19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Katrs bērns ir individuāls. Arī viņa ēšanas paradumi. Tāpēc met uztraukumu pie malas, ja bērniņš ir aktīvs un normāli attīstās!
Māmiņa jautā:
Mazajai ir gadiņš. Līdz 7 mēnešiem baroju ar krūti, bet pēc tam sāku dot piena maisījumu Similac Advance. Dzer ļoti maz – lielākais ap 120ml vienā reizē. Putras un paštaisītus biezenīšus ēd negribīgi un arī ne vairāk kā 100-120ml 5 reizes dienā. Pamēģināju iedot Similac Gain, kas domāts pēc gada, bet no tā atteicās pavisam. Turpinu dot 3 reizes dienā Similac Advance. Ko darīt, ja bērns ēd un dzer tik maz?
Svarā arī pieņemas diezgan slikti. Mūsu daktere iesaka vienkārši neuztraukties. Vai turpināt dot piena maisījumu, kas ir paredzēts līdz gadiņam?
Atbild pediatre Ieva Tauriņa:
Tā acīmredzot ir individuāla bērniņa ēšanas norma un vienkārši negribas vairāk ēst. Iespējams, ka arī pati mammīte ir smalka augumā un visa ģimene mīl vairāk našķēties nekā paēst kārtīgi. Es ieteiktu dot bērnam kaut ko, kas viņai garšo un piedāvāt ēdienu pēc iespējas biežāk. Ir bērni, kurā katrā ēdienreizē apēd 2-3 tējkarotes un neko vairāk.
Es piekristu jūsu ārstes ieteikumam un pārāk neuztraukties. Ja bērns ir aktīvs, labi attīstās, tad uztraukumam nebūtu pamata.
Bērniņa neēšana var iedzīt izmisumā mammu, tā nu tas ir... Kad bijām slimnīcā ar vēdervīrusiem septembrī, vainoju sevi, ka nebiju devusi meitai ēst daudz un bieži pa tai kripatiņai, savā prātā izprātoju, ka varbūt tādēļ viņai ir vāja imunitāte un vīrusiem bija kur plosīties...un ar krūts pieniņu nepietika, lai to nostiprinātu.
Turklāt ārstējošā dakterīte norādīja, ka bieži slimnīcā veicot analīzes, pupa bērniņiem ja tie vēl nav sākti regulāri piebarot (ap 9.mēnešu vecuma un uz augšu), mēdz būt zems hemoglobīna līmenis un sliktas analīzes, protams jāņem vērā arī tas, ka dakterīši ikdienā redz daudz slimu bērniņu, un krietni mazāk veselos. Var jau būt, ka kādam mazulim arī līdz tam gada vecumam pilnīgi pietiek ar krūts pieniņu un kādu kripatu kartupelīša.
Kad sāku mazo regulārāk piebarot ~ 7.mēnesī, tad iesēdināju viņu pufā vai autosēdeklītī un mānīju to karotīti, bet tad sapratu, ka tāds barošanas veids ir galīgi garām... Pēc slimnīcas epopejas mazajai iepirkām barošanas krēsliņu un tam ēšanas rituālam pievērsāmies drusku nopietnāk, tagad cenšos ēst reizē ar mazo, jo mazais mācās un savu pieredzi būvē, skatoties ko tad tā mamma vai tētis dara...
Ik dienas tagad sagatavoju ēst sev un mazajai, tad reizē ēdam, pavisam cita ēšana ķiparam tad sanāk! Protams vislielākā interese ir par to kas mammas šķīvītī! Tādēļ iespēju robežās gatavoju sev un vīram tādu ēdienu, lai mazai ar no tā kas der.
Aptuveni pirms mēneša mani arī ļoti satrauca šis jautājums... Sabijām septembra mēnesī divas reizes Bērnu slimnīcas stacionārā ar vēdera vīrusiem, pirmo reizi vienkārši nemitīga vemšana, otrajā reizē papildus tai bija arī temperatūra līdz pat 39,5, tas viss ārprāts sakrita vēl ar zobiņu nākšanu...
Kamēr notika atveseļošanās lielākoties mazā iztika ar krūts pieniņu, jo neko citu vienkārši neēda. Pirms tam biju uzsākusi piebarojuma došanu, bet ēsts tika ļoti maz pa pāris tējkarotītēm un viss. Kad tikām laukā no slimnīcas, sāku dot piebarojumu biežāk līdz pat 5 reizēm dienā pa kripatiņai, papildus meita ēda arī krūti. Un kaut kā tā ēšana ir aizgājusi un ēd manuprāt pietiekami, tais tabulās cik kas, kurā vecumā ir jāapēd labāk neskatīties, tās manuprāt ir pilnīgi nereālas.
Varu padalīties ar receptīti, kas manai mazajai čiepai ļoti garšo: sasutina ķirbīti, drusku rozīnes un ābolīti, visu sablendē. Tagad kā reiz pats labākais ķirbīšu laiks! 😀