Nav nekāda pamata kaunēties

Tēmas, kas skar intīmo higiēnu, pieaugušajiem bieži vien liek sarkt un mulst. Taču vecākiem ir jābūt paraugam: ja viņi spēs atklāti ar bērnu izrunāties par jautājumiem, kas skar intīmo zonu un intīmo higiēnu, arī bērns mācīsies pieiet šiem jautājumiem atbrīvoti.Konsultē bērnu ginekoloģe Ilona Auziņa.

Lai cik arī dīvaini nebūtu, piedzimstot mazulim, jautājumos par intīmo higiēnu vecākiem rodas vesela virkne neskaidrību, un pamatoti, jo bērnu intīmā higiēna atšķiras no pieaugušo. Mēs savā E-žurnālā jau runājām par zēnu intīmo higiēnu un problēmām, kādas var skart mazo puisīšu dzimumorgānus. Nu ir pienākusi kārta meitenītēm.

Pirmās dienas pēc dzemdībām 

Pirmās dienas pēc dzimšanas meitenīšu (arī puisīšu) dzimumorgāni ir piepampuši. Tam par pamatu ir vairāki iemesli, viens no tādiem ir mātes dzimumhormonu klātbūtne, otrs – traumatisms dzemdību laikā. Parasti dažu dienu laikā šis pietūkums pazūd.

Dažkārt pēc dzimšanas, apmēram 2-3 dienā pēc dzemdībām, meitenēm var parādīties no dzimumorgāniem bālgani vai asiņaini izdalījumi. Šāda parādība ir normāla un to nosaka hormoni, ko bērniņš mammas puncī ir no viņas saņēmis. Noteikti vērsies pie ārsta, ja izdalījumiem ir nepatīkams aromāts – tas var norādīt uz infekcijas klātbūtni. Ārsts jāuzmeklē arī tad, ja nepāriet asiņošana, vai arī, ja tā ir stipra.

Protams, ka intīmā zona ir arī rūpīgi jākopj, ievērojot pareizu mazgāšanas virzienu – no priekšpuses uz mugurpusi.

Daudzas māmiņas raksta gan mums, gan, kā atzina ginekoloģe Ilona Auziņa, jautā viņai, ko iesākt ar balto vielu, kas jaundzimušām meitenītēm veidojas starp kaunuma lūpām.

Stāsta dr. I.Auziņa: "Ir jākonsultējas ar ārstu, jo iemesls var būt arī kāds cits, bet visbiežāk šī viela ir aizsargmehānisms. Tā ir dzimumorgānu izdalījumu viela un tā tieši pasargā dzimumorgānus. Nevajadzētu to īpaši mazgāt un berzēt ārā. Protams, ja tā daudz sakrājās, tad jāiztīra. Vislabāk to izdarīt ar vatīti, kas samērcēta olīveļļā. Šie izdalījumi parasti ir ļoti blīvi un tos ir grūti nomazgāt nost no gļotādām. Tādēļ vispirms tie jāpatīra ar eļļu un, ja vajag, arī var izmazgāt ar ūdeni, bet ne īpaši berzt, jo šai vielai ir aizsargfunkcija."

Daudzi speciālisti uzskata: lai bērnam ieaudzinātu atbilstoši izturēšanos gan pret mazgāšanos, gan iešanu uz tualeti, vajadzētu jau no mazotnes viņiem mācīt dzimumorgānu nosaukumus, bez tam saukt tos nevis dažādos tautā plaši pazīstamos vārdos, kā, piemēram, vāverīt vai bibītis, bet gan dēvēt šis vietas īstajos nosaukumos  - penis un vagīna, lai „nejauktu”  mazajiem galvu. Tomēr diez vai būs daudz vecāku, kuri to tiešām dara un ne jau tādēļ bērni nespētu atšķirt, kad runa ir par viņu dzimumorgāniem, kad par kaut ko citu.

Tiklīdz bērni sāk izrādīt interesi par saviem dzimumorgāniem, nepieciešams viņiem saprotamā veidā pastāstīt, kam tādi noder un kādēļ meitenītēm „tur, lejā” izskatās savādāk, nekā puikām.

”Rotaļāšanās” šajā reģionā tiek uzskatīta par normālu un tam jāpievērš akcents tikai tad, ja tā notiek pārāk bieži, vai arī bērns sāk to darīt publiski.

Pareiza mazgāšanās pasargā no infekcijām

Tikai astoņu gadu vecumā meitenītes makstī sāk norisināties pašattīrošie procesi, ko nodrošina maksts sekrēts. Mazās kaunuma lūpas līdz pat pubertātei nav pārklātas ar lielajām, tādēļ mazām meitenītēm daudz biežāk var rasties iekaisumi intīmajā zonā, nekā vecākām.

Vecākiem jārūpējas, lai, piemēram, pēc kārtīgas spēlēšanās smilšu kastē tiktu rūpīgi apmazgāti dzimumorgāni, jo bieži vien intīmajā zonā var iekļūt smiltis – tad labāk kārtīgi noskalot bērnu ar dušu, nekā vannot.

Svarīgi mazuļus jau ar podiņmācības apgūšanu pašus mācīt, kā pareizi jānoslauka dupsis, proti, meitenēm vienmēr jāievēro virziens no priekšpuses uz aizmuguri – uz anālo atveri, lai makstī vai urīnizvadkanālā neiekļūtu kaitīgas baktērijas.

Dažiem bērniem patīk izmantot mitrās salvetes. Šādā gadījumā labāk salvešu uzglabāšanai lietot aizveramu plastmasas kastīti un tā pēc katras salvetes izņemšanas rūpīgi jāaizver, jo arī šajās salvetēs var iemesties baktērijas. Bez tam – mitrajām salvetēm ir pievienoti konservanti, tādēļ bērniem, kuriem ir alerģija, nepieciešams tās lietot piesardzīgi.

 

Nedrīkst aizmirst par roku mazgāšanu

Jau pavisam mazie jāmāca, ka rociņas jāmazgā pēc tualetes un pirms ēšanas. Daži bērni interpretē to, ka tas, kas nāk no paša ķermeņa, pēkšņi ir slikts. Vecākiem tad ir jāstāsta, ka „kakā” dzīvo baktērijas, kuras zarniņās „dara labas lietas”, bet citus orgānus vai ķermeņa daļas var saslimdināt.

To bērni saprot arī jau diezgan agrā vecumā. To, ka rociņas jānomazgā pēc čurāšanas, bērni bieži vien aizmirst. Tad vecākiem vienkārši ir jāatgādina, bet kā mierinājums var kalpot fakts, ka urīnā parasti nav „slikto” baktēriju.

Pareiza sēdēšana ir svarīga

Mammai būtu jāpievērš uzmanība, kā meitenīte sēž uz tualetes poda. Daudzas mazās dāmas sēž tā, ka dupsis „karājas” dziļi podā. Urinējot urīns tek pāri kaunuma lūpām un var iekļūt makstī, tādēļ mammai jāparāda, kā ar rociņām balstīties pret tualetes podu, bet vislabāk gan iegādāties speciālu tualetes poda uzliktni, lai bērns varētu izmatot pieaugušo „labierīcības”, bet neciestu no nepareizas urinācijas.

Pietiks ar ūdeni un nedaudz ziepju

Ne puikām, ne meitenēm, lai koptu intīmo zonu, nav nepieciešami īpaši mazgāšanas līdzekļi. Ikdienā pietiks ar siltu ūdeni un ziepēm, bet tās nav jālieto katru dienu.

Ja šis jūtīgais reģions ir viegli apsārtis, var uzsmērēt, piemēram, olīveļļu.

Kā Tu kop sava bērna dzimumorgānus?