Mūsu mīļākais ēdiens – vecā, labā auzu pārslu putra!

Lai gan mūsu nu jau pusotrgadnieks nav sevišķi izvēlīgs ēdienu ziņā, garšīgāko ēdamlietu tops jau sākot no deviņu, desmit mēnešu vecuma palicis nemainīgs.

Mūsu bērns ir traks gan uz ogām,

gan uz brokoļiem,

taču nominācijā „Ernesta gardākā ēdamlieta” nu jau kādu laiku pārliecinoši uz  goda pjedestāla augstākā pakāpiena gozējas vecā, labā  AUZU PĀRSLU PUTRA, ko parasti ēdam brokastīs.

Kad bērns no rīta pamodies un apģērbts, mazās kājeles lielā ātrumā dipina uz virtuvi, bērns aši ieraušas savā ēdamkrēslā un ar komandu „Vāji” (vāri) dod ziņu, ka nu ir jāsāk ik rīta putras vārīšanas rituāls. Kopīgi no ledusskapja tiek izņemts piens, skapītī sameklētas auzu pārslas un darbiņš var sākties.  Nepaiet ilgs laiks un putras bļodiņa, silti kūpoša, tiek uzlikta uz palodzes atdzist. Bieži vien bērns ir tā sailgojies pēc ik rīta satikšanās ar mīļo auzu putru, ka putras atdzišanas process ir pārlieku liels pārbaudījums. Tad nu talkā tiek ņemtas karotes, mammai lielā, bērnam mazā, un notiek kopīga putras maisīšana un pūšana. Pēc tam tikai jāuzliek punktiņš uz „i” – kāda odziņa, augļu gabaliņi, medus piciņa vai kāda ievārījuma karotīte un ikrīta ideālās brokastis var sākties. Kad bļodiņa iztukšota vienmēr vienmēr vajag pārliecināties, vai katliņā vēl kaut kas nav atlicis, un kad katliņš ir pavisam iztukšots ( ar mammas palīdzību) tikai tad var pabeigt brokastošanu. Nobeigums dažreiz gan mēdz būt visai grandiozs, piemēram, ar putras iezieķēšanu kuplajos matos, bet auzu putras maska arī matiem kādreiz nenāk par ļaunu!

Pat tad, kad uznāk „šito neēdīšu, šito arī nē” periodi, auzu putra netiek atraidīta .Pateicoties sava bērna mīlestībai pret auzu putru, arī man tā kļuvusi par ikrīta neiztrūkstošu sastāvdaļu, un nu jau ilgu laiku manas pirmās brokastis ir nevis desmaizes, kā agrāk, bet nesalīdzināmi veselīgāka un vērtīgāka putra, par ko man pašai milzīgs prieks.

Tā ka, LAI DZĪVO PUTRA, LAI DZĪVO TĀ, GAN SVĒTKU DIENĀS, GAN IKDIENĀ!

Kāds ir Tava bērna iecienītākais ēdiens?