Neskatoties uz to, ka šajā gadā Latvijā nav reģistrēts neviens gadījums, kad kāds būtu saslimis ar masalām, un pēdējo 5 gadu lakā reģistrēti vien 4 gadījumi, Latvijas Infektoloģijas centrs ir satraukts par situāciju Eiropā.
Lieta tāda, ka piecu ar pus mēnešu laikā, šajā gadā, Francijā, Spānijā, Beļģijā un arī dažās citās Eiropas valstīs ir bijuši vairāk kā 10 000 masalu saslimšanas gadījumu.
Masalu uzliesmojumi reģistrēti arī Serbijā, Bulgārijā, Turcijā, Vācijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Rumānijā, Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Šveicē, Maķedonijas Republikā un vairākās citu reģionu valstīs.
Pievērsiet uzmanību! Tagad ir īpaši bīstami ceļot uz Eiropu bērniem līdz gada vecumam, jo viņi nedrīkst saņemt potes pret masalām. Pieaugušajam, kas nav potēts pret masalām, vai arī potēts tikai 1 reizi, pirms brauciena noteikti jāvakcinējas.
Tas viss ir tiešām svarīgi, jo masalas izplatās pa gaisu, pilienu veidā, vīruss izplatās apkārtējā vidē, sevišķi lielā cilvēku daudzumā, kam ir iesnas, klepus, šķaudīšana utt.
Pirmās saslimšanas pazīmes: Augsta temperatūra (līdz 40,5 °C ), sauss klepus, iesnas, aizlikts deguns, pēc tam parādās izsitumi, vispirms tie parādās uz sejas.
Inkubācijas periods 8—14 dienas (retāk līdz 17 dienām). Prodromālais periods ilgst 3—4 dienas; pakāpeniski paaugstinās t°, kas var sasniegt 39—40,5° (2. un 3. slimības dienā t var nedaudz pazemināties). Rodas atdalījumi no deguna, konjunktivīts, sāpes žāvā, šķaudīšana, klepus.
Slimības 3.—4. dienā vaigu gļotādā pret apakšējiem lielajiem dzerokļiem parādās balti punktveida plankumi, kam apkārt ir šaura apsārtuma josla. Tai pašā laikā izsitumi rodas arī uz mīkstajām aukslējām. Izsitumu perioda sākumā t° atkal paaugstinās. Pirmie masalu izsitumi rodas uz sejas, aiz ausīm, uz kakla. Sākumā tie ir bālgansārti, nedaudz pacelti, ovāli vai ieapaļi, vēlāk kļūst intensīvi sarkani, neregulāri un vietām saplūst.
1. dienā izsitumi parādās tikai uz sejas un kakla, 2. dienā — uz ķermeņa, 3.—4. dienā — uz rokām un kājām.
Izsitumu parādīšanās secībai ir svarīga diagnostiska nozīme. 3.—4. dienā pēc izsitumu parādīšanās temperatūra normalizējas. (Kopumā drudža periods masalu slimniekam parasti ilgst 7—8 dienas.) Izsitumi nobālē, vispirms uz sejas, pēc tam uz rokām un kājām, atstājot pigmentētus laukumus, kas izzūd 8—10 dienu laikā.
Pēc izsitumu nozušanas sākas ādas sīka klijveida lobīšanās. Līdz ar izsitumu nobālēšanu izzūd arī iesnas, klepus, konjunktivīts Slimniekiem, kas inkubācijas perioda sākumā profilakses nolūkā saņēmuši gamma globulīnu, masalas ir vieglākā formā: sākumperiods saīsinās, katarālas parādības niecīgas, plankumi uz mutes gļotādas nav izteikti, izsitumu uz ādas nav daudz, tie ir bāli un drīz nozūd. Arī pēc šādas masalu formas var izveidoties ilgstoša imunitāte.
Pamatā ar masalām slimo bērni vecumā no 2 līdz 5 gadiem un retāk pieaugušie, kas šo slimību nav izslimojuši bērnībā.
Jaundzimušajiem ir imunināte, ko viņi pārņēmuši no mammas, ja tā ir izslimojusi masalas jau agrāk. Šī imunitāte saglabājas pirmos 3 dzīves mēnešus.
Pēc izslimotām masalām, parādās noturīga imunitāte pret atkārtotu saslimšanu, tāpēc atkārtota saslimšana ar masalām, bez imūnsistēmas pataloģijām ir ļoti reti iespējama, lai arī tādi gadījumi ir tomēr bijuši.
Profilakse
Vakcinācija. Vakcīna pret masalām pirmo reizi radīta 1966.gadā.
Cerēsim, ka Eiropā pašlaik cirkulējošais vīruss netiks līdz Mūsu valstij.
Esiet veseli!
vispar masalas un masaliņas ir 2 atšķirīgas infekciju slimības.