Un reti kad zinām, kas tieši vajadzīgs mazulim tajā vai citā vecumā pareizai attīstībai.
Pēc fizioterapeitas Kristīnes Stalidzānes viedokļa, divi labākie veidi, kā atpazīt, ka rotaļlieta mazulim atnesīs labumu, ir:
- zināt, kādas ir attīstības īpatnības, spējas konkrētajā bērna vecumā;
- zināt, kādas rotaļlietas var attīstīt šīs īpatnības, spējas.
"Mēs vienmēr runājam par individuālajām attīstības īpatnībām, tāpēc rotaļlietas ir jāizvēlas atbilstoši attīstībai. Un tāpēc ir uzmanīgi jāvēro to, kā un ko bērns prot darīt, ar kādu noskaņojumu viņš spēlējas, kādas ir viņa vajadzības, kādus uzdevumus mēs viņam liekam priekšā, vai iekļaujam spēlē arī viņa iespējas... Summējot visus šos faktorus, izvēlamies rotaļlietu un sagatavojam vidi brīvai rotaļai", - stāsta fizioterapeite, atzīmējot, ka bērnam rotaļa – tā ir vesela dzīve.
Vecumā no 5 līdz 8 mēnešiem (atcerieties: viss ir individuāli!) bērni sāk:
- veidot redzes kontaktu ar rotaļlietu;
- mācīties spēlēties ar rotaļlietu, neturot to plaukstā (bumba);
- sāk kontaktēties ar rotaļlietu, nepieskaroties tai;
- mācās mest rotaļlietas un skatās, kur tās krīt, saprot, ka no kādas rotaļlietas var šķirties, bet pēc tam no jauna to var atrast;
- mācās grūst un griezties.
"Lai bērns iegūtu visu šo pieredzi, mēs piedāvājam viņam attiecīgas lietas: bumbas, plastmasas traukus, grozus, gumijas dzīvnieciņus, koka rinķīšus.. Var fantazēt un fantazēt, BET pats galvenais, - svarīgākais, kādā veidā pieaugušie piedāvā bērna šīs rotaļlietas, un kā rada spēles platību. Tikai tad, pat vienkāršākās lietas, pārvēršas brīnumainās lietās!", - ir pārliecināta Kristīne.
Par to, ko ir ļoti svarīgi radīt šī vecuma bērnam attīstošā kārtā, stāsta arī psiholoģe Alika Sorokina. Viņasprāt, ir svarīgi, ka vide nodrošina bērnam jaunus iespaidus un baro bērna dabīgo interesi. „ Rotaļlietām ir jābūt trokšņainām – tām jāgrab, jāzvana, tām jābūt atšķirīgām pēc taustes un krāsas”, stāsta Alika.
Un tomēr tas nenozīmē, ka bērnu vajag iemest lielā skaitā dažādu rotaļlietu. „ Bērna redzeslokā jābūt ne vairāk kā 3-4 priekšmetiem. Un ir svarīgi tos bieži mainīt. „ Vecās” salikt kastē un „ jaunās” , kas patiesībā ir labi aizmirstās vecās, ņemt ārā no kastes un piedāvāt bērnam”, uzsver psiholoģe.
Alika Sorokina atgādina,ka rotaļlietas nav obligāti jāpērk. Tās var un pat vajag taisīt pašiem. Tās var būt bundžiņass, kurās iekšā ir grūbas, kastītes un citi droši priekšmeti.
„Daudzas mūsdienīgas rotaļlietas patiesībā ir kaitīgas bērnam. Tās nomāc viņa dabīgo pasaules iepazīšanas aktivitāti. Atcerieties, ka bērnam ir jāgrib savstarpēji sadarboties ar priekšmetu, tas jāaiztiek ar rokām, jāizpēta, jāpagaršo. Bet, ja bērns vienkārši ilgstoši skatās uz kādu priekšmetu, kas vienlaicīgi gan izpilda dažādas skaņas, gan raida dažādu krāsu gaismu starus, un vēl tam kaut kas kustas, bērnā vēlme izzināt samazinās lielā sensoro stimulu skaita dēļ”, - brīdina speciāliste.
Gan psiholoģe, gan fizioterapeite norāda, ka pieaugušajiem šajā procesā ir liela atbildība: „ Svarīgi atcerēties, ka bērnam šajā vecumā, svarīgāk par rotaļlietām ir emocionāli-personīgā saskarsme ar pieaugušajiem. Tā ir viņa „galvenā attīstošā vide”. Biežāk bērnu ņemiet rokās, runājieties ar viņu, mainot balss tembru. Jo vairāk emocionāla ir mamma, jo ātrāk mazulim attīstīsies „emocionālais intelekts”.
Un tagad neliels špikerītis no psihologa par to, kādas spēles ieteicams spēlēt šajā vecumā:
- "Ku-kū!";
- paslēpes (slēpjam rotaļlietas, bet pēc tam tās negaidīti atrodam un priecājamies kopā ar mazuli);
- mazulis met priekšmetu uz grīdas un gaida, kamēr pieaugušais to pacels.
Visas šīs rotaļas vajadzīgas, lai bērnam rastos priekšstats par priekšmetiem, objektiem. Tas ir, lai viņš saprastu to, ka pat, ja priekšmets vai objekts pazūd no viņa redzesloka, tas nenozīmē, ka tas pazūd pavisam. Šīs spēles, starp citu, palīdz arī bērniņam vieglāk adaptēties dārziņā.
Kā redziet, speciālistu viedokļi sakrīt. Tagad uzzināzim, ko māca Latvijas Universitātes pedagoģijas programmā par bērniem vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem.
Mums ir savs eksperts šajos jautājumos – Latvijas Universitātes, pirmsskolas pedagoģiskās programmas studente Sabīne Bakilina. Tāpat viņa ir mazo kāpēcīšu Kluba vadītāja portālā Maminklub.lv
Galvenais akcents šajā vecuma periodā, pēc viņas vārdiem, ir jāliek uz rotaļlietām, kas stimulē bērnu uz aktivitātēm. Zināt, kura no tādām rotaļlietām ir daudzfunkcionālākā? "Bumba," atzīst Sabīne.
Tas ir bērna acij vizuāli pievilcīgs objekts, īpaši, ja tas ir košs – vēlams vienkrāsains.
Bumbu var ripināt. Sākumā to dara mamma, un bērns iegūst stimulu šai darbībai. Bumba ripo, tas nozīmē, ka vajag aizrāpot tai pakaļ. Mazā rociņa sniedzas tai pakaļ, grib to satvert, bet šī atkal ripo prom.. Ak, kāda neraža!
Un ko tikai bērns neuzzina tādā mirklī – attīstas telpas izjūta, apgūst formas, krāsas.
Ja mamma aktīvi komentē bērna darbības, tad arī runa nestāv uz vietas, jo šajā vecumā aktīvi attīstas un aug bērna pasīvais vārdu krājums.
Bet, kad bērniņš ir jau piecēlies kājās un var šo pašu bumbu pamēģināt spert ar kāju vai noķert abām rokām un mest, tad tas ir brīdis, kas ir jāapdāvina ar sajūsmas emocijām.
Bumbas ir dažādas, bet visas tās ir noderīgas bērna attīstībai, norāda Sabīne.
Uz lielās vingrošanas bumbas, šūpojot bērnu, mamma trenē bērna vestibulāro aparātu, kā arī viņa līdzsvara izjūtu.
Mazā masāžas bumba ar pumpiņām sniedz bērnam dažādas iespējas. Piemēram, ja to paņem rokās, bērns saņem taktilo stimulāciju pirkstu galiņu receptoriem, tas ir ļoti, ļoti svarīgi šajā vecumā, jo bērns līdz 3 gadu vecumama atrodas sensitīvajā periodā, viņam ir nepieciešams, pēc iespējas variāk, nodarbināt savas rociņas.
Saistībā ar masāžas bumbiņu Sabīne zina labu dzejolīti. Bērns bumbu tur starp plaukstām un viļā to, bet mēs sakām:
Iet ezītis apmaldījies
Pa mežu vien, pa mežu,
Un ar adatiņām savām
Durstās viņš un durstās.
Bet es ezim, ezītim
Taciņu to rādīšu,
Kur pelītes ripina
Mazas, mazas bumbiņas"
Vēl vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem ļoti noderīgas būs dažādas muzikālās rotaļlietas, bet vēlams, lai tās nebūtu elektroniskie mobilie ar daudzām podziņām, bet paši vienkāršākie grabulīši, zvaniņi no dabīgiem materiāliem, lai bērns varētu atšķirt un atpazīt tīru skaņu, nevis mehānisko skaņu, kuru viņš ar savām darbībām un kustībām nevar kontrolēt”, nobeigumā saka Sabīne Bakilina.
Ar lūgumu pēc palīdzības, kā pareizi darboties ar bērnu šajā vecumā, vērsāmies arī pie Anželikas Odinecas. Savulaik viņa Māmiņu Klubā vadīja attīstošās nodarbības, katru reizi pārsteidzot bērnus un viņu vecākus, apstiprinot, cik ļoti svarīgi ir izmantot savas fantāzijas resursus.
Tagad Anželika vada pati savu bērnu centru "Montessori pluss", kas atrodas Imantā.
Lūk, kādus padomus viņa deva vecākiem, kam aug 6-12 mēnešus vecs bērniņš
Mūsu bērns aug, apgūstot jaunas zināšanas (veļas, sēž, rāpo utt.), un mums rodas dabīgs jautājums, ar ko bērnu nodarbināt šajā vecumā.
Te nu mēs uzķeramies uz vispasaules TIRGUS āķa. Piedāvājums žilbina ar savu košumu, krāsainību un daudzfunkcionalitāti, bet mēs nevēlamies rotaļlietu uz nedēļu, mums vajag „ konkrētam vecumam”, lai nauda vējā nepazūd!
Un beigās nopērkam mēs rotaļlietu SEV (vai, kā spīd, vai, kā dzied, vai, cik daudz podziņu utt.), bet bērns NESPĒLĒJAS, nosviež un iet pēc karotes un katliņa...
Un te arī jautājums – kālab vispār naudu tērēt, ja viss tāpat mētājas?
Ja sāk no sākuma, tad mums jāzina, kas FIZIOLOĢISKI kādā periodā bērnā veidojas, pēc tam jāuzdod jautājums, KO mēs vēlamies veidot (un pēc tam attīstīt, jo bērns nedzimsta ar maziņu atmiņu, uzmanību un domāšanu), izmantojot šo rotaļlietu, un KĀ to izdarīt.
Otro zina visi – lai kaut ko veidotu, noformētu, vajag to PIRMO atstrādāt, kā iemaņu. Tas ir, ja gribam bērnam iemācīt ielikt, tātad, iesākumam, jābūt vienam atvērumam, lai bērnā veidotos izpratne par IELIKU-PAŅĒMU, un pēc tam no veiksmes līdz nākošajai veiksmei dažādot atvēruma formas un skaitu.
Gribam nostiprināt piramīdas likšanu, sākam ar zemāko – lielāko figūriņu, beidzam ar mazāko.
Gribam iemācīt saskaņot acu un roku darbības, piedāvājam vienu bumbu, vienu gredzentiņu un atkal no veiksmes līdz nākošajai veiksmei.
Pārmērīgs košums un daudzfunkcionalitāte ne tikai nepalīdz zināšanām veidoties, bet arī kavē to rašanos.
Fotogrāfijās redzamas dažas rotaļlietas – didaktiskie materiāli no Montessori fabrikas (blakus kastītēm un cilindru blokam rotaļlietas ir no vienkārša veikala).
Noderīgu informāciju par bērnu attīstībām var iegūt no māmiņu personīgās pieredzes. Pieredzē dalīties var 6-12 mēnešu vecu mazuļu vecāki Mazo Staigātāju Klubā.
Savā pieredzē dalās Maminklub.lv pirmā Mazo Staigātāju Kluba saimniece Jeļena Krasova:
"Bērni tik ātri maina savas prioritātes, ka tik vienkārši nemaz nav atcerēties, ar ko bērns spēlējies līdz gada vecumam.
Man šķiet, ka pats galvenais rotaļu periods sākas, kad bērns jau iemācas sēdēt, tad viņš var izmantot abas rociņas savās spēlēs.
Atskatoties atpakaļ, es saprotu, ka, jo mazāks bērniņš, jo vieglāk viņu ieinteresēt, noturēt uzmanību.
Sešu mēnešu vecumā virtuves piederumi, piemēram, kausiņš var būt ļoti laba rotaļlieta
Pati galvenā rotaļlieta tad, jā un arī tagad, kā es nesen šeit rakstīju, ir glāzītes.
Vēl, protams, neiztikt bez rotaļlietas, kura staigā. Mūsu gadījumā tas bija bruņurupucis. Parādījās bērnam tas krietni pēc rāpošanas prasmes apgūšanas, bet Artūrs to ļoti iemīlēja tāpēc, ka tā kustējās, bija muzikāla un tai vēl bija uguntiņas.
Svarīgi, protams, ir skatīties, lai rotaļlieta būtu „pareiza”. Nedomāju, ka fizioterapeiti augstākpieminēto bruņurupuci ieteiktu.
Ja runājam par rotaļām, pati mīļākā rotaļa tajā vecumā bija paslēpes. Es apsedzu Artura galvu ar segu un pati meklēju viņu, kamēr viņš ļoti jautri smējās. Tāpat slēpos arī pati, viņš mani meklēja, un kāds gan bija viņa prieks, kad viņš noņēma man segu un atrada mani zem tās. Kad bērns sāka rāpot, slēpās aiz aizkariem.
Ļoti svarīgi, spēlējoties ar bērnu, mācēt atklāti priecāties un sajūsmināties kopā ar viņu. Uzcēlām tornīti, plaudējam ar plaukstiņām un priecājamies par katru kubiņu, par katru mazo sasniegumu. Sākumā taču bērniņš saliek tornīti no 2 kubiem, vēlāk jau no trim... un tā tālāk, attīstības ietvaros.
Tagad Arturam ir 2 gadi, un es joprojām priecājos par katru viņa sasniegumu, sajūsminos par katru viņa izdomājumu.
Rotaļājieties ar saviem bērniem, piedāvājiet viņiem spēles, bet dotiet viņiem iespēju arī pašiem izdomāt savas spēles. Jūs būsit pārsteigti, cik daudz fantāzijas ir mūsu mazajiem cilvēciņiem!".
Aleksandra Novaka,
portāla "Мамин Клуб" redaktore
PROJEKTS: Izaugt kopā ar Huggies® Super Dry
