Kas ir šķielēšana? Kā ar to tikt galā?

Redze rodas smadzenēs. Lai skaidri saskatītu kādu priekšmetu, acīm uz smadzenēm jāsūta atbilstoši signāli. Lai saskatītu vienotu attēlu, svarīgi, ka līdz smadzenēm nokļūst asa un vienota „bilde” . Pirmā dzīves gada laikā smadzenēs attīstās struktūras, kas ir atbildīgas par redzi. Ja viena vai abas acis nogādā smadzenēm neskaidru attēlu, šīs struktūras nevar optimāli attīstīties.

Šķielējošam bērnam redzamo objektu fiksē tikai viena acs, tas nozīmē, ka tikai viena acs „skatās” uz noteiktu priekšmetu, kamēr otra acs „skatās kaut kur citur”. Šķielēšana var būt ilglaicīga, vai arī īslaicīga. Šķielēšanas formas tiek apzīmētas pēc virziena nosaukuma, kādā „skatās” šķielējošā actiņa. Ja acs „skatās” uz iekšu, tad runā par šķielēšanu uz iekšu, ja „skatās” uz āru – tad par šķielēšanu uz āru. Izrādās, ka ir arī novirzes acs augstumā, kā gadījumi, kad šķielējošā acs „atrodas” augstāk vai zemāk, nekā fiksējošā acs. Bieži vien kombinējas ārējā vai iekšējā šķielēšana ar augstuma šķielēšanu. Pašam šķielējošajam šī problēma ir ļoti nepatīkama, ne tikai vizuālo defektu dēļ, bet arī izteikto redzes traucējumu dēļ.

Attēlos redzamas dažas šķielēšanas formas:

Labās acs šķielēšana uz iekšu

Labā acs šķielē uz iekšu, kreisā acs skatās uz priekšā atrodošos priekšmetu

Labās acs šķielēšana uz āru

Labā acs šķielē uz āru, kreisā acs fiksē priekšā atrodošos objektu

Labās acs šķielēšana uz augšu

Labā acs šķielē uz augšu, kreisā acs fiksē priekšā stāvošu objektu

Labās acs šķielēšana uz leju

Labā acs šķielē uz leju, kreisā acs fiksē priekšā esošu objektu

Kādi ir šķielēšanas veidi?

Ja šķielē vienmēr viena un tā pati acs, tad tiek runāts pat par vienpusējo šķielēšanu. Ja pārmaiņus šķielē labā un kreisā acs, runā par mainīgo šķielēšanu.

Par pavadošo šķielēšanu, dēvē tādu šķielēšanas, kad abas bērna acis var normāli kustēties, bet šķielējošā acs, mainot skatu punktu, atrodas vienā un tajā pašā nepareizajā leņķī pret nešķielējošo aci. Ir arī sastopama paralizētā šķielēšana, kuras gadījumā vai nu vienai, vai abām acīm ir ierobežota kustība.

Šķielējot, abu acu uztvertie attēli ir dažādi, tādēļ abus attēlus smadzenes nevar apstrādāt kā vienu veselu. Spēja uztvert attēlu, ko mēs redzam ar abām acīm kā vienu veselu, atvieglo mums diega ievēršanu adatā, vai arī šķidruma ieliešanu krūzē.

Šķielēšanas sekas ir  - vai nu, vienas acs uztvertais attēls netiek „ņemts vērā”, vai arī bērns redz dubultu attēlu.

Agrīnas šķielēšanas pazīmes:

•    Vienas acs piemiegšana
•    Bērns stāsta, ka viņam „dubultojas”
•    Bērns tur slīpi galvu

Tomēr lielākoties bērni šķielē, kaut arī viņiem nav minētās sūdzības. Pat ja šķielēšana ir neuzkrītoša, nepieciešams apmeklēt okulistu, lai neielaistu problēmu!

Šķielēšanas iemesli

Šķielēšanai var būt dažnedažādākie iemesli. Vairums gadījumu, ka tiek apskatīti agrīni šķielēšanas gadījumi, to iemesls ir nezināms, kā arī acs struktūra pie šķielēšanas nav izmainīta.

Šķielēšana var attīstīties arī kā kādas acu slimības sekas. Biežs iemesls ir vienas acs pasliktināta redze, piemēram, iekaisuma, vai traumas dēļ. Šādā gadījumā pacients, lai varētu redzēt, izmanto veselo aci, tādā gadījumā skartā acs var no normāla stāvokļa sākt šķielēt. Šāda veida šķielēšana ir rūpīgi jānovēro, un to ir nepieciešams īpaši medicīniski aprūpēt.

Šķielēšana ir bieža problēma priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem, kā arī bērniņiem ar attīstības traucējumiem. Tādēļ šādi bērni ir jāizmeklē jau pirms gada vecuma.

Fakts, ka dažās ģimenēs šķielēšana nav reta parādība, norāda uz to, ka arī iedzimtībai ir nozīme. Tomēr nav pierādīts, ka šķielēšanu var mantot no paaudzes paaudzē.

 

Bērnu šķielēšanas sekas

Pirmajā bērna dzīves laikā nostiprinās redzes asums. Normāla redze nozīmē to, ka abām acīm ir vienādi redzes nosacījumi. Ja viena acs šķielē, tas nozīmē, ka trūkst abu acu sadarbība, un šķielējošajā acī var pasliktināties redze. Šis redzes pasliktinājums tiek apzīmēts kā ambliopātija ( redzes asuma pasliktināšanās organiski veselā acī).

Kā rodas ambliopātija?

Tā kā abas acis neatrodas pareizā stāvoklī, tās saņem dažādus redzes iespaidus. Lai novērstu redzes defektus ( piemēram, dubultošanos), šķielējošajā acī tiek nomākti redzes iespaidi. Tādejādi šīs acs redzes asums neattīstās, tas kļūst ambliopātisks. Tas notiek arī, ja tiek nēsātas brilles, tomēr briļļu nēsāšana ir ļoti svarīga, lai redzošā acs redzētu pēc iespējas labāku attēlu. Ambliopātija rodas neatkarīgi no šķielēšanas leņķa lieluma. Tieši pie maziem šķielēšanas leņķiem, kurus atklāj diezgan vēlu, ambliopātija var būt ļoti izteikta. Tieši tādēļ gada vecumā bērni ir jāved uz obligāto pārbaudi pie ārsta, pat ja vecāki nesaskata uzkrītošu šķielēšanu.

Jo ātrāk izdodās atklāt ambliopātiju, jo labākas ir izārstēšanās iespējas. Ja šķielēšana notiek paralēli te ar vienu, te ar otru aci, ambliopātija neveidojas, jo lai iegūtu pareizus attēlus, bērns pārmaiņus skatās ar abām acīm.

 

Ambliopātijas ārstēšana

Lai ārstētu ambliopātiju, tiek izmantota acs aizklāšanas metode (oklūzijas terapija). Mērķis ir „piespiest” vājāk redzošo aci strādāt. Tādēļ veselo vai labāk redzošo aci aizklāj ar, piemēram, ar plāksteri. Aizklājot veselo aci, jāpanāk tas, ka abas acis redz vienādi labi, kā arī, ka ambliopātiskā acs ir spējīga lasīt.

Aizklāšanas ritmu nosaka ārsts, vadoties pēc slimības pakāpes, kā arī pacienta vecuma.

 

Abu acu redze

Iedzimtas šķielēšanas gadījumā, vai arī, ja šķielēšana pastāv jau no bērnības, abu acu redze ir iespaidota, un ar medicīnisku palīdzību var tikai tikt uzlabota, bet ne normalizēta. Ja šķielēšana ir radusies tikai vēlīnos bērnības gados, pēc terapijas var tikt atjaunota normāla redze abās acīs. 

 

Šķielēšanas aprūpe

Šķielēšanas aprūpes mērķi varētu būt
•    Ambliopātijas ārstēšana vai uzlabošana
•    Panākt neuzkrītošu acu vizuālo izskatu
•    Panākt redzi abās acīs
•    Novērst sūdzības par redzi, kā, piemēram, redzes dubultošanas vai redzes asuma trūkumu

Šķielēšanas ārstēšana var ilgt gadiem. To, kāda terapeitiskā metode ir nepieciešama, jāizvērtē katrā gadījumā individuāli.

Lai uzlabotu redzi, pirmās lietas, kas var palīdzēt, ir briļļu nēsāšana un jautājums par operāciju. Tikai dažos gadījumos iespējams bērnam palīdzēt ar acu vingrinājumu palīdzību.

 

Brilles

Briļļu lietošanai var būt pozitīva ietekme uz šķielēšanu, tādēļ daudzos gadījumos tās var būt noderīgas. Lai noskaidrotu, vai bērniņam nepieciešamas brilles, svarīgi ir veikt precīzus acu mērījumus. Ne visiem šķielēšanas pacientiem ir nepieciešamība pēc brillēm, tomēr, ja tādas ir nepieciešamas, bērns ir jāpiespiež kaut ar varu, lai viņš tās nēsātu. Lai izvēlētos bērnam pareizas brilles, vecākiem nepieciešams konsultēties ar labiem optometristiem.

Operācija šķielēšanas gadījumā

Operācijai par iemeslu varētu būt vairāki iemesli:

•    Likvidēt vizuālo defektu
•    Redzes sūdzību novēršana
•    Normālas, abu acu redzes atjaunošana

Tas, kurā mirklī tiek izdarīta operācija, ir atkarīgs no tā, cik daudz šķielēšana ietekmē bērna dzīvi. Ar operācijas palīdzību var panākt ievērojamu vizuālo acu izskata uzlabojumu. Lai to panāktu, varētu būt nepieciešamas pat vairākas operācijas. Tādā gadījumā, ja tiek uzlabots ne tikai vizuālais izskats, bet arī abu acu sadarbība, operācijai vajadzētu notikt pēc iespējas ātrāk.

Operācija nepalīdz izlabot redzes vājumu, tādēļ pēc operācijas varētu vēl būt nepieciešama acs aizklāšana. Arī briļļu nēsāšana nevar nākt par ļaunu, jo operācija nepalīdz koriģēt tuv,  - vai tālredzību.