Pie domas krustīt bērniņu pēc senlatviešu tradīcijām nonācu pavisam nejauši. Es atcerējos, ka kaut kur esmu lasījusi par krustabām latviešu tradīcijās, es meklēju internetā, atradu Dievturu draudzi, sazvanījāmies, un sākām visu organizēt.
Pirms krustabām satikos ar draudzes vadītāju, izrunājām kādēļ esam izlēmuši krustīt bērniņu latvisko tradīciju garā.
Krustabas notika vasarā, Alūksnē. Par ceremonijas vietu tika izvēlēts pilskalna templītis. Turpat uz vietas tika klāts arī krustabu galds. Tas bija jāklāj, liekot uz tā latviskus produktus – pienu, sieru, maizi, ābolus, lai viss būtu pēc iespējas latviskāks. Svinību vieta tika rotāta ar pīlādžu un ozolu zariem, paši salasījām rudzu vārpas un omīte nopina vainagu, bet tētis pats pagatavoja Māras krustu, kas tika likts uz galda.
Krustabās visiem bija jāierodas tautastērpos, bet, tam, kuram tautastērpa nebija, varēja vilkt arī gaišas drēbes, galveinais - lai nebūtu uzvalks, vai džinsi.
Ceremoniju vadīja A.Kumsāra kungs, Dievturu draudzes vadītājs. Pati ceremonija notika kokļu skaņu un dziedātu tautas dziesmu pavadībā. Tika dziedātas dažādas tautasdziesmas,kas visas bija veltītas bērnam,lai viņam laba dzīve, lai aug vesels un stiprs.
Arī papīru par krustabām dabūjām,tā kā viss notika oficiāli. :)
atmosfēra tiešām bija ļoti jauka. Tikai paši tuvākie cilvēki. Un nekāda bērna mocīšana ar ūdeni uz galvas. Tikai dziesmas, šūpošana, aijāšana.
Prieks, ka kaut kas tāds mūsdienās notiek.
Malači!