„Mans bērniņš maz ēd! Ko darīt?”

Šis ir jautājums, uz kuru atbildes grib dzirdēt ikviena māmiņa un tētis, ja vien viņu ģimenē ir mazulis mazēdājs. Kā saprast, vai bērns ir vesels? Un kad neēšanai jāpievērš uzmanība un jādodas uz konsultāciju pie speciālista? Uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem atbild neonatoloģe, pediatre dr. Sarma Gaveika.

Vecāki bieži uztraucas par to, ka bērni ēd par maz. Ārsti gan visbiežāk mierina: vesels bērns nekad labprātīgi badā nedzīvos. Turklāt apetīte mazajiem dažādos posmos var būt ļoti atšķirīga. Protams, ja vien tās ir vienīgās sūdzības. Ja bērns sūdzas par vēdera sāpēm, tās gan ir jāuztver nopietni! Tāpēc jāpārliecinās, vai asinsanalīzes, asiņu bioķīmiskie izmeklējumi, urīna analīzes, koprogramma ir vecuma normas robežās. Vēlama būtu arī vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Ja visi šie rādītāji ir normas robežās, vajadzētu padomāt, vai vēdera sāpju pamatā nav kādi psihoemocionāli iemesli.

Zīdaiņu vecumā bērniem problēmas ar ēšanu ir drīzāk izņēmumu gadījumos, jo pirmajā dzīves gadā mazuļiem, kuri piedzīvo strauju attīstību un augšanu, ir nepieciešams salīdzinoši daudz uzturvielu, jo viņi ātri aug. Pēc tam augšana kļūst lēnāka, tādēļ arī enerģijas jāuzņem mazāk. Tādēļ bieži vien vecākiem šķiet, ka bērns pēkšņi sācis neēst. Turklāt bērni ir atklājuši arī citas interesantas nodarbes – lielā atklājumu prieka un vēlmes kustēties iespaidā viņiem, šķiet, nav nemaz laika paēst.

Tabulā redzams bērniem vidēji nepieciešamais kaloriju daudzums atbilstoši vecumam:

Nepieciešamās enerģijas daudzums ir atkarīgs ne tikai no ķermeņa svara, bet arī no aktivitātes līmeņa (vai bērns ir izteikti kustīgs un aktīvs vai vairāk mierīgs).

Svarīgi arī saprast, ka tas, kā un ko bērns ēd vai neēd, ir viens no veidiem, kā viņš vēlas parādīt savu pieaugošo patstāvību un savu gribu, parādīt, ka pats var izlemt un pieņemt sev svarīgu lēmumu, tādējādi viņš apgūst paškontroles spējas. Tādēļ neuztveriet cīniņu par ēšanu vai neēšanu tik personiski, jo ir tikai normāli, ka mazi bērni pie galda izrāda savu gribu. Pat ja jūsu bērns kādu laiku atsakās ēst vispār, tas ir normāli, īpaši pretošanās fāžu laikā. Bērns veidojas kā personība, tādēļ arī viņš pauž savas vēlmes ļoti skaidri – vai viņš grib vai negrib ēst, vai viņam tajā brīdī svarīgāka šķiet rotaļas turpināšana. Nepareizi būtu bērnam uzspiest ēst tieši tajā brīdī, kad vecāki to ir izlēmuši, jo visbiežāk tas izvēršas par cīniņu par varu. Atstājiet izvēli bērna pusē un paļaujieties uz to, ka viņš paēdīs, kad sajutīs izsalkumu.

Nav arī svarīgi, cik daudz mazulis vienā dienā apēd, jo apetīte dienu no dienas svārstās un tā katru dienu var būt atšķirīga. Svarīgāk ir pavērot, vai visas nedēļas garumā viņš ir uzņēmis pietiekoši daudz pārtikas. Lai pārliecinātos, vai bērns apēd pietiekoši daudz pārtikas, un šaubu gadījumā aprunātos par to ar ārstu, ieteicams izveidot mazuļa ēšanas dienasgrāmatu, ierakstot tajā, cik un ko bērns ir apēdis ēdienreizēs, starplaikos un našķojoties, cik un ko izdzēris. Iespējams, ka būsiet pārsteigti, ka mazais tomēr ir apēdis daudz vairāk , nekā jums sākotnēji licies. Vai arī sapratīsiet, ka bērns, piemēram, izdzer visai daudz piena vai sulas, kā ietekmē viņam nemaz tik daudz ēst vairs negribas, jo viņš nepieciešamās kalorijas jau ir saņēmis. Tieši tas pats attiecas uz našķiem.

Daži ieteikumi:

*Nekad nespiediet bērnam ēst, jo ēdienam ir jāsagādā prieks un jāēd ar baudu. Pārrunājiet ar viņu par to, kas viņam vispār negaršo un ko viņš vislabprātāk ēd.

* Aizpildiet mazuļa ēšanas dienasgrāmatu, jo, iespējams, jums izveidojies nepareizs priekšstats par to, cik patiesībā viņš apēd. Bērni ēd tikai tad, kad jūt izsalkumu;

* Iespējams, ka bērnam tikko ir nomainījies attīstības posms, kā ietekmē uz kādu laiku izmainās arī apetīte;

* Nerājiet mazuli par kādu jums netīkamu ieradumu, piemēram, ēdiena samaisīšanu putrā vai ko citu;

*Pagatavojiet biežāk viņa mīļākos ēdienu, tomēr neatsakoties no veselīgas ēšanas principiem;

* Uzaiciniet uz kādu ēdienreizi arī citus bērnus. Kompānijā bieži vien ēdiens garšo daudz labāk;

* Atcerieties: jūs kā vecāki nosakāt, kas ir uz jūsu galda, bet bērns ir tiesīgs izvēlēties, ko no tā visa viņš vēlas apēst.

Pie ārsta jādodas šādos gadījumos:

* Vairāku mēnešu laikā mazais nav pieņēmies svarā vai nemaz nav paaudzies augumā;

* Ir zaudējis svaru;

* Bieži slimo;

* Ja rodas aizdomas par gremošanas traucējumiem, ja mazais sūdzas par kādām sāpēm;

* Ja ne tikai laiku pa laikam, bet nedēļām un mēnešiem ēd ļoti maz.

Par nepieciešamajiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām ļaujiet izlemt ģimenes vai bērnu ārstam. Tāpēc nav ieteicams uz savu roku mēģināt veikt kādus izmeklējumus, jo katra mazuļa veselības stāvoklis ir jāizvērtē individuāli.

Laura Blumberga, speciāli www.maminuklubs.lv