Latvijas Avīze: Vakcinācija – joprojām mītu un aizspriedumu varā

Kaut gan Latvijas vakcinācijas kalendārs atzīts par vienu no labākajiem Eiropā un tajā iekļautas arī vairākas jaunas, drošas, efektīvas un Savienības valstīs atzītas un izmantotas vakcīnas, sabiedrības izpratne par vakcināciju kā pašu efektīvāko un labāko infekcijas slimību profilakses veidu ne vienmēr ir pietiekama.

Pretojas visā pasaulē

Piemēram, lai apturētu B hepatīta un difterijas izplatību, pret kuru vakcinē pirmajā dzīves gadā, vakcinācijas aptverei vajadzētu būt 95%, bet Latvijā šis rādītājs ir par 10% mazāks – tikai 91%.

Iemesli tam, kāpēc vakcinē mazāk bērnu, ir dažādi. Tradicionālie un zināmie ir sociālekonomiski iemesli – trūkums un vecāku alkoholisms. 

Atsevišķi vecāki kategoriski nostājas pret vakcināciju, un šī tendence pēdējos gados arvien pieaug. Internetā un sabiedriskajā telpā ir pieejama ļoti plaša informācija par vakcināciju, taču pārsvarā tā ir vai nu nepatiesa, vai dažkārt – pat klaji dezinformējoša, medicīniski nekorekta, arī maldinoša un tādēļ neatspoguļo patieso situāciju.

Grēko arī ģimenes ārsti

Lai veicinātu patiesas, uz klīniskiem pierādījumiem balstītas informācijas izplatību par vakcināciju, ļoti liela nozīme ir ģimenes ārstiem. Arī citās valstīs veiktie pētījumi apstiprina, ka tieši ārstiem ir vislielākā loma pacientu izglītošanā.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā arī pašu ģimenes ārstu attieksme pret vakcināciju ne vienmēr ir pozitīva, tas mulsina vecākus un ir iemesls tam, ka tiek vakcinēts arvien mazāk bērnu. Acīmredzot Latvijā vairāk uzmanības būtu jāpievērš medicīnas darbinieku izglītošanai, jo zinātne un arī vakcīnu joma nemitīgi attīstās.

B hepatīta pote glābj no vēža

Uzskatāms piemērs tam ir vakcinācija pret B hepatītu. Daudzi vecāki nesaprot, kāpēc jāvakcinē jau zīdaiņa vecumā, kāpēc šis vīruss ir bīstams. Jā, tiešām, hepatīts kā slimība nav sevišķs drauds veselībai, mirstība no tā ir ļoti niecīga, mazāka par vienu procentu. Taču šīs slimības sekas atšķirībā no norises gan ir ļoti smagas. Jo jaunāks cilvēks inficējas ar B hepatītu, jo lielāka varbūtība, ka vīruss organismā paliek uz visu mūžu. Pakāpeniski aknu šūnas tiek bojātas un pēc 20, 30 gadiem var veidoties smagas komplikācijas – aknu ciroze vai vēzis. Diemžēl šādos gadījumos prognoze ir diezgan nelabvēlīga. Tāpēc tiek uzskatīts, ka vakcīna pret B hepatītu ir faktiski pirmā vakcīna pret vēzi. Nevis pret inficēšanos, nevis pret saslimšanu, bet pret inficēšanās sekām. Daudzi netic, ka zīdainis var inficēties ar B hepatītu, taču tas var notikt gan dzemdību laikā saskarē ar mātes asinīm, ārstniecības iestādēs medicīnisko manipulāciju laikā un pat sadzīvē. Ja ārsts šos aspektus nemāk izstāstīt, vecāki bērnu, paši nezinot, var pakļaut lielam riskam. Pagājušajā gadā ar B hepatītu Latvijā saslima tikai divi bērni, jo abi nebija vakcinēti. Bet tie nav 46 bērni, kāds bija vidējais rādītājs valstī pirms vakcinācijas sākuma 1997. gadā.

Tuberkuloze – reāls drauds ikdienā

Daudz neskaidrību vecākiem ir arī par tuberkulozi. Viņi bieži jautā – kur gan zīdainis ar to var inficēties? Latvija pieder tai valstu grupai, kurā saslimstība ar tuberkulozi joprojām ir liela. Zīdainis ar tuberkulozi var inficēties vieglāk nekā ar jebkuru citu vīrusa infekciju. Tuberkulozes baktērija ar klepus pilieniem izplatās ārējā vidē un saglabājas tur ļoti ilgu laiku. Vējš ar putekļiem vai ventilācijas sistēmas šo baktēriju var izplatīt tālāk un saslimt var visur – uz ielas, tramvajā, kāpņu telpā, veikalā vai poliklīnikā.

Saslimstot ar tuberkulozi, zīdainim pastāv risks, ka infekcija izraisīs nevis plaušu formu, kas, kaut gan ir smaga, tomēr pakļaujas ārstēšanai, bet gan tā saukto ģeneralizēto tuberkulozes formu, kas var inficēt smadzeņu apvalkus, izraisot tuberkulozes meningītu.

Pagājušajā gadā Latvijā bija viens gadījums, kad nevakcinētam zīdainim tuberkuloze attīstījās kā meningīts. Tāpēc potēšana pret tuberkulozi ir ļoti svarīga, jo, kaut gan tā nevar pasargāt no slimības plaušu formas, tā ir efektīva, nepieļautu infekcijai izplatīties organismā un izraisīt smagāko tuberkulozes formu, kuras ārstēšana gandrīz nav iespējama.

Arī par jauno pneimokoku poti vecākiem ir daudz neskaidrību, par ko liecina pagaidām diezgan zemais vakcinācijas aptveres līmenis. Mazi bērni bieži slimo ar pneimoniju, vidusauss iekaisumu, smagākos gadījumos var attīstīties meningīts. Visbiežākais iemesls šīm slimībām ir pneimokoku infekcija, kas sevišķi smaga un bīstama ir maziem bērniem, un vakcinācija no tās var pasargāt. Ik gadu Latvijā ar pneimokoku infekciju saslimst ap 700 bērnu.

Ar rotavīrusu slimnīcā – katrs astotais no 100

Patlaban līdzekļu trūkuma dēļ līdz 2014. gadam atlikta valsts apmaksātā vakcinācija pret ļoti lipīgo, mazu bērnu vidū izplatīto rotavīrusa infekciju. Daudzi vecāki nezina, ka pārsvarā ar šo infekciju slimo bērni pirmā dzīves gada otrajā pusē un otrā dzīves gada pirmajā pusē. Pagājušajā gadā Latvijā bija vairāk nekā trīs tūkstoši saslimšanas gadījumu bērniem līdz divu gadu vecumam. Tāpēc ļoti svarīgi, ja vecāki laikus ļauj bērnu vakcinēt, tādējādi izslēdzot saslimšanas risku.

Infektoloģijas centrs, balstoties uz statistiku, ir aprēķinājis risku saslimt ar rotavīrusu. Skaidri zināms, ka līdz piecu gadu vecumam nebūs gandrīz neviena bērna, kurš Latvijā nebūs pārslimojis rotavīrusa infekciju vienu vai divas reizes. Jācer, ka, ņemot vērā šo faktu, vecākiem būs vieglāk izdarīt izvēli par labu vakcinācijai tajā brīdī, kad pote pret rotavīrusu būs iekļauta vakcinācijas kalendārā.

Jurijs Perevoščikovs

Latvijas Avīze