Mājdzīvnieks – bērnu draugs un sabiedrotais

„Mammu, nopērc man sunīti!” Agri vai vēlu šādu vai līdzīgu lūgumu pēc mājdzīvnieka sadzird ikviens vecāks. Kā izvēlēties piemērotāko mājdzīvnieku? Par mājdzīvnieka izvēli bērnam stāsta pediatre Anna Birka un Latvijas kinoloģijas federācijas dzīvnieku aizsardzības grupas pārstāve Linda Zirdziņa.

Piemērotākais vecums mājdzīvniekam

Pirms iegādāties kādu mājdzīvnieku, vispirms vecākiem būtu jāapdomā atbildes uz pāris jautājumiem – vai tas būs mājdzīvnieks būs bērnam, vai bērns ir tādā vecumā, ka viņš var izvēlēties, ko viņš grib. Protams, kaķis vai suns kā mājdzīvnieks tieši bērnam jāizvēlas ap skolas vecumu vai pat pusaudžu gados, lai bērns par šo dzīvnieku spētu apzināti parūpēties.

Suņa vai kaķa izvēle ir nopietns solis, jo šie dzīvnieki ir ilgdzīvotāji. Pediatre Anna Birka uzsver, ka jāapdomā arī vides apstākļi – vai mājdzīvnieks mitināsies dzīvoklī vai mājā; kur suns dosies pastaigāties. Ārste iesaka pirms šī nopietnā soļa izlasīt kādu grāmatu, pakonsultēties ar zinošiem speciālistiem, vetārstu. Jānoskaidro arī tas, kādam mērķim dzīvnieks ir paredzēts – vai kā istabas dzīvnieks vai aktīvai atpūtai, piemēram, ar suni no rītiem doties skrējienā.

Jāapzinās, ka mājdzīvniekam, tāpat kā cilvēkam, ir savas vajadzības – gan ēšana, gan kopšana. Vecākiem vajadzētu uzzināt pēc iespējas vairāk informācijas par izvēlēto dzīvnieku, jo, iespējams, kopšana, barošana ir tik sarežģīta un līdzekļietilpīga, ka ģimenei nav ne laika, ne materiālo līdzekļu to izdarīt, tādējādi jādod priekšroka kādam mazākam dzīvnieciņam.

Anna Birka uzskata, ka dzīvnieciņš mājās ir laba izvēle, lai bērns mācītos atbildību. 5, 6 gadu vecumā ieteicams izvēlēties jūrascūciņu, kāmīti, kādu žurciņu, lai bērns rūpētos par kaut ko.

Bērniņš pēc mājdzīvnieka

Ja ģimenē ienākot mazulim, priekšā jau gaida mājdzīvnieks, saimniekam vajadzētu izprast un izvērtēt situāciju. Kā atzīst Linda Zirdziņa, dzīvnieka saimniekam jāsaprot, ka pie greizsirdības, ja tāda ir radusies, vainīgs ir viņš, nevis dzīvnieks. Līdzīgi kā bērniņš jūt mammas stresu, arī dzīvnieks jūt saimnieka stresu un trauksmi, tādējādi dzīvnieks var sāk just greizsirdību.

Pašam saimniekam jāmēģina harmoniski izveidot bērna- mājdzīvnieka – saimnieka attiecības un izvērtēt, vai bažas par iespējamo dzīvnieka greizsirdību vai pat uzbrukumu mazulim ir pamatotas. Protams, ir arī gadījumi, kad dzīvniekam nākas meklēt citas mājas, tomēr Linda Zirdziņa uzsver, ka ar gribu, zināšanām, konsultācijām pie speciālistiem šo situāciju var atrisināt.

Ideālā izvēle

Cilvēki dalās suņu mīļos, kaķu mīļos. Ja cilvēkam izteikti patīk kaķis, tad nevajag ņemt suni tikai tāpēc, ka tas būtu piemērotāks dzīves apstākļiem. Linda uzskata, ka bērniem varētu patikt tieši suņi, jo tas jau vēsturiski bijis cilvēka draugs. Bet arī, protams, kaķis ir izdevīgs mājdzīvnieks, jo nav trīs reizes dienā jāved laukā, prasa mazāk finansiālo līdzekļu ieguldījumus, mazāk ēd. Tomēr jāapzinās arī kaķa raksturs – ir mīļie kaķi, kas vēlas visu laiku pieglausties cilvēkam, bet ir arī kaķi, kuri mīl atrasties savrup no cilvēkiem.

Nav bērnu, kuriem nepatīk dzīvnieki – vienalga, vai tas būtu suns, kaķis, žurka vai zivs, dzīvas būtnes mazuļiem patīk. Tomēr galvenais lēmums par to, kāds mājdzīvnieks ienāks ģimenē, ir vecāku ziņā.

Lai izdodas atrast īsto mājdzīvnieku!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv