Labam dienas sākumam – brokastis

Lielai daļai ģimeņu rīti noteikti nav tā mierīgākā dienas daļa – steiga, pošoties uz darbu, gatavojot bērnus dārziņa un skolas gaitām... Mazulim tiek ieslēgts TV un mudināts ģērbties, labākajā gadījumā iedodot paknibināt šokolādes sieriņu. Sākoties brīvlaikam un atvaļinājumu sezonai, ir vērts pamainīt dienas ritmu un atvēlēt laiku brokastīm. Veselīga dzīvesveida cienītāji jau būs pamanījuši, ka daudzi uztura speciālisti brokastis uzskata par dienas svarīgāko ēdienreizi. Tā tas ir ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem. Kāpēc, skaidro pediatre Anda Flaumane.

Brokastis ir ēdienreize, kas iekustina gremošanas sistēmas darbību, dod enerģijas lādiņu un līdz ar to pamodina organisku kopuma, tai skaitā domas, jūtas, gribu. Gan liels, gan mazs, cilvēks pasaulē darbojas ar gribas palīdzību, tā realizējot savas idejas un domas.

Ģimenes maltītes nozīme ir ne tikai uztura uzņemšana. Tā ir kopā būšana, kad ģimene apsēžas pie galda, sarunājas, apspriež pa dienu veicamās lietas. Un mazulim svarīgi sajust, ka viņš dienas gaitās dodas gan fiziski, gan emocionāli aprūpēts.

Tipiska kļūda, ko rītos pieļauj steidzīgi vecāki, ir uzdot mazulim jautājumu: vai tu gribi ēst? Lielākoties noteikti atbilde ir nē, jo bērns, vēl īsti nepamodies, nesajūt izsalkumu. Mammai vajadzētu sagatavot maltīti un aicināt bērnu pie galda, nevis likt viņam izvēlēties: ēst vai neēst.

Svarīgi arī – ko ēdam. Brokastu uzdevums ir pamodināt organismu un dot tam nepieciešamo enerģiju, lai būtu spēks sākt dienas darbus. Ne velti jau sen tradicionāls brokastu ēdiens ir putras un citi graudaugu produkti.

Tie satur gan minerālvielas, piemēram, dzelzi, selēnu, gan vitamīnus- nervu darbībai tik svarīgos B grupas, gan normālai gremošanas funkcionēšanai neaizstājamās šķiedrvielas, gan enerģijas avotu – ogļhidrātus. Šo vērtīgo vielu kopums nodrošina, ka enerģija tiek uzņemta pietiekami un tā darbojas ilgstoši, atšķirība no tīrajiem ogļhidrātiem (cukurs, baltie milti), kas dod ātru enerģijas uzrāvienu un tik pat strauju kritumu.

Katrai auga daļai ir noteikta ietekme uz organisma funkcijām. Piemēram, augu ziedu daļa (arī ogas, graudi, un arī medus, jo tas ievākts no ziediem) ietekmē vielmaiņas sfēru.

Dažādiem graudaugiem piemīt arī atšķirīga iedarbība uz organismu. Piemēram, tipiski ziemeļu reģionos iecienītās auzas organismam dod sildošu efektu, tās ir piemērota maltīte tieviem, bāliem, gurdiem bērniem. Ļoti daudz ogļhidrātu satur brokastu pārslas, it sevišķi, ar cukuru un citiem saldinātajiem bagātinātās. Tās dod ātru enerģijas uzrāvienu un jau tā nemierīgiem bērniem ir īsts uguns lādiņš.

Kukurūzas pārslas nav piemērotas arī laiskiem un tukliem bērniem, jo ogļhidrāti, ja netiek pārstrādāti enerģijā, veicina tauku uzkrāšanos. Rīsi, kas mums saistās ar austrumu ēdienkarti un kultūru, ir “atvēsinošie”, tie līdzsvaro enerģiju pārāk aktīviem, draiskiem bērniem. Savukārt atopiskiem mazuļiem ar ādas problēmām ieteicama prosa un mieži– tie satur daudz silīcija.

Kvieši, rudzi un mieži ir maizes graudaugi un der visiem.

Protams, ikvienam cilvēkam ir dažādas īpašības un var būt arī svārstīgi veselības un emocionālie stāvokļi, tādēļ uzturam, ko uzņemam, jābūt daudzveidīgam.

Nozīme tam, kā bērns jutīsies no rīta un kāda būs viņa apetīte, ir arī miegam – cik pilnvērtīgi un ilgi mazulis ir izgulējies. Ja bērns guļ nepietiekami, viņam ir grūti pamosties, arī apetītes nebūs. Taču šajos gadījumos uzņemt enerģiju no maltītes ir jo īpaši nepieciešams!

Inga Melberga, speciāli www.maminuklubs.lv

Ko jūsu ģimenē parasti ēd brokastīs?